Sliktas karmas izpratne un atbrīvošana 03.07.2013
Ar pieķeršanos un vēlmi izpatikt, biju atgājusi no paša svarīgākā dzīvē – saikni ar Dievu, kura līdzāspastāvēšana mani ir pavadījusi kopš ienākšanas šajā pasaulē. To esmu izjutusi visos savas dzīves notikumos – man vienmēr ir bijusi kāda īpaša saikne ar kādu Augstāku spēku – to saucu par Dievu, un vienmēr esmu izjutusi savu Sargeņģeļa klātbūtni.
Un tad sākās mani brīdinājumi – neizprotamas slimības, kas vijās ar depresiju desmit gadu garumā (it kā jau viss bija labi – iegūta izglītība, mīļotais cilvēks blakus, darbs, ko darīju ar prieku…), tad divas autoavārijas (ar trīs mēnešu starplaiku). Bet mana vainas apziņa mani nepameta. Tad sākās muguras problēmas (it kā skolioze), tad kāju locītavām, tad ar gūžām. Bet mani uztrauca sapņi, kas atkārtojās bieži „skrienu, bet kā sapīta nevaru paskriet” un „slēdzu mājas ārdurvis, bet slēdzene neslēdzas, un durvis paliek vaļa, bet ļoti baidos”. Un tam klāt vēl mana neapmierinātība, dusmas, es pati sev vairs nepatiku. Un nesaskaņas ar mammu, jo mīlot vīru, sapratu, ka nodarīju pāri mammai.
Un tad atcerējos par saikni ar savu Dieviņu. Lūdzos, lai nenodaru sev un saviem mīļiem pāri. Lai manī atgriežas harmonija un miers. Es lūdzos. Un tad bija pēkšņa šķiršanās no vīra.
Un tajā brīdī es atgriezos pagātnē – ne tikai savā, bet savas dzimtas pagātnē, un sapratu, ka šī situācija atkārtojas jau vairākās mūsu dzimtas paaudzēs. Un sev teicu: es vēlos uzzināt un izprast kāpēc? Un tad nokļuvu Sokrata tautas izglītības programmā Domātājs.
Jau iepriekš biju dzirdējusi vārdu Karma, bet no tā baidījos, domājot, ka tas ir kas slikts, tāpēc nebija vēlēšanās izzināt par to. Dabas Dieviško likumu neievērošana un nezināšana rada cilvēkam ciešanas. Jebkurš personīgs pārdzīvojums ar kuru ir grūti vai pat neiespējami tikt galā, ir Karma. Lai šīs Karmas saites atraisītu, ir nepieciešams rūpīgs iekšējais darbs ar sevi. Karma ir šķērslis, kas stāv starp cilvēku un Smalkajām pasaulēm. Ar centieniem atbrīvoties no savām nepilnībām, kas mūsos rada diskomfortu, iegūstam šo saikni ar Smalko pasauli. Karmas likuma apzināšanās rāda, ka cilvēks pats ir savas laimes kalējs – „ko sēsi, to pļausi”.
Un dzīve mums piespēlē iespējas. Tāpēc cilvēkam ir dota iespēja izvēlēties vienu no tām – viena, kas tuvina Dievam, to es domāju ar labiem darbiem, labām domām pret sevi un citām dzīvām būtnēm uz šīs pasaules un otra, kas attālina no Dieva- to es domāju ar sliktiem darbiem, sliktām domām. Gaismas būtnes izmanto katru iespēju mums palīdzēt, izmantojiet tās dāvāto žēlastību un iespējas. Un cilvēka uzdevums ir neradīt jaunu karmu, bet ar pareizām darbībām (labiem darbiem, labām domām) palīdzēt noņemt sliktās karmas nastu. Karmas likums pakāpeniski ļauj atstrādāt karmu. Brīnumi dzīvē ir iespējami, bet tikai pats cilvēks tos spēj radīt. Nonākot uz zemes, ir jāatstrādā tās lietas vai problēmas, kas dzīvē notiek atkārtoti. Tā ir zīme par Karmas atstrādāšanu. Tās atkārtojas un brīdina cilvēku, kamēr tas izprot un labo kļūdu. Karmu var izjust personīgo karmu, dzimtas karmu, karmisko slimību izpausmē.
