Skaudība – tārps, kas apēd cilvēka dvēseli 08.08.2020
Skaudība ir negatīvā īpašība, ar negatīvu enerģiju, kura rodas no tā, ka cilvēks salīdzina kaut ko savā starpā, piemēram, savus ienākumus ar kolēģa ienākumiem vai savu vīru ar draudzenes vīru vai savu bērnu ar viņa klases biedriem.
Ja mēs iztēlojamies, ka skaudība ir cilvēks, tad viņš saka: “Es gribu tikpat cik ir citiem vai es gribu to pašu, kas ir citiem.”
Skaudība kā skolotājs māca, ka dzīvē viss ir taisnīgi – tev ir tik, cik tu esi pelnījis, kā arī to, ka nav pareizi kaut ko salīdzināt savā starpā. Piemēram, kad jūs aizejat pavasarī uz pieneņu pļavu, vai jūs salīdzināt pienenes savā starpā, vai jūs varat pateikt, kura pienene ir skaistāka? Jūs teiksiet, ka parasti jūs pienenes savā starpā nesalīdzināt, bet, ja jums tiktu dots uzdevums tās salīdzināt, tad jūs noteiktu kritērijus un salīdzinātu. Piemēram, kritēriji varētu būt: pienenes garums, zieda lielums, kāta taisnums utt.
Tad jūs noteiktu kāds ir ideālais pienenes garums, zieda lielums, kāta taisnums un sāktu visas pienenes pielīdzināt ideālajai pienenei, pieļaujot kaut kādu jūsu noteikto novirzi, jo pilnīgi vienādas pienenes dabā nav iespējams atrast. Jums izveidosies divas kaudzītes: ideālās pienenes un neatbilstošās pienenes. Un tad paņemiet rokās neatbilstošās pienenes un paskatieties uz viņām – vai tiešām viņas nav skaistas? Vai tās pļavā neizskatās vienlīdz skaisti tāpat kā ideālās pienenes? Tālāk mēģināsim iztēloties kāda izskatītos pļava, kurā augtu visas pienenes vienādā izskatā un salīdzināsim ar pļavu, kur katra pienene ir drusciņ savādāka, ar savu individuālo īpatnību. Kura pļava jums patīk labāk? Es domāju, ka es nekļūdīšos, ka maz atradīsies cilvēku, kuri teiks, ka viņiem patīk pļava, kur visas pienenes ir vienādas.
Mums patīk dažādība. Arī Dievam patīk dažādība, vai esat redzējuši dabisko pļavu, kur aug tikai viena veida un izskata puķes? Nē, šādas pļavas, kur aug viena veida un izskata puķes rada tikai cilvēks. Vai zināt, ka augi, ja viņiem blakus nav citas sugas augi, slimo vairāk nekā augi, kuri aug blakus cits citam kā tas ir dabiskā pļavā un dabiski augušā mežā.
Tāpēc Dievs arī cilvēkus ir radījis unikālus, t.i., katrs cilvēks Dieva izpratnē ir skaists un unikāls ar saviem talantiem. Bet mēs zinām, ka daudzi cilvēki mokās ar sava izskata kompleksiem un ir gatavi savu fizisko ķermeni spīdzināt ar plastiskajām operācijām, zālēm un smagām fiziskām aktivitātēm, lai tikai izskatītos skaisti, t.i., atbilstoši cilvēku noteiktajiem kritērijiem. Kāpēc viņi tā dara? Jo uzskata sevi par neglītiem, neatbilstošiem kritērijiem. Dievam nav kritēriju! Tādi ir tikai cilvēkam. Un tad rodas jautājums kam jūs gribat izpatikt Dievam vai cilvēkiem? Protams, vairums teiks, ka cilvēkiem, jo maz ir cilvēku, kas savā apziņas līmenī ir tik augstu, ka sevi un savu dzīvi pilnībā ir veltījuši Dievam. Un te arī ir atbilde. Izrādās, ka tie cilvēki, kas sevi un savu dzīvi ir veltījuši Dievam, ir laimīgi un var iztikt ar pieticīgiem ieņēmumiem. Bet tie cilvēki, kas vēlas izpatikt cilvēkiem, ir nelaimīgi, jo kritēriju un prasību ir tik daudz, ka nav iespējams tos visus izpildīt.
