Skaudības mācība 17.04.2024

Skaudība ir negatīva īpašība, kas rada negatīvu enerģiju. Cilvēks, kas apskauž citus, sevī audzē “skaudības tārpu” jeb negatīvu enerģiju, kas grauž viņu iekšēji, radot ļoti nepatīkamas izjūtas.

Ja tevi kāds apskauž, tad  apskaudējs apzināti vai neapzināti rada tev šķēršļus, jo tavā virzienā tiek raidīta skaudības enerģija, kas rada negatīvu ietekmi gan uz tavu pašsajūtu, gan uz darba rezultātu. Ja tu sev esi piesaistījis skauģi, tad saskaņā ar Dievišķo Piesaistes likumu, arī tevī pašā mājo “skaudības tārps” jeb tu kādu apskaud, kas tevī uzkrāj skaudības enerģiju. Tāpēc vispirms ir jātiek vaļā no savas skaudības, tad tu vairāk sevi pasargāsi no citu skaudības.

Cilvēkiem ir grūti atbrīvoties no skaudības, kamēr viņi neizprot Dievišķo Taisnīguma likumu, kas nosaka, ka viss, kas dzīvē ar tevi notiek, ir absolūti taisnīgi.

Lielie Skolotāji māca, ka visur, kur ir sacensība, lēnām sāk augt skaudības tārps, kurš pamazām izaug par odzi. Skaudība ir negatīva īpašība, no kuras visi Skolotāji liek atbrīvoties, iesakot mācīties priecāties par citu panākumiem.

Viss notiek saskaņā ar Dieva gribu. Katram mums ir sava misija, savi uzdevumi, savas neapgūtās mācības un katra problēma ir tikai skolotājs, caur kuru kaut kas ir jāmācās. Mums nav ne ar vienu jāsacenšas. Ja citiem cilvēkiem klājas labāk nekā tev, tas liecina, ka viņi to ir pelnījuši ar pagātnē izdarītām pareizām izvēlēm. Ja viņiem klājas labi tāpēc, ka izmanto negodīgas metodes, tad vajag izjust pret viņiem līdzjūtību, jo agrāk vai vēlāk caur ciešanām viņiem nāksies saprast cik svarīgi ir būt godīgam.

Skaudības tārps aiziet, kad cilvēks koncentrējas uz sev uzticēto Dievišķo uzdevumu un apzinās skaudības mācību. Skaudības mācība: “Neskaties “cita kabatā”, nesalīdzini sevi ar citiem, bet apzinies, ka arī tev ir iespējas dzīvot labāk, ja tikai tagadnē izdarīsi pareizas izvēles, raudzīsies uz jaunām iespējām un būsi aktīvs jaunu iespēju īstenošanā.”

Pavisam viegli atbrīvoties no skaudības tiem, kas ir sapratuši savu Dievišķo misiju un uzdevumus, ko sauc par Dieva aicinājumu. Tā ir tik interesanta un svētīga pieredze, sajust Dieva aicinājumu. Tomēr tas nenozīmē, ka izpildīt Dievišķo misiju un uzdevumus būs viegli. Būs jāsastopas ar daudziem pārbaudījumiem, jo Dievišķās misijas un uzdevumu pildīšana nevar būt viegla.

Es esmu tērējusi ļoti daudz savus resursus (arī brīvdienas un vakarus), lai pildītu man uzticētos uzdevumus. Ne vienmēr viss izdodas kā iecerēts, bet es nekad neskumstu par neveiksmēm, jo šādā veidā es noskaidroju Dieva gribu. Ja tu neko nedarīsi, tad Dievs tev nevar pateikt, kas tev ir jādara. Tāpēc es mēģinu darīt to ko spēju, jo galvenais ir darīt, nevis gaidīt, kad kāds cits izdarīs tavā vietā. No savas pieredzes varu teikt, arī gadījumos, kad esmu pieņēmusi nepareizus lēmumus, caur piedzīvoto neveiksmi esmu atradusi jaunas iespējas, kas aizvedušas pie veiksmes.

Viss, ko esi darījis no sirds un nesavtīgi, nekur nepazūd. Ja tā ir bijusi laba doma vai labs darbs, kuru citi nav novērtējuši, tas liecina, ka šai domai vai darbam vēl nav pienācis laiks, un tev tiek dota iespēja šo domu attīstīt tālāk un sagaidīt vēl labākas Dieva dotās iespējas. Ja cilvēks koncentrējas uz attīstību nākotnē, domājot par to, ko var labu izdarīt, lai sabiedrība kļūtu labāka, tad viņa darītais noteikti kaut kad saņems arī Dieva atbalstu. Tāpēc koncentrējieties uz labiem darbiem un jūsu skaudības tārps aizies uz neatgriešanos.

Laimīgi ir tikai tie cilvēki, kas spēj dot un neko negaidīt pretī. Cilvēks, kas dod un neko negaida pretim, ir BRĪVS CILVĒKS un viņš priecājas par citu cilvēku panākumiem. Cilvēks, kas gaida, ka viņa doto novērtēs, ir ZAUDĒJIS BRĪVĪBU, jo viņam nav laiks būt brīvam, viņam ļoti rūpīgi jāseko kā klājas citiem. Ja citiem klājas labāk nekā viņam, viņu grauž skaudības tārps tik ilgi līdz cilvēks neiztur un dažkārt pieņem lēmumu kaitēt tam, kam klājas labāk nekā viņam. Diemžēl viņš nezina, ka darot sliktu citam, bumerangs atgriezīsies un kāds cits nodarīs sliktu viņam.

Brīvs cilvēks zina, ka strādājot Dievam, viņam tiks dotas iespējas nodrošināt arī materiālās vajadzības, bet cik daudzi cilvēki tam nespēj noticēt. Tāpēc patiesībā sabiedrības vairums ir nebrīvi cilvēki un tieši tāpēc ir daudz nesaskaņu cilvēku starpā, jo neapzināti katrs cilvēks vēlas būt brīvs un cīnās par savu brīvību tā kā viņš to saprot. Ja viņi tikai 10% no cīņā ieguldītās enerģijas ieguldītu labiem darbiem, tad viņi redzētu kā sabiedrībā viss mainītos pozitīvā virzienā.

Mēs nevaram mainīt citus cilvēkus, bet mēs varam mainīt paši sevi un tas arī ir galvenais uzdevums uz ko katram ir jākoncentrējas.

Autore: Elvita Rudzāte