Visstiprāko karmu cilvēks rada ar savām domām. Domas un griba ir karmas veidotājs. Dzīvē nav nejaušību, visam ir savs cēlonis – katra doma, izjūta un rīcība nāk no pagātnes un ietekmē nākotni.
Kādas būs domas, tāds būs cilvēks un viņa raksturs.
Griba virza cilvēku pa ceļu , kurš ved pie paša cilvēka.
Ja rīcība dod apmierinājumu un laimi citiem, tad to pašu iegūs cilvēks, bet ja rīcība sagādā ciešanas citiem, tad ciešanas sagādās viņu pašu. Cilvēks cieš tikai tad, ja to ir pelnījis.
Motīvs, kas ņem vērā vienīgi Dieva gribu, neko sev neprasīdams – ved cilvēku pretī brīvībai un pilnībai.
„Kaitējumu var nodarīt ne tikai ar fiziskām darbībām vai spēcīgām emocijām, bet pat ar nepiesardzīgu domu. Un agresijas uzbrucējs un viņa radinieki negatīvo ietekmi saņem atpakaļ”.
Cilvēks var grozīt savu likteni, dažādi reaģējot uz piespēlētiem dzīves apstākļiem. Cilvēka likteņa plānā ir paredzēts – iet cīņā ar ciešanām, šķēršļiem, nevis bēgšanu un izvairīšanās no tiem. Tāpēc nepieciešams ievērot Dabas dievišķo likumu – nedarīt nevienam ļaunu, dzīvot mierā un nepārtraukti tiekties uz Gaismu.
Galvenie sliktas karmas cēloņi ir:
– aizvainojums. Ar to saistītas daudzas saslimšanas. Ja ilgi tur aizvainojumu, tas ir bīstami aizvainotājam, aizvainotajam, gan viņu bērniem. Cilvēks vienmēr neapzināti pirmais apvaino to, kurš pēc tam ar savu uzvedību viņam nodara pāri. Aizvainojuma sajūtu var apstādināt ar nožēlu visus spēkus virzīt uz sevis izmainīšanu un nekad neatkārtot savas kļūdas. Jebkurā apvainojumā jācenšas iekšēji attaisnot cilvēku, pēc tam piedot. Piedot un neizjust nekādas nelabvēlīgas emocijas pret aizvainotāju. Iekšējā samierināšanās sniedz harmoniju ar Visumu.
– mīlestības noliegšana (nogalināšana) visdaudzveidīgākajā tās izpausmē, visi pārējie pārkāpumi ir otršķirīgi, kā sekas tam, ka trūkst mīlestības pret Dievu, tikumu, tuviniekiem, bērniem, dabu… Tā ir augsne, kurā izaug daudzas nelaimes un noziegumi.
„Dievišķā mīlestība ir vislielākā vērtība pasaulē”
– ļaunvārdība, ļaundomība. Viens no visuma pamatlikumiem – nenodarīt ļaunu pat domās. Šo briesmu sakne ir pasaules neizpratne, kura noved cilvēku pie iekšējas degradācijas. „Netiesājiet, lai jūs netaptu tiesāti, jo ar kādu sodu nosodīsiet, ar tādu tapsiet nosodīti, ar kādu mēru mērosiet, ar tādu taps atmērots”.
„Visbīstamākā ļaunprātība, kas ir atdresēta mīļotajam cilvēkam”.
Nevēlēt citam sliktu, tā krītas paša enerģija. Nekad nepieļaut negatīvu jūtu rašanos.
”Mīliet savus ienaidniekus” – neatbildēt negatīvas enerģijas sitienam ar pretsitienu.
Tā jūs pats sevi pasargājiet no negatīvā.
„Lai izskaustu ļaunas domas un ļaunu rīcību, vienīgais ierocis ir mīlestība, kas ir risinājums mūsdienu problēmām”.
Bet kā izprast karmas cēloņus? Jālūdz piedošana par kaut ko, ko nepareizi izdarītu un jājautā izpratne par notikušo. Un nepieļaut turpmāk tamlīdzīgas kļūdas. „Jo jebkurš notikums, kas izsit mūs no līdzsvara, ir Visuma daļa, tāpēc iekšējam noskaņojumam jābūt maksimāli pietuvinātam samierināšanās jūtām”.
