Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Sevis izzināšana 26.04.2014

Vai sevis izzināšana ir apzināšanās, kas tu esi? Lai mēs varētu atbildēt uz šo jautājumu, ir jāsaprot, ka mēs katrs esam daļa no Dieva, ka mēs arī esam Dievs. Mums ir jāiepazīst sava personīgā daba. Bieži cilvēki sevi identificē ar ķermeni, tieši tāpēc viņi nespēj sevī saskatīt un atzīt Dievišķumu.

Mans Skolotājs Avatārs Šri Satja Sai Baba par sevis izzināšanu māca: „Eksistē viens un tikai viens izglītības mērķis – apzināšanās, kas ir Patiesība. Tas cilvēks, kurš ir apzinājies savu personisko dabu, ir izglītots šī vārda patiesajā nozīmē. Cilvēks var iegūt enciklopēdiskas zināšanas par visu šajā pasaulē, bet kāds no tām ir labums, ja viņš nezina savu patieso dabu un neuzdod jautājumu: „Kas Es esmu?” Lai dzīvotu uz Zemes, bez šaubām, nepieciešama laicīga izglītība, bet cilvēkam ir jāpārkāpj šis līmenis un jāizzina Universālās Apziņas valstība. Tikai tāpēc, ka cilvēkam ir Apziņa, viņš var izprast apkārtējās pasaules dabu, bet maz ir tādu, kas mēģina un ir spējīgi apzināties pašu Visuresošo Apziņu. Apziņa ir visuresošs Dievišķums. Tā eksistē jūsu ķermenī kā Sirdsapziņa.

Mūsdienās cilvēki identificē sevi ar ķermeni. Ķermenis ir kā tukša pudelīte, kas peld pa ūdeni, prāts – kā traks pērtiķis. Nepakļaujieties ķermenim vai prātam, bet sekojiet savai Sirdsapziņas balsij. Tik ilgi, kamēr cilvēks sevi identificēs ar ķermeni, viņš nevarēs apzināties savu Dievišķumu, patiesā „Es” principu. Cilvēciskais ķermenis, ar kuru mēs sevi identificējam, atkal un atkal piedzimst un mirst, bet ķermenī mītošais Gars ir visuresošs – ārpus piedzimšanas un nāves robežām.

Jums katram vairāk jādomā par savu dzīves ceļu. Ķermenis cilvēkam ir dots, lai viņš nodarbotos ar sevis izzināšanu. Kad no rīta pamostaties, uzdodiet sev jautājumu: „Kāpēc es esmu ieradies šajā pasaulē? Kāds ir mans uzdevums? Par ko man jācīnās? Kādas uzvaras man ir jāizcīna?”

Kamēr valda prāts, nav nekādu cerību, ka cilvēks kaut ko sapratīs par patieso „Es”, nemaz nerunājot par Dievišķuma apzināšanos. Tādu stāvokli, kad cilvēks visu laiku visdažādākajos apstākļos stingri atrodas savā patiesajā „Es”, sauc par sevis apzināšanos. Lai nokļūtu līdz patiesībai par sevi, ir jāizkļūst laukā no pieciem apvalkiem. Dievs nav kaut kur tālu, Viņš nav atšķirams no jums. Jūs esat Dievs.

Sevis izzināšana sākas ar Dievišķās pasaules izzināšanu un sevī esošā Dievišķuma apzināšanos. Mums jāskatās plašāk, neaprobežojoties ar zināšanām par ķermeni. Cilvēks nav tikai ķermenis. Gars ir iemiesojies ķermenī, lai caur dzīves mācību stundām attīstītos. Mēs dzīves laikā sastopamies ar slikto, lai caur to kļūtu gudrāki. Agrāk vai vēlāk, ejot caur piedzimšanu un nāvi, mums būs lemts atgriezties pie Dieva. Tad mēs pilnībā sapratīsim dzīves noslēpumu. Mūsu dzīves mērķis ir apzināties savu patieso „Es”. Sai Baba saka: „Kamēr cilvēks nav apzinājies savu patieso „Es”, viņš nav brīvs.” Cilvēciskās vērtības māca šo patiesību. Būt brīvam nenozīmē to, ka cilvēks atrodas kādā īpašā vietā – paradīzē ar kondicionieri vai pieczvaigžņu viesnīcā. Tas ir Augstākais Miera stāvoklis. Cilvēks var izlasīt daudz grāmatu, iegūt vairākus izglītības grādus un apmeklēt daudzas valstis, bet tas nepalīdzēs tam dzīvot mierīgu dzīvi. Cilvēkam ir jāsaprot, ka laicīgā izglītība ir pārejoša. Tikai patiesā „Es” zināšanas ir mūžīgas. Šīs zināšanas atspoguļojas uzticībā un mīlestībā pret Dievu – tā ir īsta izglītība.

