Sintijas pieredzes stāsts par kārdinājuma pārvarēšanu 16.12.2024

Man ir sajūta ka man ar šo ir jāpadalās. Manā gadījumā kārdinājums nebija kāda manta, kuru var iegādāties, ka atliek tikai piekrāt naudu, vai māja, vai cita materiāla lieta.

Mans kārdinājums bija cilvēks. Es ar šo kārdinājumu dzīvoju 8 gadus savā galvā. Kā es zinu, ka tas bija kārdinājums? Tāpēc, ka nemaz netaisījos pamest savu partneri, bet dubultattiecības, krāpt, ir pret manu sirdsapziņu. Tā ir tāda sajūta, ka labāk mirt, nekā pēc tam dzīvot ar smagu sirdi.

Lai vieglāk saprast stāstu, sauksim manu partneri par Juri , un kārdinājumu par Arvi.

Šis kārdinājums saistās ar kādu personu, kuru tikai reizi dzīvē satiku. Kaut arī zinu no Elvitas, ka sievietes bieži vien sapņo par neizdzīvotām attiecībām, taču manā gadījumā tā bija pirmo reizi. Kaut gan, man ir sanācis dzīvē tikai vienreiz satikt citu personu, ar kuru uzreiz jutu, it kā esam viens vesels, ar kuru bija daudz interesantāk, jaukāk, nevēlējos kaut laiks beigtos, taču ar šo personu nekad vairs netikos un nesazinājos, un atlaidu ļoti ātri.  Sapņos nerādījās..

Taču Arvis, par ko tagad aprakstīšu, man rādījās sapņos ļoti, ļoti daudz reizes. Turklāt, tiklīdz dienā kāds brīvs brīdis, tā domas aiziet pie viņa. ĀRPRĀTS, CIK TAS IR SMAGI!  Izjūtu, ka man par to nav kontroles. Vienīgā kas to kontrolē ir mana sirdsapziņa.

Man ir pašai savs partneris, ar kuru kopumā sadzīvojam ļoti labi, taču kārdinājums mani nelaiž vaļā.

Arī kad ļaujos intīmām attiecībām ar vīru, atceros par Arvi…

Reizēm pat izjūtas ir tā, ka es nedrīkstētu ar vīru darīt intīmas darbības.

Kā tas viss sākās? Kad ar savu vīru, Juri vēl nebijām precējušies, bet tikai salīdzinoši neilgi tikāmies, mēs izšķīrāmies. Pēc dažām dienām, nez no kurienes rakstīja kāds numurs, es gan nezināju, kas man raksta un kur ieguvis manu numuru, taču uzreiz bija tas saucamais “klikšķis”. Ziņa ko Arvis man atrakstīja bija tāda, kas ļoti uzrunā. Uzreiz ieraudzīju kopīgās iezīmes, empātisks, lēnīgs, sirsnīgs.

Mēs sazinājāmies kā draugi. Man atjaunojās attiecības ar partneri, taču partneris bieži ar vārdiem mēdza aizskart un man tajā laikā bija smagāks posms. Arvis, it kā juzdams manus pārdzīvojumus no tālienes, tieši mirkļos, kad man bija mentāli grūti, viņš vienkārši piezvanīja un apjautājās, vai viss ir labi. Tā protams lēnām veidojās emocionālā saikne, bet ne līdz galam. Lai arī kādus vārdus Juris man teica (viņš tajā laikā mēdza būt rupjš), es vienmēr atkal izveidoju attiecības ar viņu. Juris zināja, ka sazinos ar Arvi, kurš ir kā draugs.

Arvim brīžam bija neizpratne, kāpēc es piedodu Jurim to, ko viņš man pasaka, kā sāpina. Taču es piedevu.