Katrs cilvēks pats var palīdzēt sev ar pareizu uzvedību, pareizu attieksmi pret dzīvi uzturu un mērķtiecību.
Cilvēkam jāsaprot, ka no karmas izbēgt nevar, bet nepretojoties Karmas likumam, ievērojot Dabas Dievišķos likumus, var palīdzēt atbrīvoties no Karmas saistībām.
Atvieglot karmiskās saites palīdz:
– izdarot pareizas izvēles. Cilvēkam ir dots saprāts, lai izvēlētos, kā izmantot savas spējas. Jo ar prātu un darbībām cilvēks rada sev karmu. Dievs dod mums īstajā brīdī īstās situācijas vai cilvēkus, bet mums ir iespēja izvēlēties un pieņemt to vai nē. Un no tā ir atkarīgs vai spējam palīdzēt paši sev un citiem.
– atbrīvojoties no saviem netikumiem, negatīvajām īpašībām, kas mūs traucē sevī un citos. Jo citu nepatīkamās īpašības ir mūsu spogulis;
– lūgšanu prakse un grēku nožēla. Kosmiskais likums neļauj iejaukties cilvēka karmā, ja tas nelūdz viņa palīdzību. Tikkoaicinājums ir izteikts un sadzirdēts, Gaismas būtnes ir gatavas sniegt iespējamo palīdzību. Lūgšanās jāizvēlas pareizais motīvs: patiesi apzināties savus grēkus un darīt visu, lai neatkārtotu šos grēkus nākotnē, kas ir radījis karmu; ar sirdi pietuvoties Dievam, pievilkt sev Dievišķo enerģiju. Pārvērst Gaismā visu slikto.
– Piedošana un pieņemšana. „Savstarpēja piedošana un pretējās puses uzskatu pieņemšana ir zelta vidusceļš”. Patiesa piedošana ir pilnīga sevis atbrīvošana no ciešanām. Piedodot notiek enerģiskās apmaiņas, kuras iespējams sakārtot. Tad ir svarīgi ar šo sajūtu dzīvot ikdienā. Lai izvairītos no jaunas karmas rašanās, nepieļaut negatīvas emocijas plūsmu. Neturēt sevī aizvainojumu. Jo karma veidojas, kad neesam spējīgi pieņemt pārinodarījumus un pasauli tādu kāda tā ir.
Daudz karmisko enerģiju nāk no dzimtas. Tāpēc ir jāstrādā ar to. Jāsaprot, ka viss, kas notiek ar mums un pasauli kopumā, ir taisnīgi.
„Ja kāds ir sagādājis sāpes, tad vajag paskatīties tās no cita skatpunkta un pajautāt kāpēc? Un mērķis ir ieraudzīt, ko šī situācija mums māca. Un tās apgūšana nākotnē dod iespēju pie tādām mācībām vairs neatgriezties. Nostādot sevi upura lomā, mēs radam sev ciešanas. Pasakiet paldies tiem, kuri jūs sāpinājuši un piedodiet viņiem. Viņi bija tie, kas palīdzēja apgūt šīs mācības. Bet kā piedot sev? Piedošana tuvākajam sākas ar piedošanu sev”.
„Mīlestības un piedošanas loģika ir augstāka par jebkuru astrologu, centieni pēc harmonijas, labestības. Dievišķais var pārspēt negatīvo karmu”.
– veicot labus darbus – labdarību. Sniegt palīdzību uz zemes visām būtnēm, kam nepieciešama palīdzība, kam klājas vēl grūtāk nekā jums.
„Kad Tev ir grūti , atrodi kādu, kam ir vēl grūtāk, tas palīdz pārvarēt ciešanas”.
„Iedomājieties cilvēku, kas ir tā apkrauts ar savu karmu, ka neapzinās saikni ar Dievu un savu saikni ar visām citām būtnēm uz zemes. Viņš ir līdzīgs putekļu pārklātam priekšmetam. Kāpēc nepalīdzēt tam saņemt kaut mazu daļiņu no Dievišķās enerģijas – dot mazu saules gaismu viņa apziņai kaut ar skatienu vai labu padomu”.
– beznosacījuma mīlestība pret visu dzīvo radību.
