Skolotājiem un audzinātājiem! – pirmais turpinājums 28.03.2020

Skolotājiem un audzinātājiem! – raksta sākums

Jolantas viedoklis:

Man nav šaubu, ka bērni ir tie, kuru rokās ir ielikta planētas nākotne, jo diemžēl aiza starp 3 paaudzēm apziņas līmenī ir pārāk liela, starp tām vairs nav sapratnes, izpratnes un empātijas. Ir kas mācās  un paplašina apziņas līmeni, lai spētu būt klāt bērniem un palīdzēt viņu grūtajos dzīves uzdevumos, kas tiem paredzēti, bet tādu ir ļoti ļoti maz, pat ja kāds to zin, ka tas ir viņa aicinājums un to dara cik spēj, tas ātri tiek izspiests ārā uz kopējā masu apziņas līmeņa.

Piem. Strādājot privātajā dārziņā agrāk ar kolēğiem diskutēju, ka grupiņā nedrīkst būt vairāk kā 12 bērniņi un pie tam, ja kāds ir ar veselības problēmām, tad uz 12 bērniem tāds drīkst būt tikai viens, lai notiktu dabiskā dziedināšanās kopā ar pieaugušo darbu, kā arī jābūt līdzīgam skaitam meitenēm un puišiem, kā arī jābūt kādam pasniedzējam vai kolektīvā vīrieša dzimuma pārstāvim, līdzsvars it visā. Tam visam ir pamatojums, kāpēc tas ir ieteicams, lai bērni maksimāli veseli attīstītos un spētu pašaizsargāties jau saknē augot ar stipru imunitāti.

Kas notika? Neviens to neuztvēra nopietni, uzskatīja, ko kaut kāds jauns skuķis mums te mācīs, kas gadiem jau strādā par audzinātājām. Vēl piedāvāju uzrakstīt veselu kladi par nākotnes vīziju kādam jābūt bērnudārzam, arī tur saņēmu vārdus – Mums nevajag.  Kad studēju valdorfpedagoğiju piedzīvoju neskaitāmus brīnumus, arī strādājot ar bērniem bija daudz notikumu, kas man liekas pašsaprotami, bet tagad saprotu, ka tos var saukt pa brīnumiem.
Piem. Kāds kolēģis, kurš strādāja gadu kā brīvprātīgais Latvijā, teica ka noteikti varam doties ciemos uz Portugāli no kurienes tas bija, uzņems mūs un izrādīs pilsētu. Es teicu, ka tas būtu lieliski, jo gribētu aizbraukt uz Fatimu, kur 1917 gadā trīs bērni  telepātiski saņēma vīzijas no  Mātes Marijas, kā arī tur bija piedzīvoti dabas brīnumi parādoties košai saules dejai. Šis kolēģis bija izbrīnīts, ka jauniešiem, kas tāds interesē. Uz Portugāli neaizbraucu, bet noteikti šis notikums mani iespaidoja. Šis viss bija pirms vairākiem gadiem un šobrīd jau viss ir mainījies, un joprojām bērniem ir ļoti vajadzīgi cilvēki, kuru aicinājums ir aizsargāt tos, nodot labāko no sevis un būt pašam par atdarināšanas vērtu paraugu bērnu acīs, tajā sfērā, kas ir tavs talants.

Elvitas Rudzātes komentārs: Esmu pārliecināta, ka gan pašvaldības, gan privātie dārziņi veidotu mazas audzēkņu grupas, ja tikai finansiāli spētu to atļauties. Tā kā pati vadu privātu dārziņu, tad ļoti labi zinu cik kas maksā, un cik daudz mums papildus ir jāstrādā, lai grupiņā varētu nodrošināt nelielu bērnu skaitu.

Arī bērni ir ļoti dažādi. Kāds bērns ļoti labi jūtas 30 bērnu kolektīvā, bet kādam jau 6 bērni radīs stresu. Tāpēc dārziņiem un skolām ir jābūt ļoti dažādiem, ar ļoti dažādu piedāvājumu, lai vecāki varētu izvēlēties sava bērna būtībai atbilstošāko, bet tas ir iespējams tikai tad, kad Valstī ir pietiekami daudz naudas resursu un vecāki spēj veikt līdzmaksājumus.

Vienmēr jābūt sapņiem ar iespējām sabalansētiem. Tāpat ir jābūt gataviem ļoti daudz strādāt, nesaņemot par to atalgojumu. Pasaulē eksistē izglītības iestādes, kur pedagogi strādā misijas vārdā, nesaņemot atalgojumu. Taču uz šiem piemēriem pasaule nevar balstīties, jo misiju pildīt Dievs uztic tikai tiem, kam apziņas līmenis tam ir gatavs.