Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Stresa – bailes „mani nemīl” ietekme uz veselību un darbu 13.10.2012

Stress bailes „mani nemīl” parasti rodas bērnībā vai pat bērna ieņemšanas brīdī. Ja bērna ieņemšanas brīdī vecāki nevēlas bērnu, tad bērns ierodas pasaulē, klūpot pār slieksni, un sasitoties iegūst stresu bailes „mani nemīl”. Stress bailes „mani nemīlpieaug, ja brīdī, kad vecāki uzzina par bērna negaidīto ieņemšanu, sāk viens uz otru dusmoties un apsvērt aborta iespējas. Bērna Gars dzird vecāku un līdzcilvēku sarunas un jūt vecāku domas. Pat tad, ja vecāki grib bērniņu saglabāt, bet vecvecāki to nevēlas, arī šajā situācijā bērnā rodas stress – bailes „mani nemīl”. Visi tālākie dzīves notikumi, piemēram, vecāku prasīgums pret bērna sekmēm skolā vai kārtību mājās, vai izvēlēto profesiju, var tikai palielināt stresu bailes „mani nemīl”.

Patiess gadījums

Pie manis pēc palīdzības vērsās pusmūža sieviete, kurai psihoterapeits bija noteicis diagnozi – depresija. Sāku izvaicāt sievieti par viņas dzīvi un konstatēju, ka sievietē ir milzīgas bailes „mani nemīl”. Sieviete bija piedzimusi nabadzīgā ģimenē. Sievietes vecāki nespēja savu meitu materiāli labi nodrošināt, tāpēc aizsūtīja viņu uz  internātskolu, lai valsts par meitu parūpētos. Dzīvojot internātskolā, viņa jutās pamesta un neviena nemīlēta. Kad sieviete man stāstīja par saviem skolas gadiem, par saviem vecākiem, viņa visu laiku raudāja. Vēl joprojām viņā bija saglabājušās skumjas un dusmas uz vecākiem par to, ka bija nosūtījuši viņu uz internātskolu. Kad meitene pieauga, stress bailes „mani nemīl” turpināja savu posta darbu. Viņa ļoti baidījās no vīriešiem, jo viņai bija bailes, ka viņi viņu nemīl,bet grib tikai izmantot seksuāli. Sieviete neapprecējās un nolēma sevi pilnībā veltīt vienīgi darbam. Sieviete strādāja ļoti apzinīgi un bija uzticīga savam vienīgajam darba devējam. Sievietes ikdiena bija darbs. Mājās viņa tikai pārgulēja. Nevar teikt, ka viņai trūka savu mazo prieciņu, tomēr pārsvarā viņa bija ziedojusies darbam. Sieviete centās savu darbu darīt tik labi, cik vien prata, un ļoti pārdzīvoja neveiksmes. Jo vecāka sieviete kļuva, jo biežāk darbā piedzīvoja dažādas neveiksmes. Sievieti pārņēma lielas bailes, ka darba devējs varētu viņu atlaist no darba, un satraukta mēģināja izpildīt savus darba uzdevumus, taču stress bailes „mani nemīl” nobloķēja sievietes domāšanu, tādējādi viņa nespēja kvalitatīvi strādāt. Sievietei sāka veidoties nelielas konfliktsituācijas ar tiešo vadītāju, jo abas puses bija neapmierinātas. Sieviete bija neapmierināta, ka viņai netiek skaidri formulēts darba uzdevums, bet tiešā vadītāja bija neapmierināta ar sievietes darba rezultātiem. Sieviete uzskatīja, ka tiešā vadītāja viņu neieredz. Ekonomiskā krīze pasteidzināja notikumus, jo darba vietā sākās darbinieku skaita samazināšana. Sieviete bija viena no pirmajām, kuru atlaida no darba, kas radīja sievietē milzīgu stresu buķeti – bailes no ekonomiskajām problēmām, bailes no vientulības, bezpalīdzības izjūtu, skumjas, dusmas, neapmierinātību ar vadību un konfliktu ar sevi. Lai palīdzētu sievietei, es sāku skaidrot viņas dzīves neapgūtās mācību stundas un mācīju atbrīvot stresus, bet vislielāko uzsvaru es liku uz stresu – bailes „mani nemīl”, jo tas bija pirmcēlonis visiem pārējiem stresiem, kurus sieviete sevī bija uzņēmusi.

