Sievietes dzimumorgānu slimību cēloņi 06.01.2014

Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.

Sievietes dzimumorgāni medicīnas skatījumā

Sievietes iekšējie dzimumorgāni ir olnīcas, olvadi, dzemde un maksts. Olnīcās attīstās sievišķās dzimumšūnas – olšūnas, kā arī dzimumhormoni, kas nosaka sekundāro dzimumpazīmju attīstību. Olvados olšūna, virzoties uz dzemdi, tiek apaugļota. Dzemdē attīstās auglis. Dzemdes apakšējo daļu – kaklu aptver maksts, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem.

Sievietes ārējos dzimumorgānus veido lielās un mazās kaunuma lūpas, maksts priekštelpa un kuteklis. Lielās kaunuma lūpas ir 2 paralēlas, viļņveidīgas, apmatotas un pigmentētas ādas krokas, kas no abām pusēm norobežo dzimumspraugu. Starp lielajām kaunuma lūpām atrodas mazās kaunuma lūpas. Spraugā starp mazajām kaunuma lūpām – maksts priekštelpā – priekšpusē atrodas urīnizvadkanāla ārējā atvere, bet mugurpusē, priekštelpas dziļumā – maksts atvere. Mazo kaunuma lūpu priekšējie gali sadalās 2 krokās, kas aptver kutekli. Kuteklis beidzas ar galviņu, kuras ādā ir daudz jušanas nervu galu. To kairinājums rada dzimumuzbudinājumu.

Sievietes dzimumorgāni garīgajā skatījumā

Dzimumorgāni sastāv no mīkstajiem audiem, ar to tie pauž mātes būtību – mātes attieksmi pret pasauli. Katra cilvēka mīksto audu veselības stāvoklis ir atkarīgs no mātes, bet cilvēks pats mātes negativitāti var palielināt vai samazināt.

Sieviešu dzimumorgānos kā sistēmiskā veselumā sievišķo pusi pārstāv olvadi, vīrišķo pusi pārstāv olnīcas. To stāvoklis ietver ļoti nozīmīgu informāciju par ietekmi, kuru māte cenšas īstenot ģimenes locekļos ar saviem uzskatiem.

Dzimumorgānu slimības sievietēm rodas, ja tās vēlas būt stipras, lai dzīvē iztiktu bez vīriešiem. Pašas dara vīriešu darbus, lai nelūgtu vīrietim palīdzību un tādējādi nepazemotu savu lepnumu, izvirza vīrišķīgus mērķus. Pat ja sieviete savu mērķi sasniedz, agri vai vēlu līdzsvara atjaunošanai viņai kaut ko vajadzēs zaudēt. Piemēram, sievišķos orgānus, mātes priekus. Parasti šādām sievietēm vairākkārt jāiztur dzimumorgānu operācijas.

Dzimumorgānu niezēšanu izraisa sēnīte, kura rodas no tā, ka sekss moka cilvēku. Sēne ir iznīcības enerģija, savukārt niezi rada mocīšanas enerģija.

Sēnīte dzimumorgānos sievietei rodas, ja viņa uzskata, ka netiek mīlēta, atgrūž vīrieti domās vai darbos. Tas pats notiek ar vīrieti, kas uzskata, ka netiek mīlēts. Nelabojama kļūda vienmēr rada vainas apziņu un vainošanu. Vainošana materializējas kā skābe. Sēnes arī ražo skābes. Tam, kurš neatbrīvo vainas izjūtu, ķermeņa skābuma līmenis pieaug. Vainošana  ir naids. Šajā skābuma kritiskajā koncentrācijā skābums ievaino spermotozoīda kustīgumu, un tas neietiecas olšūnā pat tad, ja sieviete seksuāli pielaiž vīrieti sev klāt.

Ģenitāliju tuberkuloze rodas no žēlabām, ka nav kārtībā dzimumdzīve.

Ārējo dzimumorgānu vēzis sievietei rodas, ja sieva aiz neizpratnes un antipātijām sāk vīru neieredzēt un vēlēt viņam sliktu.

Dzimumorgānu sekrēcija jeb izdalījumi no dzimumorgāniem rodas, ja ķermenis izvada nocietināšanos, kas saistīta ar dzimumdzīvi. Neatkarīgi no medicīniskās diagnozes, lai arī kurš mikrobs būtu izraisījis dzimumorgānu saslimšanu, cēlonis ir seksuālā neapmierinātība un sarūgtinājums. Visas hroniskās ģenitālās infekcijas, ko ar zālēm neizārstē, izzūd pēc to dusmu atbrīvošanas, kas saistītas ar dzimumdzīvi.

Trihomonoze simbolizē vieglprātīga sarūgtinājuma jeb vilšanās dusmas.

Gonoreja simbolizē pazemotā drūmās dusmas.

Hlamidioze simbolizē valdonīgas jeb varas dusmas.

Sifiliss simbolizē atbildības izjūtas pret dzīvi zaudējuma dusmas.

Jo vairāk meita kaunas no mātes, jo dziļāk ir apslēptas viņas ginekoloģiskās problēmas. Meitai, kas mātes priekšā nekad nevar atvērt savu dvēseli, dzīvē daudz jācieš. Māte, kas apkauno meitu kā sievieti, var paātrināt meitas dzimumorgānu slimību pārtapšanu par vēzi.

Dzimumorgānus sievietes zaudē, ja dusmojas uz vīru, kuram tikai sekss prātā, jo neko citu viņš nezina – tas ir valdonīgas sievietes viedoklis. Ja orgāns ķirurģiski izoperēts, tas liecina par attiecīgi noliedzošo mātes attieksmi, kas meitā pastiprinājusies, un visbeidzot noliegums domās pārvērties par materiālu noliegumu.

Autore: Elvita Rudzāte