Sai Baba norāda: „Mūsdienu jaunieši cenšas uzzināt visu, kas notiek pasaulē, bet nepūlas izprast cilvēka dzīves galveno patiesību. Informācijas iegūšana nenes labumu, ja tā neved uz dzīves mērķi. Mūsdienu pasaulē ir tūkstošiem intelektuāļu, zinātnieku un izcilu metodiķu, bet visas pasaulīgās zināšanas un prasmes būs izniekotas, ja cilvēks neiepazīs pats sevi. Cilvēka galvenais uzdevums ir izprast, kas viņš patiesībā ir.

Dumjš cilvēks lielās ar savu augsto izglītību un prātu, bet pats sevi nepazīst. Kāds labums no viņa atzīšanas, ja viņš nespēj šķirties no saviem netikumiem? Laicīgā izglītība noved tikai līdz bezjēdzīgiem strīdiem, bet gudrību tā nerada un cilvēku neved uz nemirstību. Ak, Cilvēk! Tiecies pēc tādām zināšanām, kuras glābs tevi no nāves. Laicīgās zināšanas vairo vēlmes un veido pamatu jaunai piedzimšanai. Patiesa izglītība ierobežo vēlmes, dāvā nemirstību un atbrīvo no pārdzimšanas.”

Sevis izzināšanā ļoti daudz var palīdzēt mūsu ķermenis. Piedošanas mācības pirmajās divās grāmatās esmu skaidrojusi ķermeņa filosofiju un stresu iedarbību. Ja jūs iemācīsities saprast, ko jūsu ķermenis jums signalizē, tad jūs ātrāk sevi iepazīsiet. Piemēram, ja esat saslimis ar gripu, tad tas nozīmē, ka ilgstoši esat nomākts par kādu jautājumu. Padomājiet, kas tas ir par jautājumu, kas jūs nomāc, paskatieties uz to no pozitīvās puses – ko tas jums māca? Saprotot neapgūto mācību stundu, jūs būsiet palīdzējis pats sev un mazliet labāk iepazinis sevi. Soļus, kā noteikt neapgūtās mācību stundas, esmu aprakstījusi sērijas „Piedošanas mācība” otrajā grāmatā. Jums ir jāatceras, ka esat mūžīgi, ka laicīgs ir tikai jūsu ķermenis, kas kaut kad mirs, bet jūsu Gars un Dvēsele turpinās dzīvot. Neidentificējiet sevi ar ķermeni. Ķermenis ir tikai jūsu skolotājs, kas palīdz jums labāk iepazīt pašam sevi.

Sai Baba par pieķeršanos ķermenim saka: „Ķermenis sastāv no pieciem elementiem, agrāk vai vēlāk tam ir lemts pazust, bet tajā mītošajam Garam nav ne dzimšanas, ne nāves. Tas nav nevienam pieķēries un ir Mūžīgais Liecinieks. Pieķeršanās ķermenim, savas Dievišķās būtības nezināšana ir pārliecības par sevi un visu vājuma izpausmju cēlonis. Cilvēki paļaujas uz naudu, īpašumu, varu, bet nepaļaujas paši uz sevi! Cilvēks ir cilvēkveidīgs Dievišķums. Viņā ir milzīgs spēks, kas gaida izpausmi, bet cilvēks nolemj sevi nabadzībai, slimībām un izmisumam. Viņš lūdz žēlsirdību visiem pēc kārtas, nenovērtējot Dievu sevī pašā. Viņš sev saka, ka Dievs atrodas kaut kur tālu. Viss kosmoss, kas sastāv no kustīgiem un nekustīgiem objektiem, arī ir pats Dievs. Ja jūs turpināsiet klanīties 3 miljoniem dievu, neievērojot patiesību, ka eksistē tiki viens Dievs, ja jūs sekosiet dažādām garīgajām praksēm, lai sasniegtu pašrealizāciju vai atbrīvotību, tas nozīmē, ka jūs maldāties ilūzijās un kļūdainos uzskatos. Svarīgi ir saprast: kamēr eksistē prāts, vēlmes jūs nepametīs, kamēr eksistē vēlmes, maldīgā „es” un „mans” ideja jūs nepametīs. Kamēr ir „es” un „mans” izjūta, jūs nepametīs maldīga sevis uzskatīšana par ķermeni, bet, kamēr jūs sevi uzskatīsiet par ķermeni, jūs nepametīs neziņa. Būtībā tas nozīmē: lai sasniegtu zināšanas par sevi, nav cita ceļa kā prāta iznīcināšana.” Iespējams jūs sabijāties no vārdiem „prāta iznīcināšana”, bet šie vārdi nozīmē, ka mums ir jāatbrīvojas no prāta un jāiemācās ieklausīties savā sirdī. Kad lekcijās vaicāju dalībniekiem, vai viņi ir sajutuši, ka viņiem ir prāts un sirds. Visi atbild – jā. Kad vaicāju, kas būtu jāklausa – prāts vai sirds? Atbilde ir – sirds. Kad vaicāju, ko viņi klausa? Atbilde ir – prātu. Kāpēc? Tāpēc, ka prātu klausot, no materiālās puses šķiet, ka dzīve būs vieglāka. Ja jūs ikdienā iemācīsities mācīties no sliktā, piedosiet saviem pāridarītājiem un lūgsiet piedošanu par savām kļūdām, ja jūsu domas, vārdi un rīcība būs vienoti, tad jūs jutīsiet, ka jūsu prāts ir pavisam mierīgs, un jūs nebaidīsieties klausīt savai sirdij.

