Spītības mācība 24.02.2025

Spītība ir ietiepība un apstāšanās attīstībā, tāpēc to uzskata par sliktu rakstura īpašību no kuras nepieciešams atbrīvoties. Cilvēks ir spītīgs, ja viņš nevēlas uzklausīt citu viedokli un stingri paliek pie savējā. Ja cilvēks uzklausa citus viedokļus, bet tie nespēj viņu pārliecināt, tāpēc viņš paliek pie savējā, tad tā nav spītība, bet gan palikšana pie savas pārliecības, kas ir pareizāk nekā piekāpties nepārliecinošiem argumentiem.

Spītība ir diezgan līdzīga tiekšanās īpašībai, kas ir pozitīva un ļoti nepieciešama īpašība garīgajā attīstībā. Atšķirība starp spītību un tiekšanos ir motīvā – kāpēc es to daru? Piemēram, man ir mērķis Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parkā attīstīt izglītošanās iespējas telpās, bet pagaidām tam nav nepieciešamo finanšu resursu. Mans motīvs ir tīrs – vēlos ar šīs izglītības iestādes palīdzību palīdzēt cilvēcei kļūt labākai. Neskatoties uz grūtībām, es no šī mērķa neesmu atteikusies, neatlaidīgi turpinu darbu un skatos vai neradīsies kāda iespēja šo mērķi īstenot. To sauc par tiekšanos. Par laimi no Lielo Skolotāju dotās Mācības zinu – ja man neizdosies šo mērķi īstenot šajā dzīvē, tad man tiks dota iespēja to īstenot kādā no nākamajām dzīvēm.

Šā paša mērķa kontekstā, ja mans motīvs būtu kādam pierādīt, cik esmu stipra, gudra un spējīga, un es neatlaidīgi tiektos uz mērķi, tad tā jau būtu spītība, jo tad mans motīvs nebūtu tīrs, bet gan savtīgs.

Bieži cilvēki, skatoties no malas uz cita cilvēka aktivitātēm vai, dzirdot viņa izteiktos vārdus, izdara maldīgus secinājumus, jo viņi nezina kāds ir šī cilvēka motīvs. Viņi redz tikai aktivitātes vai dzird vārdus, bet viņi nezina šī cilvēka patiesās domas un motīvu. Tāpēc cilvēks, kas ir aktīvs, neatlaidīgs un tīru motīvu vadīts, nedrīkst apstāties tikai tāpēc, ka par viņu kāds slikti domā vai runā. Tas nav svarīgi, ko citi par tevi domā un runā. Svarīgi ir, kāds ir tavs patiesais motīvs, jo to redz Dievs, Viņu tu nevari apmānīt ar skaistiem vārdiem un aktivitātēm. Ja Dievs redz, ka tavs motīvs ir tīrs, tad Viņš tev palīdzēs mērķi īstenot šajā vai nākamajās dzīvēs.

Ja cilvēks zina, ko grib, tad atkal rodas jautājums par motīvu – kāpēc tu to gribi? Atgādinu, ja motīvs ir tīrs, tad tā ir tiekšanās. Ja motīvs ir savtīgs, tad tā ir spītība un diez vai sasniegtais rezultāts spēs ilgstoši iepriecināt.

Visbiežāk spītība izpaužas attiecībās. Piemēram, partneri ir savā starpā sastrīdējušies. Lai izlīgtu, vienai no pusēm ir jāuzsāk saruna, jāmēģina otru pusi nomierināt. Ja partneris ietiepjas, domājot, ka es piekāpšos tikai tad, ja tu man lūgsi piedošanu, tad šādā situācijā motīvs ir panākt savu, piespiežot otru piekāpties, kas ir spītība. Bet, ja partneris tiecas izprast otru pusi, mēģina atrisināt konfliktsituāciju, lai ģimenē attīstītu mīlestību, un nepiekāpjas kādos viņam svarīgos jautājumos, piemēram, ticības jautājumos, tad viņš tiecas risināt problēmu, paliekot pie savas pārliecības.

Cits piemērs, man ir zināms vīrietis, kas neatlaidīgi attīsta savu biznesu. Man nav zināms viņa motīvs, jo izteiktie vārdi vēl neko neliecina. Ja vīrietis attīsta savu biznesu, lai dotu darbu sev un citiem, tādējādi nopelnot dzīvošanai nepieciešamos finanšu resursus, tad motīvs ir tīrs un to sauc par tiekšanos. Ja vīrietis, attīsta biznesu, lai pierādītu citiem savas spējas, lai ar viņu varētu lepoties, tad motīvs nav tīrs, un tas ir tikai laika jautājums, kad vīrietis nonāks pie jautājuma – vai man šis bizness tiešām ir vajadzīgs, jo viņš attīsta biznesu savtīgu nolūku vadīts un vēlme sevi pierādīt citiem norāda uz viņa spītību, kas nevienam nedos nekādu labumu.

Visi augstāk minētie piemēri parāda, ka tiekšanos un spītību var viegli sajaukt. Tāpēc vislabākais cenzors ir tava Sirdsapziņa, kurai tu vari pajautāt – vai šajā situācijā mani vada spītība vai tiekšanās?

Spītības mācība: “Iet uz priekšu, pārvarot grūtības, ir gudrība. Iet uz priekšu, lai apliecinātu savas spējas citiem, ir sevis spīdzināšana, kas ir vardarbība pret sevi. Mīli sevi, tad tev būs vieglāk pārvarēt grūtības un nebūs nevienam nekas jāpierāda, jo tas ir tikai tavs ceļš pie Dieva un citiem gar to nav nekādas daļas.”

Autore: Elvita Rudzāte