Interesantākais ir tas, ka vairākkārtīgi, vēl kā jauni jaunieši pārtraucot attiecības, man bija iespēja sākt satikties ar Arvi un iespējams veidot attiecības, taču mēs pat netiecāmies, lai viens otru satiktu. Tas arī no manas puses bija netipiski, jo man parasti patīk satikt cilvēkus ar kuriem sazinos virtuāli. Šad, tad kāda ziņa un tas arī viss. Reizēm kopēji pasapņojām, ko katrs savā dzīvē grib, un mums diezgan pat sakrita plāni. Es pat nevaru pateikt, kāpēc nekad neradās doma satikties, kaut gan iespējas bija ļoti daudz.

Saziņa tikai caur telefonu. Tad, kad sazvanījāmies, pat diezgan ātri aptrūkās ko runāt, palika garlaicīgi.

Bet ar Juri man vienmēr ir par ko runāt. Nekad neaptrūkstas sarunas.

Jurim bija grūta situācija ar darbiem, tāpēc nācās doties uz ārzemēm. Man arī nebija viegls posms savā dzīvē, gan partnera aizbraukšana, gan citas problēmas. Es meklēju atbalstu no Jura, bet viņš ar savām problēmām nocietinājās. Paliku viena Latvijā.

Arvis te uzradās, te nozuda. Es viņu vairākas reizes bloķēju, jo manīju, ka man traucē fokusēties uz citām lietām dzīvē. Tad atkal atbloķēju, tad atkal bloķēju.. Sāku izjust tādu kā bezspēcību. Viņš man sāka nākt murgos, gan sapņos.

Satiku savu draudzeni, un pastāstīju par Arvi. Un viņa teica, vienkārši atšuj viņu, būs miers. Izdari tā, lai viņš liek tevi kopumā mierā.

Viņa man pamācīja kā uzrakstīt. Un tā ziņa bija tāda, ka ja nevar saņemties un nekad nav laiks pat satikties, tad lai nemaz neraksta. Tādā veidā tā ziņa bija. Es negribēju sūtīt to ziņu, bet draudzene man teica, tad tu sapratīsi, ko viņš domā, un varbūt tas viss beigsies.

Tā ziņa bija, manuprāt, nedaudz aizvainojoša, ka tu tāds un šitāds. Draudzene iedrošināja nosūtīt. Man par lielu pārsteigumu, viņš atrakstīja sirsnīgu vēstuli, ar dziļu atzīšanos kur atvainojas, ka bija aizņemts vienmēr ar kaut kādām darīšanām, un ka prieks, ka es beidzot uzvedos kā īstai sievietei pienākas. Es gaidīju vienu rezultātu, bet ieguvu pilnīgi kaut ko ačgārnu! Viņš uzskata, ka sievietei ir jāvada, jānorāda. Sievietei jābūt tai, kas atņem pudeli, savāc vīrieti mājās un aptekalē viņu.

Nezināju kā iziet no situācijas, turpināju spēlēt līdz. Pateicu, lai tu rīt esi te! Viņš ar visām četrām par!

Dzīvojām katrs savā Latvijas pusē un pat ideja nebija tikties! Tas arī ir pavisam savādi. Man pat bija sava veida aizvainojums. Tagad kad, man jādodas prom no Latvijas, tagad viņš skries mani satikt!

Man iekšēji bija sajūta, vai nu es satieku beidzot to Arvi, lai galvā miers, vai arī nekad. Taču mana daba nav tāda kontrolējoša, vai sieviete, kas dūri liks galdā. Neticami, bet jau nākamajā dienā es viņu satiku.

Mūsu satikšanās bija pilnīgi kaut kas, kas nav manā garā. Man ir tāda izjūta, ka kāds cits manī bija iemiesojies. Es viņu ieraudzīju un vienkārši apkritu ap kaklu. Es tikai pēc tam apjēdzos, ko es vispār daru! Es tā nekad nerīkojos, es esmu rezervēta no dabas. Es pat draudzenēm neesmu ļāvusi sevi tā apskaut, vai pieskarties. Neesmu pieskārienu cilvēks.