Sai Baba par prāta iznīcināšanas nepieciešamību skaidro: „Tas, kurš ir aizmirsis par sevi, nevar pareizi apzināties patiesību. No tā, ka „Viens ir kļuvis par daudziem” jums ir attīstījusies vēlme redzēt daudzus, bet jūs esat aizmirsuši par vienotību. Viss, ko jūs redzat sev apkārt, ir jūsu personīgais atspulgs, līdzīgi kā spogulī. Atstājot pašu objektu, jūs dzenaties pakaļ atspulgam. Jūsu pašu ilūzija sasien jums rokas un kājas. Tas, kurš ir sasiets ar ilūzijām, nevar sasniegt Dievu. Visas jūsu prakses ir veltas, ja jūs vēlaties izjust patieso „Es”. Visas garīgās prakses var kalpot tikai prāta nomierināšanas mērķim. Nomierinātais prāts var atkal uzbudināties. Svarīgi ir atbrīvoties no prāta, saprotot tā patieso dabu. Pareizās garīgās prakses, lai meklētu Dievu, ir tikai tās, kas virzītas uz prāta iznīcināšanu. Tā kā cilvēks sevi saista ar ķermeni, ego to mētā šurp un turp, padarot to par bezspēcīgu būtni. „Es daru to; es mīlu to; es uzvarēju to” – tā sakot sev, cilvēks ar katru dienu pastiprina savu „darbinieka” izjūtu. Atcerieties, ka veiksme vai neveiksme nav atkarīga no jūsu pūlēm, no garīgās prakses vai citām līdzīgām darbībām. Jūs vienkārši audzējat savu ego, aizvedot sevi maldos, ka jūs varat kaut ko sasniegt ar pašu spēkiem. Paskatieties apkārt, un jūs redzēsiet, ka daudzos gadījumos pašas agrīnās pūles nav vainagojušās ar veiksmi. Tajā pašā laikā daudzos citos gadījumos ar nelielu piepūli vai vispār bez piepūles tika iegūta viegla uzvara. Noteikti pie jums atnāks veiksme, ja jūs visu savu darbību veltīsiet Dievam. Jums jābūt stingri pārliecinātiem, ka nekas nenotiks cilvēciskās piepūles rezultātā. Pierādījumi nav tālu jāmeklē. Tie atrodas jūsu pašu ķermenī. Piemēram, vai jums ir jāpiepūlas, lai jūsu sirds pukstētu un jūsu plaušas elpotu? Vai pārtikas pārstrāde, ko jūs ēdat, notiek pēc jūsu gribas? Vai jūs varat dzīvot tikai tāpēc, ka gribat dzīvot? Vai nomirt tikai tāpēc, ka gribat mirt? Ja jūs tā dziļāk par to padomāsiet, tad sapratīsiet, ka izjūtas „es” un „mans”, „es esmu darītājs”, „es ēdu augļus” ir maldīgi izveidojušās. Jūs esat aizņemti ar dažādām darbībām tikai sava prāta apmierināšanai, bet prāts nepazīst apmierinājumu, lai ko mēs darītu un lai cik ilgi tas turpinātos. Pats prāts ir ilūzija. Pats prāts ir vēlme. Pats prāts ir neziņa. Pats prāts ir daba. Pats prāts ir maldi. Ieraugot paša ēnu, jūs baidāties no savām bailēm. Jūs baidāties no pašu jūtām un fantāzijām. Tomēr „Realitāte ir Viena” – pats Dievs.”

Tātad „Es”, kas tiek asociēts ar prātu, ir ego, kas mūs maldina. Mēs dzīvojam ilūziju pasaulē un to neapzināmies, jo prāts mums to neļauj apzināties. Mūsu prāts mūs ir ieslēdzis važās, tāpēc mēs neesam brīvi, bet brīvi mēs neesam, jo mūsos ir bailes. Ja mēs prastu pilnībā uzticēties Dievam, tad mēs atbrīvotos no savām bailēm un kļūtu brīvi cilvēki.

Atbrīvojiet savu prātu un paļaujieties uz Dievu. Tikai domas par Dievu un stipra mīlestība uz Dievu (mīlestība pret visiem) atnes mieru. Ja jūs domāsiet par laicīgo pasauli, jūs kļūsiet vājāki, ja domāsiet par Dievu – daudz stiprāki. Atcerieties, ka prāts ir pilns ar vēlmēm, no kurām ir jāatbrīvojas, tad jūs pakāpeniski iegūsiet mieru, kurš kļūs arvien dziļāks. Dievs nevar jums iedot mierīgu prātu, jums pašam ir jārūpējas, lai tas kļūtu mierīgs. Atcerieties, ka Dievs nekad jūs neiedzīs stūrī. Meklējiet sevi, iepazīstiet sevi – tad jūs uzzināsiet visu!

Autore: Elvita Rudzāte