Ja mēs paskatīsimies uz savu dzīvi, darbu, tad nepārtraukti mēs dzirdām vārdu “kritēriji”, nepārtraukti kāds ar kādu tiek salīdzināts un tā attīstās cilvēciskā īpašība SKAUDĪBA, kura izstaro no sevis negatīvo enerģiju. Kāpēc? Jo tā grauj dažādību un iespēju kaut kam būt unikālam. Tie, kuri nebaidās būt atšķirīgi no kopējas masas tiek apbrīnoti vai izsmieti. Atkal ir galējības, jo mēs neprotam visā radītajā ieraudzīt Dievu, tā Dievišķo skaistumu. Mēs neprotam ieraudzīt cilvēka Dvēseli, mēs redzam tikai ārējo izskatu. Bet tie, kuri iemācās ieraudzīt cilvēka Dvēseli, pēkšņi atklāj, ka viņiem šis cilvēks šķiet skaists pat, ja tas neatbilst cilvēku noteiktajiem kritērijiem. Kāpēc tāds paradokss? Vai šiem cilvēkiem acis vairs nerāda? Nē, ar redzi viņiem viss ir kārtībā. Bet, kas tad ir mainījies? Attieksme. Visu nosaka cilvēka attieksme, bet attieksme mums mainās tikai tad, kad mēs kaut ko sākam izprast jeb raudzīties uz to ar citādu skatījumu. Lai mēs sāktu raudzīties uz dzīvi ar citādu skatījumu, mums ir daudz jāmācās, garīgi jāattīstās. Un tā mēs nonākam līdz skaudības pozitīvajai pusei – tā mums dod izvēli – ciest vai būt laimīgam. Ja mēs turpinām pieturēties pie cilvēku radītajiem kritērijiem, tad ciešanas ir neizbēgamas. Ja mēs sākam ieraudzīt visa radītā individuālo skaistumu, tad mēs esam laimīgi.
Galvenais ir mainīt savu domāšanu un attieksmi pret dzīvi – pārstāt sevi un citus salīdzināt ar citiem. Nepieciešams saprast, ka rezultāts nav atkarīgs no cilvēka tiešā veidā, t.i., cilvēks visu var izdarīt ideāli, bet rezultāts var būt negatīvs, jo tas pilnībā ir atkarīgs tikai no Dieva. Dievs no mums gaida, lai mēs strādājam un visu darām tik labi, cik mēs varam ar mīlestību. Dievs no mums negaida vairāk nekā mēs varam un neizvirza pret mums prasības. Dievs visus mūs mīl tādus kādi mēs esam, ar savu pozitīvo un arī trūkumiem.
Bieži cilvēki cieš no skauģu radītām nepatikšanām. Līdzīgs piesaista līdzīgu. Lai izvairītos no skauģu piesaistīšanas, vispirms ir jāapzinās ko un par ko pats apskaud? Varbūt apskaud, ka konkurentiem darbā ir labāki rezultāti nekā tavai organizācijai. Varbūt apskaud, ka citiem ir jaukas attiecības ģimenē utt. Visticamāk, ka apskaušana jau ir sākusies bērnībā. Nepieciešams padomāt, ko un par ko es apskaudu bērnībā? Pēc tam ir domās jālūdz piedošana visiem tiem cilvēkiem un dzīves situācijām, kuras sākot no bērnības ir radījušas skaudīgas domas. Kad piedošana ir veikta, tad no sava ķermeņa, izmantojot jebkādu garīgo praksi, ir jāatbrīvo skaudības enerģija.
Tomēr uzņēmējdarbībā konkurences apstākļos grūti noskatīties uz konkurentu veiksmēm un tavām neveiksmēm. Kā atbrīvoties no skaudības biznesā?
Mūsdienās ir attīstījusies jauna profesija – iepirkumu speciālists. Šī profesija attīstījās pēc Eiropas Savienības lēmuma, ka visiem iepirkumiem ir jārīko konkurss. Tie, kuri strādā biznesā un valsts pārvaldē, lieliski zina kā Latvijā notiek iepirkumu process.