Kaut arī es vispār neesmu vērsta uz intīmām attiecībām pašā sākumā un kur nu vēl pirmajā tikšanās reizē, bet man bija tāds vilinājums ar šo puisi skūpstīties un sajust viņa miesu, jeb intīms kontakts. Es nevarēju izskaidrot savas sajūtas. Alkoholu, vai citas narkotiskās vielas es nelietoju, bet satiekot Arvi manī kaut kas tajā dienā mainījās.. Es vispār tāda neesmu. Esmu pat vairāk kautrīga, un kur nu vēl pirmā spert soli! Intīmas attiecības un skūpsti ir pēdējais kas man vispār interesē. Man vienmēr patīk filozofēt, analizēt ar cilvēkiem, bet ne fiziski iepazīt otra ķermeni..

Es tiešām to izskaidrot nevaru, bet es pat viņam to pateicu, ka vēlētos viņu noskūpstīt, un viņš to pašu atbildēja. Man nekad vēl dzīvē tāda drosme nebija bijusi, lai mutiski izteiktu tādas vēlmes. Vārdi it kā paši iznāca. Taču tā kā man bija partneris, es turējos pretī kārdinājumam. Tas bija ļoti grūti. Viņš arī savu vilkmi nevarēja izskaidrot..

Joprojām neizprotu, no kurienes nāca kārdinājums.

Interesanti bija tas, ka nākamo rītu, man ļoti agri atsūtīja Jura māte puķes, kuras esot no Jura.  Juris tā nekad nebija darījis. Tieši tajā dienā es viņam vēl nepateicu, ka satiku Arvi.

Pēc tikšanā ar Arvi patiesībā es kļuvu tikai drūmāka, nomāktāka.  Es sapratu, ka arī Arvim neesmu vienaldzīga.

Laiks gāja uz priekšu. Un tieši pēc tikšanās vēl vairāk kārdinājums “spieda mani vai nost”.  Viņš gaidīja vai atgriezīšos Latvijā, taču mana sirdsapziņa neļāva atstāt Juri. Es sāku pamanīt Arvja negatīvās iezīmes, ka nemaz nav tik balts un pūkains kā man likās! Bet pat par spīti tam, man nevarēja būt miers.  Vienalga ko es darīju savā ikdienā, manī bija uzreiz doma, ko Arvis par to teiktu? ŠAUSMAS!

Pagāja labs laiks, vairāk kā 2 gadi, un viņš man piedāvāja atkal satikties, bet es viņam teicu, Nē! Nekad!  Man bija jau bail no tā, ka viņa klātbūtnē mani velk kāds spēks, kam grūti turēties pretī. Bet ar prātu viņš man nesaistīja. Es viņam izstāstīju, ka ar viņu man saistas kaut kas ko es nevaru izskaidrot, bet nevēlos sarežģīt situāciju,

Tad domāju, varbūt tā ir sirds? Man šķita ka ne prāts, ne sirds, bet kāds spēks kas mani velk.

Pagāja laiks, un reti, bet joprojām sazinājāmies ievērojot robežas, un es vairāk pamanīju viņa negatīvās iezīmes. Vienreiz, kad viņš vēlējās parunāt par seksu, un ieteica filmu, kur bija kaisles pilna seksa aina es jutos, kā no laivas izmesta. Es domāju, ka viņš ir pareizais,  tikumīgais cilvēks. Manā prātā viņš bija kā piemērs, kā eņģelis.  Viņš bija tik pat apmulsis par manu reakciju. Viņš man jautāja, tu domā ka es neesmu vīrietis?!

Juris zināja par to vienīgo tikšanos kas bija notikusi. Es nespēju to noslēpt  un ir vieglāk, ja tu atzīsti. Viņš arī zina par Arvi, ka redzu viņu sapņos, viņš to visu zina. To es atzinu uzreiz kad Juri satiku.