„Mīlēt nozīmē saprast un izjust Dievišķumu, to, ka tas mīt visās dzīvajās būtnēs”.
”Attīstiet mīlestību sevī un dodiet to arī citiem. Tā ir patiesa ziedošana”.
„Mīlestība var izārstēt, bet pieķeršanās –kaitēt”.
Karmas likums palīdz cilvēkam augt, mācīties, pašattīstīties. Dvēseles izaugsme notiek uz spēcīgu emociju bāzes – gan pozitīvu, gan negatīvu. Piedaloties karmiskajos procesos, cilvēks var neredzēt cēloņus, jo aktīvu darbību ņem spēcīgas emocijas. Un ir divi ceļi pa kuriem izvēlēties iet – ciešanu vai apziņas. Tādā veidā rodas priekšstats par cēloņu un seku likumu. Izvēloties apziņas ceļu, cilvēks mācības apgūst bez negatīvām emocijām. Karmiskās situācijas beigas ir sajūtamas – iestājas emocionāls atslābums. To var izdarīt ar nodoma palīdzību, intensīvu sevis pilnveidošanu, ar lielu iekšēju darbu ar sevi.
„Un cilvēkam jāzin un jāsaprot, ka enerģiju, ko saņem no cēlākajām jūtām – ārstē viņa miesu, likteni un dvēseli”.
„Iekšējā samierināšanās, ārējā palīdzība un līdzpārdzīvojums – ļaut saglabāt harmoniju ar Visumu, neizteikt tam pretenzijas”.
Manas pārdomas par šo tēmu:
Karma tie ir mūsu grēki, ko mēs izdaram savā dzīves laikā. Un tā sapelnot karmu, tā mūsu dvēseli māca dzīvot saskaņā Augstāko spēku (tas mums katram ir savs). Tā ir mūsu izaugsme, atrast sevi, caur mīlestību un piedošanu darīt laimīgu sevi un tad šo atrasto laimi nodot tālāk citiem. Ar darbiem, domām, lūgšanām. Jo ne velti mēs esam ieradušies šajā pasaulē un dzīvojam cieši saistīti viens ar otru. Bet galvenais tajā nepazaudēt sevi (ko es biju izdarījusi). Cilvēka egoisms un tiekšanās pēc materiāliem labumiem, nogalina galvenās jūtas – mīlestību. Un lai, kādas ciešanas tiek uzliktas tagadnē, caur šo ciešanu ceļu tās dziedē pagātni un paceļ tevi augstāk nākontē. Tikai Galvenais pie lielā pārbaudījuma sliekšņa, nepadoties. Neapvainoties uz šo situāciju. Pieņemt to. Izturēt. Aizdzīt prom sevī neauglīgas sajūtas un domas.
Jo ikviena darbība, laba vai slikta atgriežas pie cilvēka atpakaļ. Tāpēc vairojiet labo pret sevi un citiem un to saņemsiet arī atpakaļ.
„Izjūtot mīlestību pret Visumu un Dievu, atsakoties no pretenzijām pret apkārtējo pasauli, var glābt sevi no jebkuras slimības”.
„Kad jums parādīsies mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus”.
„Dievišķā mīlestība ir vislielākā vērtība pasaulē”.
’’Palīdzi vienmēr, nesāpini nekad”.
„Cilvēks zaudē savu mieru, pieķeršanos dēļ.”
„Cilvēkiem jāizturas tā, lai nesāpinātu citus un citi nesāpinātu viņu”.
„”Tev ir dots ķermenis, lai lietderīgi izmantotu savu intelektu un spēju atšķirt un parādīt savas iedzimtās cilvēciskās vērtības”
’’Vēlmes un dusmas ir kaitēkļi, kas iznīcina cilvēka dzīves koku’’.
Autore: Inese
Izmantotie materiāli:
Grāmata „Karmas diagnostika” S.Lazarevs
’’Karmas likuma skaidrojums” www.citarealitāte.lv
„Karma” www.dveselesdziesma.lv
„Kā kārtot karmiskās attiecības starp jums un citu cilvēku” O.Denilovs
Grāmata „Sarunas par tevi” T.Ismailova
Grāmata „Piedošanas mācība. 3.grāmata. Dievišķās pasaules izzināšana sirdsmieram” E.Rudzāte