Tatjana Mikušina – Lielās Baltās Brālības Sūtne XXI gs. 11.11.2019
Ievads. Par Lielo Balto Brālību. … Rakstos ir pastāstīts jēdziens: Lielā Baltā Brālība kā lielas, augstas Individualitātes, Gudrie, kuri mīt augstākos esamības plānos un palīdz Zemes cilvēcei. Daži no viņiem ir zināmi kā reliģiju dibinātāji, filozofi, mistiķi, svētie. Citus mēs zinām pēc viņu iemiesojumiem kā lielus pagātnes darbiniekus: valdītājus, zinātniekus, mākslas darbiniekus. Katrs no viņiem savā vietā ar lielu darbu ir paveikuši savu uzdevumu Zemes cilvēku apziņas paaugstināšanā. Un ir arī tādas augstas individualitātes, priekšstati par kuriem palikušas tikai dažādu tautu ticējumos kā par dievībām un leģendāriem varoņiem. Daži no Valdoņiem vispār nav zināmi plašai auditorijai, tomēr tāpēc viņi joprojām ir pilnīgi reāli.Ir stāstīts par sūtņiem – cilvēkiem, kuru misija ir pārstāvēt Brālību pārējā cilvēces pasaulē un caur kuru Brālība spēj realizēt savu darbību uz planētas.XIX gadsimtā tāda Sūtne bija krievu rakstniece un filozofe, Teozofijas biedrības dibinātāja J. Blavatska. XX gadsimtā šo misiju izpildīja laulātie draugi Nikolajs un Jeļena Rērihi, kā arī virkne cilvēku un organizāciju Amerikas teritorijā, kuru vidū mēs minam Gaju un Ednu Ballardus un viņu radīto organizāciju “Kustība ES ESMU”, kā arī Marka un Elizabetes Profetus un organizāciju Summit Lighthouse. Jāpiebilst, ka šis saraksts nav pilnīgs, tomēr ir pietiekams šim aprakstam.Kaut arī Lielās Baltās Brālības sūtnes pagātnē ne reizi vien ir bijušas krievu sievietes, tomēr ne J. Blavatska, ne Rērihu ģimene nevarēja dzīvot Krievijas teritorijā, un attiecīgi Brālības misija šai valstī nevarēja tikt īstenota. Šai sakarā ārkārtīgi svarīgs notikums bija XXI gadsimtā – Brālības Sūtne atkal kļuva krievu sieviete – Tatjana Mikušina, kuras misija katrā ziņā tās sākumā bija Krievijas teritorijā. |
Ceļa sākums. Īsa biogrāfija Tatjana Mikušina ir dzimusi 1958. gadā Omskā (toreizējā PSRS). Jauniešu gados viņa nodarbojās ar basketbolu un piedalījās vissavienības sacensībās, kur 15 gadu vecumā guva nopietnu labā elkoņa traumu. Ārstu kļūdu dēļ sākās sepse, un vairākas dienas Tatjana bija uz dzīvības un nāves robežas. Iegūtā pirmsnāves apziņas stāvokļa pieredze lika viņai apzināties, ka ir Dievs un viņai ir jāmeklē Viņš. Bet vispirmām kārtām vajadzēja turpināt mācīties. 1980. gadā Tatjana Mikušina ar izcilību absolvēja Politehnisko institūtu specialitātē “radioelektronikas aparatūras konstruēšana un ražošana” un 13 gadus strādāja ražošanā kādā slēgtajā kosmiskās tehnikas uzņēmumā Omskā.Pēc reorganizācijas Tatjana Mikušina bija spiesta mainīt profesiju un strādāja par galveno grāmatvedi vairākās organizācijās. Viņa aktīvi darbojās sabiedriskajā dzīvē, kļūstot par vienu no sociāli ekoloģiskas apvienības “Zaļā pilsēta” (“Зеленый Город”) priekšsēdētājiem, kā arī balotējās pilsētas un apgabala Tautas padomes deputātos. |