Pat mirklī, kad precējos ar savu partneri, man nāca prātā šis kārdinājuma cilvēks! Gatavojot kāzām frizūru, dzirdēju dziesmu, kas man no sākta gala saista ar Arvi! Tas ir pilnīgi neticami, jo tā dziesma nav populāra, ir salīdzinoši veca. Domāju, vai tā ir zīme, neprecēties?  Es apprecējos.

Esmu visādi domājusi, kas man tajā cilvēkā tik ļoti piesaistīja?  Ja es pilnīgi racionāli sāku domāt, tad saprotu, ka tur nākotnes nebūtu bijušas, jo viņš temperamentā ļoti līdzīgs man.

Cieta no ļoti līdzīgām veselības problēmām kā es.

Mīksts raksturs, maz uzņemas atbildības, mēdza izmantot sievietes sava labuma gūšanai, viegli nodoties seksuāliem sakariem, kaut arī bija zvērējis, ka nenodosies seksuāliem sakariem līdz pat kāzām..  Protams, vilina jau tā gaišā puse- emocionāli atbalsta, saprotošs, pieklājīgs, mierīgs.. Tā ir tā puse, ko nevaru iegūt no sava vīra, jo viņš raksturā ir pilnīgs pretstats man. Tajā pašā laikā varu pateikt, ka mans vīrs vislabāk palīdz tikt cauri gan manam pesimismam, gan nopietnībai, nomāktībai, jo pats ir pretstats.

Es apzinos abas Arvja puses, bet tik un tā, tas kārdinājums tur!

Pavisam muļķīgi ir tas, ka retāk, bet joprojām redzu Arvi sapnī, taču redzu viņu tieši tādu, kādu es satiku. Tagad viņš ir gan raksturā, gan izskatā izmainījies, un nav saistošs. Pagājuši daudzi gadi. Viņš ir iepazinis sevi, un ļoti mainījies. Tātad man vispār nav kārdinājums uz Arvi, bet gan uz pagātnes ilūziju par šo cilvēku!

Nu jau vairākus gadus neesam sazinājušies. Kārdinājums paliek aiz vien mazāk un moca mazāk. Pamanīju, ka iešana pie Dieva, atsacīšanās no pārstrādātās pārtikas, saldumiem, atsacīšanās klausīties moderno mūziku ar kuras starpniecību mēdzu gremdēties ilūzijās, mans kārdinājums krietni ir samazinājies.

Cauri gadiem, man nācies sastapties dzīvē ar vēl diviem puišiem, kuri ir kā Arvis, ar Arvja labajām iezīmēm, bet es uzreiz sapratu, ka, tie ir nākamie mani pārbaudījumi, tāpēc agri nogriezu kontaktu. Atkal sakritība, nejauši iepazinu viņus tieši tad, kad man emocionālais atbalsts bija vajadzīgs kā maize un ūdens. Sapratu, ka tās ir tās pašas lamatas..

Es esmu cilvēks kas analizē, domā, filozofē. Izdomājusies krustu un šķērsām, ir dienas kad ir vieglāk, ir dienas kad ir smagāk.

Ja kāds vēl cieš no šāda veida kārdinājumiem, varu teikt, ka tie ir smagi, un racionāli to pat nevar izskaidrot. Ja jums ir partneris, ar sirdi sajūtiet, vai partneris ir gatavs atklāti uzklausīt to, ka jūs cīnāties ar tāda veida kārdinājumu. Cilvēki ir tikai cilvēki, var nesaprast, pārprast.

Klausiet sirds balsij, tā ir tā, kura mani ir atturējusi no emocionāliem mirkļiem ļauties kārdinājumam arī dzīvē.

Es sapratu, ka jālūdz Dievs, lai atbrīvo no kārdinājuma. Ilgi domāju, ka tās ir jūtas, vai mīlestība, apmātība, bet tagad saprotu, ka tas ir tikai un vienīgi kārdinājums, kas mani pārbauda gadiem ilgi.

Autore: Sintija