Sieviete un vīrietis – vienlīdzīgi un atšķirīgi 08.05.2020

Bieži attiecībās starp sievieti un vīrieti ir konflikti par lomu ģimenē. Cilvēki ir ļoti dažādi, tāpēc nav visas sievietes un visi vīrieši vienādi. Ir sievietes, kuras savā būtībā ir pat stingrākas un valdonīgākas nekā vīrieši un ir vīrieši, kuri savā būtībā ir sievišķīgāki nekā sievietes. Dievs cilvēkus ir radījis tik dažādus, lai cilvēki izprastu dažādības nozīmīgumu un apgūtu vienlīdzības izpratni, kas nozīmē, ka neviens cilvēks nav labāks vai sliktāks, jo visi cilvēki ir unikāli.

Daudz sabiedrībā tiek “šķēpi lauzti” par sievietes un vīrieša lomu ģimenē. Katrā laikmetā cilvēce apgūst noteiktas mācību stundas. Šajā laikmetā dzimušie apgūst materiālisma mācību stundu, kā arī citas mācību stundas, bet materiālisma mācību stunda ir viena no vadošajām mācībām. Tāpēc mūsdienās sieviete piedalās materiālo problēmu risināšanā. Agrāk tas bija uzticēts tikai vīrietim.

Mūsdienās nav daudz sieviešu, kuras var atļauties nestrādāt, jo vīram nav tik liels atalgojums, lai uzturētu ģimeni. Tāpēc mūsdienās vairs tik strikti netiek dalītas lomas. Vīriešiem ir jādara arī sieviešu darbi, bet sievietēm dažkārt nākas darīt vīrieša darbus. Tā ir mācība par vienlīdzību. Tomēr daudzi šo vienlīdzību pārprot. Savā būtībā vienlīdzība nozīmē, ka vīrietis nav pārāks par sievieti un sieviete nav pārāka par vīrieti, tomēr ņemot vērā dzimuma īpatnības (kā Dievs mūs ir radījis), katram ir sava loma. Sieviete ir emocionāla un tāpēc viņai piemērotāki ir darbi, kur nepieciešams izjust. Vīrietis spēj emocijas apvaldīt un saprātīgāk domāt kritiskos brīžos, tāpēc viņam ir piemērotāks vadītāja darbs. Tomēr mūsu laikmeta īpatnība ir tā, ka tieši sievietes ir un būs tās, kas savaldīs vīriešu karstos prātus, lai cilvēce varētu evolucionēt un pati sevi neiznīcinātu. Tāpēc kritiskos brīžos, kas izlems pasaules likteni, nozīmīga loma būs tieši sievietei.

Visus cilvēkus nevar ielikt rāmīšos. Ir sievietes, kurām ir ļoti attīstīts analītiskais prāts, kuras spēj savaldīt savas emocijas, bet šīm sievietēm ir bīstami kļūt līdzīgām vīrietim. Viņu mācība ir saglabāt savu sievišķību un jutīgumu. Ir vīrieši, kuri ir ļoti emocionāli un nespēj saprātīgi domāt grūtās situācijās vai vīrieši, kuri izvairās no fiziskām aktivitātēm un fiziskiem darbiem, tādējādi neattīstot sevī vīrišķo enerģiju. Šiem vīriešiem jāmācās kļūt par vīriešiem, attīstot vīrišķību.

Starp cilvēkiem ir tik liela dažādība, lai cilvēki pārstātu domāt stereotipos un dogmās. Katrā cilvēkā ir sievišķā un vīrišķā enerģija. Pareizi, ja šīs enerģijas abiem dzimumiem ir līdzsvarā. Laicīgā dzīvē sieviete, kurai abas enerģijas ir līdzsvarā būs ļoti sievišķīga ārējā veidolā, ļoti mīloša un maiga, bet ļoti spēcīga garā un fiziski stipra. Savukārt laicīgā dzīvē vīrietis būs fiziski un garīgi stiprs ar ļoti lielu iejūtību un līdzcietību.

Dievišķais Polaritātes likums nodrošina, ka pretējās puses pievelkas. Ja sieviete ir pārāk vīrišķīga, tad viņa sev piesaista sievišķīgu vīrieti un otrādi. Tādā veidā viss līdzsvarojas. Mūsdienās sievietes, kuras vēlas būt materiāli neatkarīgas no vīriešiem un savu karjeru vērtē augstāk par ģimeni, iepriekšējās dzīvēs vai šajā dzīvē ir ļoti cietušas no savas būtības apspiešanas un nevērtības izjūtas. Viņu mācība ir iemācīties būt pašai, nezaudējot sievišķību un sievietes sūtību.

Vīrietim, ņemot vērā viņam dodos Dieva talantus, tie ir jāattīsta tālāk, saglabājot vīrišķību un mīlot sievietēs viņu sievišķību.

Neviens cilvēks nav ideāls, katram ir savi trūkumi, tāpēc kopējā cilvēces mācība ir mīlēt bez nosacījumiem, un nemēģināt cilvēku pārveidot ar varu. Pārmaiņām ir jānotiek pēc cilvēka brīvas gribas. Virišķīgai sievietei pašai pēc brīvas gribas ir jādara viss, lai viņa kļūtu sievišķīgāka. Savukārt sievišķīgam vīrietim pašam pēc brīvas gribas ir jādara viss, lai viņš kļūtu vīrišķīgāks. Un, ja kāds nav gatavs neko mainīt, tad tas pārējai sabiedrībai ir jāakceptē, pieņemot cilvēku tādu kāds tas ir, tādējādi neuzskatot to par sliktāku vai labāku. Katram cilvēkam ir individuāls garīgās izaugsmes ceļš un tieši tāpēc neviens no malas nepateiks kā labāk cilvēkam, jo to zina tikai viņš pats, ejot savu izaugsmes ceļu jeb apgūstot savas individuālās mācības.

Līdzībās runājot, neviens nevar pateikt kādai ir jābūt ideālai skolai un mācību metodikai, jo katrs bērns ir individuāls un visiem neder viena metodika un līdzīga apmācību vide, ieskaitot bērnu skaitu klasē. Tāpēc būtu ideāli, ja būtu ļoti dažādas skolas – lielas un mazas ar dažādām pieejām, lai vecāki varētu atrast skolu, kas būtu piemērota tieši viņa bērnam, ļaujot bērnam izvēlēties skolu. Diemžēl mūsdienās tieši finansiālu apsvērumu dēļ, netiek pieļauta liela skolu dažādība, piespiežot likvidēt mazās skolas. Tomēr bērni piespiedīs piedāvāt dažādību izglītības jomā, jo citādi pedagogi nespēs viņus savaldīt vai daudzi no viņiem garīgi neizturēs mācības sev nepiemērotā vidē. Tāpēc izglītība ir viena no tām jomām, kur nedrīkst skatīties tikai no naudas pozīcijām, bet ir jāskatās, kas ir labāk bērniem, kas ir mūsu nākotne.

Tieši skolā mēs ieliekam pamatu sievietes un vīrieša lomai un idejas, kas jau tiek īstenotas pasaulē, kad sāk atteikties no dzimuma lomām, novedīs pie kraha, bet acīmredzot ir jāpiedzīvo krahs, lai saprastu uz visiem laikiem, ko patiesībā nozīmē sievietes un vīrieša vienlīdzība.

Autore: Elvita Rudzāte