Taktiskums attiecībās 16.04.2019

Taktiskums ir prasme izturēties tā, lai nevienu neaizvainotu. Būt taktiskam nozīmē zināt, ko un kad teikt ir piedienīgi. Taču tas nenozīmē pieļaut kompromisu principiālos jautājumos vai sagrozīt faktus. Divkosība nav taktiskums. Divkosība ir nodevība. Taktiskums ir spēja pieņemt dažādību.

Vislabākais, ko cilvēks var darīt, lai veidotu takta izjūtu, ir attīstīt dzīves gudrību jeb garīgumu. Jo cilvēks labāk izprot dzīvi, jo viņam vieglāk pieņemt atšķirīgus viedokļus. Ja cilvēka rīcības galvenais motīvs ir mīlestība, viņš cenšas nevienu neaizkaitināt un vienmēr ir gatavs palīdzēt. Cilvēks, kas ir laipns, cenšas pret visiem būt labs. Miermīlīgs cilvēks dara visu iespējamo, lai saglabātu labas attiecības ar citiem. Un pacietīgs cilvēks spēj saglabāt mieru pat tad, kad citi pret viņu izturas netaktiski.

Protams, lai cik taktiski tu paustu savu viedokli, vienmēr būs kāds, kam tas nepatiks un kas var negatīvi reaģēt. Taču tas nav iemesls, lai tu kļūtu netaktisks. Tas ir tikai pārbaudījums tev, vai spēj saglabāt mīlestību arī brīdī, kad pret tevi vēršas ar negatīvu attieksmi.

Kā mācīt taktiskuma īpašību citiem cilvēkiem? Vislabāk ir mācīt ar savu piemēru. Lai kāda būtu situācija, mums vienmēr jābūt taktiskiem.

Ja tava mācīšana izklausīsies pēc morāles lasīšanas, cilvēki droši vien nevēlēsies tevi uzklausīt. Cilvēks, kas nav lūdzis padomu un neuzskata, ka viņam ir nepieciešama tava palīdzība, varētu apvainoties, ja viņam rastos priekšstats, ka tu gribi viņu pamācīt. Lai cilvēkam nerastos šāds priekšstats, ir svarīgi iemācīties veidot draudzīgu sarunu. Centies sākt sarunu ar kādu jautājumu, kas varētu cilvēku interesēt, piemēram, pieminot kādu jaunumu, ko esi dzirdējis ziņu pārraidē vai lasījis laikrakstā. Ļoti daudziem cilvēkiem šādi jaunumi parasti paliek prātā. Sarunas gaitā pievērs cilvēka uzmanību domām par taktiskuma izpausmi vai neesamību pieminētajā situācijā. Atceries, ka tu nedrīksti būt vienīgais runātājs. Ja cilvēks ir gatavs iesaistīties sarunā, ļauj viņam to darīt. Centies uzzināt viņa viedokli, tad tev būs vieglāk izturēties taktiski. Pirms tu kaut ko saki, padomā, kā cilvēks to uztvers.

Vienkāršs paņēmiens, kā saglabāt labu kontaktu ar cilvēku, ir uzmanīga vārdu izvēle. Ja tu jūti, ka kādi tavi izteiktie vārdi atgrūdīs cilvēku, tu vari tos aizvietot ar citiem vārdiem, nezaudējot vārdu būtību. Būt taktiskam nozīmē arī zināt īsto laiku, kad runāt. Pat ja tu nevari piekrist tam, ko cilvēks saka, nav nekādas vajadzības iebilst pret katru apgalvojumu, kas nav saskaņā ar tavu pārliecību. Tāpat nav saprātīgi mēģināt vienā reizē izstāstīt visu, kas cilvēkam būtu jāzina. Jēzus saviem mācekļiem reiz teica: ”Vēl daudz kas man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest.” (Jāņa 16:12.)

Kad vien tas iespējams, veltī savam sarunas biedram atzinīgus vārdus, bet tikai nemelo un necenties sarunas biedram izpatikt, jo viņš to noteikti sajutīs un tad vairs tev neuzticēsies. Pat tad, ja cilvēki apstrīd to, ko tu saki, bieži vien ir iespējams pateikt kaut ko labu par viņu uzskatiem, jo nekad nav tā, ka viedoklī nav daļas patiesības. Ja cilvēks tev nepiekrīt, nereaģē asi. Saglabā mieru un raugies uz iebildumiem kā uz iespēju uzzināt kaut ko vairāk par cilvēka uzskatiem un tā ir iespēja tev paskatīties uz situāciju no cita cilvēka redzes punkta, kas palīdzēs tev labāk izprast dzīvi. Izsaki pateicību par to, ka viņš tev atklāti pauž savas domas.

Takta izjūtai jāizpaužas arī attiecībās ar ģimenes locekļiem. Mums jāņem vērā citu jūtas. Arī taviem ģimenes locekļiem var būt atšķirīgs viedoklis no tavējā. Taktiskums pret ģimenes locekļiem prasa, lai mēs ar savu rīcību parādītu, kā patiesība mūs ir ietekmējusi, nevis uzstājīgi skaidrotu savus uzskatus.

Tas pats attiecas uz mūsu attieksmi pret draugiem, paziņām, darba kolēģiem. Kaut arī mēs viņus labi pazīstam, taču tas nenozīmē, ka drīkstam būt asi un nepieklājīgi pret viņiem. Būtu aplami domāt, ka viņi neapvainosies, jo pazīst tevi. Tikpat nepareizi būtu vadīties pēc devīzes: ”Tāds nu es esmu — es tur neko nevaru darīt.” Tiklīdz mēs pamanām, ka mūsu runas veids aizskar cilvēkus, mums noteikti kaut kas jāmaina. Pats svarīgākais ir runāt sirsnīgi ar mīlestību.

Uzstājoties auditorijas priekšā, iekļauj savā runā ne tikai padomus, bet arī sirsnīgus un atzinīgus vārdus. Centies panākt, lai tava runas maniere un balss tonis liecinātu par mīlestību pret auditoriju.

Padomi, kas palīdz būt taktiskam:

1) Sarunājies ar cilvēkiem, nevis pamāci viņus.

2) Rūpīgi pārdomā, kā cilvēks uztvers to, ko tu gribi teikt.

3) Pirms tu sāc apspriest kādu jautājumu, padomā, vai ir īstais brīdis par to runāt.

4) Kad vien tas iespējams, veltī cilvēkiem atzinīgus un patiesus vārdus.

5) Nereaģē asi, ja cilvēks tevi nevēlas uzklausīt.

6) Sargies no paštaisnuma, netiesā cilvēkus.

Autore: Elvita Rudzāte