Svētās, karmiskās, ugunīgās un retās slimības – kā tās atšķirt? 01.04.2021

Slimības iedalās trīs grupās – svētās, karmiskās un ugunīgās slimības.

Svētās slimības nepakļaujas ārstēšanai, ļoti bieži tās ārstiem ir neizprotamas, jo tās var parādīties un pazust. Tomēr jāņem vērā, ka ar svētajām slimībām slimo tikai ļoti augsti attīstīti gari, kas labprātīgi ir izvēlējušies slimot, lai dzēstu daļu no cilvēces radītās negatīvās enerģijas. Piemēram, Svētajam Tēvam Pio bija svētā slimība, kuru neviens ārsts nespēja izskaidrot. Viņš ļoti cieta, pierādījumi ir fiksēti fotogrāfijās, bet neviens nespēja Viņam palīdzēt. Kad viņa fiziskais ķermenis nomira, visi pierādījumi par slimību no fiziskā ķermeņa pazuda. Neskatoties uz to, ka Tēvs Pio cieta milzīgas fiziskas un emocionālas ciešanas, Viņš saglabāja ticību Dievam un Kalpoja Tam, neskatoties uz savām veselības problēmām. Tēvam Pio bija spēja ieskatīties cilvēku dvēselēs, viņš katram slimniekam pateica viņa slimības cēloni – ko tas dzīvē ir darījis nepareizi, kāpēc piemeklējusi viņu nelaime.

500 gadus atpakaļ dzīvoja Svētā Terēze no Avilas, kurai pirms viņa sāka Kalpot Dievam piemita neizskaidrojama slimība, viņa cieta no milzīgām sāpēm (pēc apraksta kaut kas līdzīgs “bērnu triekai”). Tā laika ārsti nespēja viņai palīdzēt, bet viņa izveseļojās pati ar lūgšanām. Dievs viņai bija paredzējis lielus uzdevumus, un smagā slimība bija pārbaudījums Terēzei kā viņa ar ticību spēs pārvarēt grūtības. Viņa tās godam izturēja un tāpēc Dievs viņai noņēma mistisko slimību un uzticēja ļoti grūtu uzdevumu – izveidot baskāju karmelīšu klosterus. Baskāju karmels atšķiras no nereformētā karmela ar to, ka māsām personīgi nepieder nekas, īpašu vietu ieņem klusā lūgšana, ir stingri noteikta nošķirtība no pasaules, māsas gūst iztikas līdzekļus, strādājot roku darbu. Savas dzīves laikā Terēze nodibināja 17 baskāju karmelīšu klosterus, kā arī palīdzēja svētajam Jānim no Krusta 1568. gadā dibināt pirmo reformēto karmela klosteri brāļiem.

Karmiskās slimības ir slimības, kuras medicīniski nav ārstējamas, medicīniski tās sauc par iedzimtām vai ģenētiskām slimībām. Piemēram, cukura diabēts bērnam ir karmiska slimība, konkrēti tā ir saistīta ar ģimenes karmu, kur vairākās paaudzēs vecāki ir dzīvojuši kopā bez mīlestības, tikai aiz pienākuma, mīlestību aprokot darbā. Visi iedzimtie kustību traucējumi un citi veselības traucējumi, par kuriem piešķir invaliditāti, arī ir karmiskas slimības. Karmiskās slimības ļoti grūti pakļaujas ārstēšanai, jo cilvēkam caur ciešanām ir jāizpērk sava karma. Tomēr arī no šīm slimībām ir iespējams izveseļoties, ja cilvēks ir izpratis, izpircis savu karmu un kļuvis uzticīgs Dievam. Tomēr, ja slims ir bērns, tad karma jāizpērk arī bērna vecākiem. Tāpēc es iesaku visiem slimniekiem un to vecākiem atgriezties ticībā pie Dieva, jo tikai Viņš lemj par izveseļošanos, sniedzot savu žēlastību.

