Fragments no topošās Elvitas Rudzātes grāmatas “Ķermeņa filosofija” sērijā “Piedošanas mācība”.
Astma medicīnas skatījumā
Astma (Latīņu val.: asthma bronchiale) iralerģiska slimība ar recidivējošu lēkmjveida aizdusu, ko izraisa sīko un vidējo bronhu spazmas, kā arī to gļotādas pietūkums un pastiprināta gļotdziedzeru sekrēcija. Bronhiālo astmu ierosina dažādi infekciozas un neinfekciozas dabas alergēni. 80—90% gadījumu konstatē infekciozus faktorus — dažādas baktērijas, vīrusus, patogēnās sēnes, helmintus un vienšūņus. Neinfekciozie bronhiālās astmas izraisītāji var būt ļoti dažādi: ziedputekšņi (sevišķi timotiņa un auzenes), uztura alergēni – zemenes, tomāti, apelsīni, citroni, zivis, olas, liesa gaļa, svaigs piens, kviešu maize, vīns, alus, konjaks, kafija, tēja, kakao, medus, šokolāde, rieksti, soja, sadzīves alergēni (mājas putekļi u.c.), epidermālie alergēni (dažādu dzīvnieku spalvas), medikamentozie alergēni. Bronhiālās astmas attīstību var veicināt slikti klimatiskie apstākļi (mitrums, aukstums, vējš), nervu sistēmas novājināšanās, kā arī iedzimta nosliece. Alergēniem atkārtoti nokļūstot organismā, rodas pastiprināts jutīgums, kura izpausme ir bronhiālās astmas lēkmes. Lēkmes visbiežāk iestājas piepeši, bet daži slimnieki jūt to tuvošanos — iepriekš sākas klepus, sāpes aiz krūšu kaula, šķaudīšana, vēdera uzpūšanās. Parasti lēkmes rodas naktī vai agri no rīta.
Astma garīgajā skatījumā
Astma ir mokoša slimība, kuras gadījumā cilvēks nevar izelpot. Nosmakšanas sajūta liek kampt gaisu, un cilvēks viegli piepilda plaušas, bet ārā gaiss nenāk, lai gan bronhi nav ciet. Kāpēc? Jo diafragma ir plēšas, kas kustina plaušas, un, ja uz Dvēseles ir tik smaga nasta, tad nekam vairs nav vietas, un plēšas nevar strādāt.
Astma rodas no naida pret naidu. Kad vecāki šausmīgi neieredz visu slikto, bet bērnam nav tiesību paust savu naidu, kurš aug uz vecāku naida augsnes, kuru dēvē par ļoti lielu mīlestību, tad bērns saslimst ar astmu. Lai to labāk izprastu, jāsaprot vēsturiskās personas Hitlera rīcība – viņš nogalināja psihiski slimos, invalīdus, lai izveidotu tīru (no sliktā brīvu) rasi, nesaprotot, ka Visumā darbojas polaritātes likums. Tāpat arī slimības astmas gadījumā vecāki cīnās ar slikto, radot naidu pretējā pusē, kas savukārt rada slimību astma.
Astma ir alerģiska slimība. Ja kāds, piesargādamies izdarīt kaut ko aplamu vai aiz piesardzības izrādīties vainīgajos, aiz bailēm nomāc sevī dusmas, kas viņu sauc cīņā par brīvību, jo baidās no sliktas attieksmes pret sevi, tas saslimst ar astmu. Tā ir saspiestu dusmu slimība. Pat dusmām ir vajadzīga brīvība. Ja jums sākas astmas lēkme, tīši aizturiet elpu un padomājiet, kas jūs šobrīd sadusmojis un kādu baiļu dēļ jūs neļāvāt aiziet šīm dusmām. Pirmā doma būs atbilde, un astmas lēkme pāries, pirms jūs jutīsiet nepieciešamību nākamreiz ieelpot. Nekādu astmas lēkmju, tikai viena ieelpa, kas māca cilvēkam rūpību un saprātu!
Astma bērniem rodas, ja ģimenē tiek nomāktas mīlestības jūtas, apspiestas raudas, bērns baidās no dzīves un negrib ilgāk dzīvot. Kad bērns jūt ļoti spēcīgas bailes „mani nemīl”, viņš apklust un neprotestē – „paibērnus” taču mīl vairāk – un bērns tiek pie nomākta stresa izraisītas slimības – astmas.
sending...