Iepirkuma procesā kāds ir uzvarētājs un kāds ir zaudētājs, un tas nebūt nav vienmēr saistīts ar iepirkumu speciālista prasmēm un piedāvātā produkta kvalitāti. Lai piedalītos iepirkumā, ir jāiegulda apjomīgi resursi, lai sagatavotu iepirkuma dokumentāciju, tāpēc īpaši ir sāpīgi tiem, kuri šajā procesā zaudē.
Gaismas Skolotāji māca, ka visur, kur ir sacensība, lēnām sāk augt skaudības tārps, kurš pamazām izaug par odzi. Skaudība ir negatīva īpašība, no kuras visi Skolotāji liek atbrīvoties, iesakot mācīties priecāties par citu panākumiem. Bet kā lai atbrīvojas no skaudības un priecājas par konkurenta panākumiem iepirkuma procesā?
Viss notiek saskaņā ar Dieva gribu – katram mums ir sava misija, savi uzdevumi, savas neapgūtās mācības un katrs iepirkums ir tikai skolotājs, caur kuru kaut kas ir jāmācās. Kad cilvēks sāk pieņemt Dieva gribu, tad viņš pārstāj domāt par to kāpēc zaudēja kādā konkursā un skaudības tārps, ka konkurentiem iet labāk nekā viņam, sāk atkāpties. Svarīgi ir izprast, ka tev nav ne ar vienu jāsacenšas. Ja konkurentiem klājas labi, tas liecina, ka viņi to ir pelnījuši. Ja viņiem klājas labi tāpēc, ka izmanto negodīgas metodes, tad izsaki viņiem līdzjūtību, jo agrāk vai vēlāk caur ciešanām viņiem nāksies saprast cik svarīgi ir būt godīgam.
Daudziem projektu konkursi ir beigušies nelabvēlīgi, bet nekad neskumstiet par to, jo tikai piedaloties konkursos tu vari noskaidrot Dieva gribu. Ja tu neko nedarīsi, tad Dievs tev nevar pateikt, kas tev ir jādara. Viss, ko esi darījis no sirds un nesavtīgi, nekur nepazūd. Ja tā ir bijusi laba doma, kuru citi nav novērtējuši, tas liecina, ka šai domai vēl nav pienācis laiks, un tev tiek dota iespēja šo domu attīstīt tālāk un sagaidīt vēl labākas Dieva dotās iespējas. Ja cilvēks koncentrējas uz attīstību nākotnē, domājot par to, ko var labu izdarīt nākotnē, tad viņa darītais noteikti kaut kad saņems arī Dieva atbalstu. Tāpēc koncentrējieties uz labiem darbiem nākotnē un jūsu skaudības tārps aizies uz neatgriešanos.
Citiem vārdiem sakot, skaudība rodas no vēlmes salīdzināt, kas savukārt rodas no bailēm “mani nemīl”. Ja cilvēks nebaidītos, ka viņu nemīlēs tādu kāds viņš ir, tad viņš pat nemēģinātu sevi salīdzināt ar citiem vai savus darba rezultātus salīdzināt ar citu cilvēku darba rezultātiem. Viņš darītu visu, kas ir viņa spēkos tik labi cik viņš to prot. Tie cilvēki, kas visu savu darbu velta Dievam, nemēģina kaut ko salīdzināt un viņi jūtas laimīgi par sava darba rezultātu pat, ja kāds cits to nokritizē, jo viņi zina, ka Dievs neizvirza prasības un nenosaka kritērijus. Dievs vēlas, lai cilvēks strādā ar mīlestību. Dievs mīl visus tādus kādi viņi ir, neizvirzot prasības, bet veicinot cilvēku aizdomāties kā viņš dzīvo, veicinot cilvēku mainīties uz pozitīvo pusi. Tāpēc no skaudības var atbrīvoties tikai tad, ja cilvēks pārstāj salīdzināt, atbrīvo savas bailes “mani nemīl” un mācās izprast dzīvi un savas neapgūtās mācības.
Autore: Elvita Rudzāte