Man bija pieredze sniegt garīgu palīdzību divām slimnieku grupām paralēli: vienā grupā nāca slimnieki ar cukura diabētu un otrā grupā nāca slimnieki ar onkoloģisku saslimšanu. Visiem slimniekiem mācīju izprast dzīvi, neapgūtās mācības un strādāt ar sevi. Onkoloģiskajiem slimniekiem bija ļoti labi atveseļošanās rezultāti, bet cukura diabēta slimniekiem progress nebija tik labs kā gaidīju. Nevar teikt, ka progresa nebija, tomēr līdz atveseļošanās bija tālu. Es lauzīju galvu, kāpēc tik atšķirīgi rezultāti, jo abām grupām mācīju izprast neapgūtās mācības, lūgt palīdzību Dievam, atbrīvot stresus un veikt garīgo darbu ar sevi, tomēr rezultāti bija atšķirīgi. Tikai vēlāk no Dzīvās Ētikas Mācības es uzzināju, ka onkoloģiskā slimība ir uguns slimība, bet cukura diabēts ir karmiska slimība, kuru nevar atbrīvot kamēr Dievs nav devis atļauju jeb apžēlojis slimnieku. Man ir zināmi divi gadījumi, kur no smaga cukura diabēta izveseļojās divi slimnieki, bet tagad es saprotu, ka viņi bija dzēsuši savu karmu, tāpēc arī piedzīvoja brīnumu jeb Dieva dotu žēlastību.

Ugunīgās slimības ir visas slimības, kuras medicīniski pakļaujas ārstēšanai jeb pastāv iespēja medicīniski slimnieku izārstēt. Ugunīgās slimības rodas no nepareizas attieksmes pret dzīvi, nepareizas domāšanas, Dievišķo likumu pārkāpšanas, no dažāda veida stresiem. Tāpēc ugunīgās slimības var saukt arī par iegūtām slimībām. Ja cilvēks izprot savas neapgūtās mācības, atbrīvo no sevis savus stresus, izprotot to sniegto mācību un sāk dzīvot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem jeb pēc Sirdsapziņas, tad viņš izveseļojas. Ja cilvēks gaida tikai ārstu palīdzību un pats neaizdomājas par savas saslimšanas cēloni, tad smagu slimību gadījumā medicīna var izrādīties bezspēcīga. Savukārt, ja slimnieks strādā ar sevi, maina savu domāšanu un attieksmi pret dzīvi, tad medicīnas sniegtā palīdzība ir efektīva un cilvēks var atveseļoties arī no smagas slimības.

Arī ugunīgo slimību gadījumā atveseļošanās ir atkarīga no Dieva, jo tikai Viņš redz, kas patiesībā notiek slimnieka sirdī un domās, tikai Viņš lemj, vai slimnieku apžēlot vai ņemt pie Sevis.

Retās slimības var būt gan svētās slimības, gan karmiskās slimības, gan ugunīgās slimības. Tomēr visu reto slimību gadījumos Dievs vēlas, lai cilvēks sāktu mācīties domāt, atgrieztos ticībā pie Dieva, bet galvenais, strādājot ar sevi, augtu garā. Tas vai cilvēks spēs vai nespēs izveseļoties no retās slimības visvairāk ir atkarīgs no cilvēka paša un mazāk no medicīniskās aprūpes. Ja cilvēks sāks izzināt dzīvi un sevi, apgūs Dieva doto Mācību, tad viņam parādās iespēja izveseļoties, tomēr par rezultātu visos gadījumos lemj Dievs.

Kāpēc attīstās retas slimības? Tā kā medicīna attīstās un turpinās attīstīties, tad cilvēki paļaujoties uz medicīnas sasniegumiem, pārstāj strādāt ar sevi un necenšas izmantot slimību kā iespēju augt garā. Citiem vārdiem sakot, cilvēki garīgi neattīstās, ir novērsušies no Dieva un degradējas. Smaga slimība ir pēdējais salmiņš, kas cilvēkam tiek pasniegts, lai vestu viņu pie prāta, bet nav daudz slimnieku, kas saprot, ka tikai viņš pats var sev palīdzēt, mainot savu domāšanu un attieksmi pret dzīvi. Pārsvarā cilvēki cer, ka ārsti problēmu atrisinās viņu vietā. Kamēr cilvēki neiemācīsies domāt un necels savu apziņas līmeni, retās slimības turpinās attīstīties, jo medicīnas sasniegumi nekad neapsteigs Dievu. Cilvēks ir nācis iemiesojumā, lai kļūtu dzīves gudrāks nevis baudītu dzīvi. Veselības problēmas ir tikai Dieva instruments caur kuru Dievs pievērš uzmanību cilvēkam, ka viņa garīgā attīstība ir apstājusies vai pienācis laiks izprast kādu mācību.

Mūsdienās jau ir pieejama informācija par ķermeņa filosofiju jeb ir pieejams slimību skaidrojums garīgajā skatījumā. Diemžēl ļoti maz ārstu ir sākuši studēt ķermeņa filosofiju, jo tradicionālā medicīna šajā jautājumā ir maz paveikusi, bet par laimi arī tradicionālā medicīna ir sākusi pētīt slimību somatiku un ar laiku arī ārsti atzīs to, ko pagaidām noliedz.

Autore: Elvita Rudzāte