Rakstniecības darba sākums. Grāmata “Labais un ļaunais” («Добро и зло») 2004. gadā T. Mikušina uzrakstīja savu pirmo grāmatu “Labais un ļaunais” («Добро и зло»)*. Sākotnēji Tatjana Mikušina gatavojās sniegt plašai auditorijai zināšanas, kuras dotas caur iepriekšējiem sūtņiem – Marku un Elizabeti K. Profetiem par Luciferu un kritušajiem eņģeļiem. Īsumā šis priekšstats ir izklāstīts grāmatas sākumā un vispārējos vilcienos atbilst un izriet no uzskata, kas, pirmkārt, raksturīgs rietumu kristietībā (Pareizticīgajā baznīcā nav jēdziena “Lucifers”). “Lucifers – Ausmas dēls, augstā stāvoklī esošs dievišķajā hierarhijā, – pieļāva sacelšanos pret Dievu. Viņš bija liels eņģelis, izcila personība ar milzīgu pārliecināšanas spēku. Viņš apšaubīja Kosmisko Likumu, Gaismas Hierarhiju, sarīkoja dumpi pret Visuma Plānu. Šī dumpja būtība ir tāda, ka viņš izvēlējās kalpot savam ego, savai personībai, bet ne Dievam. Viņš daudzus pievilka ar savu valdzinājumu un pārliecības loģiku, kuri viņam sekoja, “trešo daļu zvaigžņu” (Jāņa Atklāsmes grāmata 12:4) un piespieda viņus pielūgt un kalpot sev.”[1]Tomēr iekšējā mistiskā pieredze un J. Blavatskas “Slepenās Doktrīnas” otrā sējuma izlasīšana lika autorei revidēt šo priekšstatu:“It kā viss ir pareizi uzrakstīts. Tomēr kaut kas atturēja mani no turpmākā darba pie grāmatas. To ir grūti izskaidrot. Tas ir intuīcijas līmenī. Man šķita, ka tur kaut kas nav tā vai es kaut ko nesaprotu.Jebkurā gadījumā es pārtraucu darbu.Bija 2002. gads. Jāteic, ka no 2000. gada es nodarbojos ar meditācijas praksi. Tad, lūk, meditāciju laikā es sāku saņemt izpratni un zināšanas, kuras bija atšķirīgas no tā, kas rakstīts Dievišķo Valdoņu Mācībā. Tas bija cits uzskats par kritušajiem eņģeļiem un Luciferu. |
Gudrības Valdoņu vēstījumi Grāmatas “Labais un ļaunais” uzrakstīšana Tatjanai Mikušinai kļuva par to pārbaudījumu, kura sekmīga izturēšana ļāva Gudrības Valdoņiem vēstīt caur viņu savas pamācības, kas domātas Zemes cilvēkiem. Jāpiebilst, ka saskarsmes brīnums ar Augstākās Pasaules pārstāvjiem notika arī agrāk cilvēces vēsturē. Kā piemēru var atcerēties Jaunajā Derībā stāstītos notikumus sakarā ar Jēzus Kristus parādīšanos saviem mācekļiem pēc krustā sišanas. Tāpat var minēt piemērus, kad dažādi cilvēki bija izpelnījušies vairākkārtēju Mātes Marijas parādīšanos. Katrā ziņā gandrīz katrs cilvēks, ja padomā, var atcerēties, ka viņa dzīvē ir gadījušies notikumi, kad viņš pēkšņi un pilnīgi brīnumaini saņēmis palīdzību grūtā situācijā, kad katram ir saprotami Augstāko Spēku piemēri iejaukšanās cilvēka dzīvē. Tomēr notikums, kad Gudrības Valdoņi caur zināmu, speciāli sagatavotu cilvēku nodod savu Mācību ar mērķi plaši to izplatīt, atšķiras ar to, ka šajā gadījumā darbs notiek nevis ar vienu konkrētu cilvēku, bet ar veselu tautu un tiem cilvēkiem, kuri ir spējīgi saprast un pieņemt šo Mācību. Gandrīz vienmēr tas notiek uz kādu zīmīgu notikumu robežas, Skolotāji cenšas pasniegt cilvēkiem gadsimtu Gudrību, lai vestu cilvēci pie prāta, novērstu vairāku nelabvēlīgu apstākļu gaitu. Piemēram, J. Blavatskas grāmatas bija uzrakstītas XIX gadsimta otrā pusē, bet Agni Jogas mācība caur Rērihu ģimeni tika dota XX gadsimta 20. – 30. gados. Tomēr kā vienā, tā otrā gadījumā Valdoņu palīdzība netika pienācīgi uzņemta, un cilvēce bija spiesta plūkt savas gara tumsonības augļus atbilstoši kā Pirmo un Otro pasaules karus. Kā redzams, tāpat