Stress bailes „mani nemīl” rodas bērnībā, visi pārējie dzīves notikumi to aktivizē. Ja sieviete jau jaunībā būtu izpratusi, ka viņa sevī ir uzņēmusi stresu bailes „ mani nemīl” un atbrīvojusi to, kā arī piedevusi saviem vecākiem, tad viņa nebaidītos no vīriešiem, būtu izveidojusi savu ģimeni un nebūtu sevi upurējusi darbam. Sieviete nespēja iedomāties, ka pusmūžā darbs viņai varētu tik skaudri atriebties. Es sievietei teicu, ka darba zaudēšana ir Dieva dota iespēja vismaz atlikušo dzīves daļu nodzīvot kā cilvēkam, kurš sevi mīl. Galvenais ir iemācīties dzīvot, mīlēt dzīvi, sevi un apkārtējos, nevis vergot. Taču, lai sieviete spētu sākt jaunu dzīvi, viņai ir jāatbrīvo visi piesaistītie stresi, īpaši stress bailes „mani nemīl”.

Stress bailes „mani nemīl” rada vēlmi izpatikt citiem, neļaujot cilvēkam mīlēt sevi. Ja cilvēkam neizdodas izpatikt, tad viņā rodas cits stress – neapmierinātība, ka nekas nenotiek tā, kā pats grib. Cilvēku nomāc domas, ka nevienam viņš neko nevar izdarīt pa prātam, tādējādi viņš nemanot nonāk pie pārliecības, ka dzīve ir bezjēdzīga, var pat sākt apsvērt pašnāvības iespējas.

Stress bailes „mani nemīl” valda pār galvu, kaklu, plecu joslu un rokām. Tas nozīmē, ka fiziskas sāpēs galvā, kaklā, plecu daļā un rokās liecina par to, ka cilvēks sevī ir uzņēmis stresu bailes „mani nemīl”.

Stress bailes „mani nemīl” rada prasīgumu pret sevi un citiem. Cilvēks baidās kaut ko neizdarīt perfekti, jo tad viņu nemīlēs. Prasīgums pret sevi un citiem rada fiziskas sāpēs sprandā un plecu daļā.

Ja cilvēks ir ļoti prasīgs pret sevi, tad viņam sāp tā plecu daļas puse, kuru dzimumu viņš pārstāv (sievietēm labā puse, vīriešiem kreisā puse). Ja cilvēks ir prasīgs gan pret sevi, gan pret citiem, tad sāp plecu abas puses. Ja cilvēks nespēj apmierināt savu prasīgumu, sākot dusmoties, tad bez fiziskām sāpēm plecu daļā parādās arī emocionāli traucējumi – nemiers, bezmiegs u.tml., kas var pāriet depresijā.

Lai atbrīvotos no stresa bailes „mani nemīl”, ar to ir jāsarunājas kā ar vislabāko draugu no visas sirds. Domās iztēlojieties, ka jūsu ķermenī ir izveidots cietums ar aizslēgtām durvīm, un uzsāciet sarunu ar stresu.

Stresa – bailes „mani nemīl” atbrīvošanas piemērs

Mīļās bailes „mani nemīl”, paldies, ka pie manis atnācāt, lai celtu manu garīgo attīstības līmeni. Piedodiet, ka jūs piesaistīju, bet citādi es nebūtu kļuvis gudrāks, es nebūtu sācis interesēties par garīgo pasauli, apguvis Piedošanas mācību. Paldies, ka esat mani vedušas pie prāta. Šodien ir tā diena, kad es jūs atbrīvošu no sevis. Lūdzu, piedodiet man, ka es jūs tik ilgi turēju savā cietumā un nelaidu laukā. Diemžēl es līdz šim nesapratu, ka manī ir bailes „mani nemīl”. Jūs savu darbu esat paveikušas, tādēļ tagad varat būt brīvas un iet savu ceļu. Es jūs atbrīvoju no sevis. Lūdzu, ejiet tur, kur jums ir jāiet. (Mēģiniet domās redzēt, kā bailes „mani nemīl” aiziet projām.)

Mīļais ķermeni, lūdzu, piedod man, ka es tev ar savām bailēm „mani nemīl” nodarīju pāri. Piedod man, ka tev nācās ciest tikai tāpēc, lai es kļūtu gudrāks.

Lūdzu, piedodiet man visi, kam es ar savām bailēm „mani nemīl” esmu nodarījis pāri (vēlams lūgt piedošanu katram atsevišķi).

Mīļie vecāki, es piedodu jums, ka jūs manī radījāt bailes „mani nemīl”. Es zinu, ka jūs bijāt tikai mani skolotāji un apzināti nevēlējāties manī radīt bailes „mani nemīl”. Es jums no visas sirds piedodu jūsu kļūdas.

(Vēlams piedot visiem pārējiem, kas dzīves laikā pastiprinājuši bailes „mani nemīl”).

Es piedodu pats sev, ka esmu tāds, kāds esmu. Es tikai mācos. Es mīlu sevi!

Nav tik svarīgi, ar kādiem vārdiem jūs runājat. Pats svarīgākais ir darīt to no visas sirds. Es visiem iesaku atbrīvot bailes „mani nemīl”, jo katrā no mums lielākā vai mazākā mērā šis stress ir, un no tā var rasties citi stresi un slimības.

Autore: Elvita Rudzāte