notiek mūsu dienās: Gudrības Valdoņi sniedz savas pamācības cilvēcei sarunu vai vēstījumu formā. Savu pirmo vēstījumu caur Tatjanu Mikušinu Gudrības Valdoņi deva 2005. gada 4. martā un turpināja dot tos katru dienu līdz pat 2005. gada 30. jūnijam. Vēlāk vēstījumi tika doti ciklos: parasti vienu vasaras ciklu un otru – ziemas ciklu atbilstoši vasaras un ziemas saulgriežos. Tatjana Mikušina saņem vēstījumus, izmantojot īpašu meditācijas tehniku un uzreiz publicē tos savā autores vietnē «Сириус». Tā cilvēkiem ir iespēja tajā pašā dienā saņemt vēstījumus no Debesīm. Kā teikts vietnē «Сириус»: “Pavisam līdz tagadējam laikam esmu pieņēmusi apmēram 500 vēstījumu no vairāk nekā 50 Gaismas Būtnēm. Šīs Būtnes mīt Augstākajos esamības plānos un viņu uzdevums ir palīdzēt cilvēcei tās evolūcijā. Vēstījumi tiek doti sarunu formā. Kopumā visi Vēstījumi satur harmonisku, viengabalainu, saskanīgu Mācību, kuras pamatā ir Tikumiskais likums. Gaismas būtnes metodiski izskaidro un pierāda mums – iemiesojumā esošajiem cilvēkiem, kāpēc ir izdevīgi ievērot tikumiskos principus savā dzīvē, tālab tiek dotas zināšanas par diviem svarīgākajiem likumiem: Karmas likumu un Reinkarnācijas likumu.” Visi vēstījumi , kas pieņemti no 2005. – 2019. gadam, ir publicēti vietnē «Сириус» [2] un grāmatu sērijā “Gudrības Vārds [3] (“Слово Мудрости”). Visi vēstījumi , kas pieņemti no 2005. – 2019. gadam, ir publicēti vietnē «Сириус» [2] un grāmatu sērijā “Gudrības Vārds [3] (“Слово Мудрости”). Tatjana Mikušina ir vairāk nekā 60 grāmatu autore, kurās atklāti dažādi Gudrības Valdoņu Mācības aspekti. To vidū:
un daudzas citas. Savā kopumā Valdoņu vēstījumi iekļauj filozofiski ētisku Mācību, kuras galvenajā pamatā ir Tikumiskais likums, Cēloņu un seku likums (Karmas likums) un dvēseles evolūcijas (Reinkarnācijas likums). Bez šiem galvenajiem likumiem, Mācība satur arī neskaitāmus citus aspektus. Jo katra patiesa Mācība raksturojas ar to, ka tā ir daudzslāņaina – absolūti katrs cilvēks tajā var atrast kaut ko, kas nepieciešams tieši viņam tajā pakāpē, kurā viņš ir uz Dzīves pakāpiena. Turklāt Mācība runā arī par daudziem praktiskiem padomiem, kuri nepieciešami katram cilvēkam, nostājoties uz garīgā Ceļa: jautājumi par fiziskā ķermeņa, domu un jūtu attīrīšanos, jautājumi par savstarpējām attiecībām ģimenē, bērnu un jaunatnes izglītību un audzināšanu, mūzikas ietekmi uz cilvēka iekšējo pasauli, veselību un daudzus citus. “Konsekventa vēstījumu lasīšana tādā hronoloģiskā secībā, kādā tie tika doti, maina lasītāja apziņu. Un pakāpeniski caur apziņas mainīšanos mainīsies mūsu apkārtējā realitāte. Viens no Mācības galvenajiem postulātiem: ārējā pasaule ir spogulis, kurā atspoguļojas mūsu apziņa, pilnīgai apziņai atbilst pilnīga pasaule.” [2] Rakstu sagatavoja Kirils Krasņikovs
Literatūra: 1. Микушина Т.Н. Добро и зло. Частное прочтение «Тайной Доктрины» Е.П.Блаватской. – Омск: Издательский Дом «СириуС», 2008. 2. Авторский сайт Т.Н. Микушиной “Сириус”. Доступ по ссылке: https://sirius-ru.net/ 3. Микушина Т.Н. Книга мудрости. И.Д. Сириус. 2018 г. ISBN 978-5-9908749-9-2 |
Avots: http://sirius-riga.lv/T.%20Mikushina%20-%20Sutne.html