Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Tatjana Mikušina – Lielās Baltās Brālības Sūtne XXI gs. 11.11.2019

Ievads. Par Lielo Balto Brālību.

… Rakstos ir pastāstīts jēdziens: Lielā Baltā Brālība kā lielas, augstas Individualitātes, Gudrie, kuri mīt augstākos esamības plānos un palīdz Zemes cilvēcei. Daži no viņiem ir zināmi kā reliģiju dibinātāji, filozofi, mistiķi, svētie. Citus mēs zinām pēc viņu iemiesojumiem kā lielus pagātnes darbiniekus: valdītājus, zinātniekus, mākslas darbiniekus. Katrs no viņiem savā vietā ar lielu darbu ir paveikuši savu uzdevumu Zemes cilvēku apziņas paaugstināšanā. Un ir arī tādas augstas individualitātes, priekšstati par kuriem palikušas tikai dažādu tautu ticējumos kā par dievībām un leģendāriem varoņiem. Daži no Valdoņiem vispār nav zināmi plašai auditorijai, tomēr tāpēc viņi joprojām ir pilnīgi reāli.Ir stāstīts par sūtņiem – cilvēkiem, kuru misija ir pārstāvēt Brālību pārējā cilvēces pasaulē un caur kuru Brālība spēj realizēt savu darbību uz planētas.XIX gadsimtā tāda Sūtne bija krievu rakstniece un filozofe, Teozofijas biedrības dibinātāja J. Blavatska. XX gadsimtā šo misiju izpildīja laulātie draugi Nikolajs un Jeļena Rērihi, kā arī virkne cilvēku un organizāciju Amerikas teritorijā, kuru vidū mēs minam Gaju un Ednu Ballardus un viņu radīto organizāciju “Kustība ES ESMU”, kā arī Marka un Elizabetes Profetus un organizāciju Summit Lighthouse. Jāpiebilst, ka šis saraksts nav pilnīgs, tomēr ir pietiekams šim aprakstam.Kaut arī Lielās Baltās Brālības sūtnes pagātnē ne reizi vien ir bijušas krievu sievietes, tomēr ne J. Blavatska, ne Rērihu ģimene nevarēja dzīvot Krievijas teritorijā, un attiecīgi Brālības misija šai valstī nevarēja tikt īstenota. Šai sakarā ārkārtīgi svarīgs notikums bija XXI gadsimtā – Brālības Sūtne atkal kļuva krievu sieviete – Tatjana Mikušina, kuras misija katrā ziņā tās sākumā bija Krievijas teritorijā.

 

Ceļa sākums. Īsa biogrāfija

Tatjana Mikušina ir dzimusi 1959. gadā Omskā (toreizējā PSRS). Jauniešu gados viņa nodarbojās ar basketbolu un piedalījās vissavienības sacensībās, kur 15 gadu vecumā guva nopietnu labā elkoņa traumu. Ārstu kļūdu dēļ sākās sepse, un vairākas dienas Tatjana bija uz dzīvības un nāves robežas. Iegūtā pirmsnāves apziņas stāvokļa pieredze lika viņai apzināties, ka ir Dievs un viņai ir jāmeklē Viņš. Bet vispirmām kārtām vajadzēja turpināt mācīties.

1980. gadā Tatjana Mikušina ar izcilību absolvēja Politehnisko institūtu specialitātē “radioelektronikas aparatūras konstruēšana un ražošana” un 13 gadus strādāja ražošanā kādā slēgtajā kosmiskās tehnikas uzņēmumā Omskā.Pēc reorganizācijas Tatjana Mikušina bija spiesta mainīt profesiju un strādāja par galveno grāmatvedi vairākās organizācijās. Viņa aktīvi darbojās sabiedriskajā dzīvē, kļūstot par vienu no sociāli ekoloģiskas apvienības “Zaļā pilsēta” (“Зеленый Город”) priekšsēdētājiem, kā arī balotējās pilsētas un apgabala Tautas padomes deputātos.

 

Rakstniecības darba sākums. Grāmata “Labais un ļaunais” («Добро и зло»)

2004. gadā T. Mikušina uzrakstīja savu pirmo grāmatu “Labais un ļaunais” («Добро и зло»)*. Sākotnēji Tatjana Mikušina gatavojās sniegt plašai auditorijai zināšanas, kuras dotas caur iepriekšējiem sūtņiem – Marku un Elizabeti K. Profetiem par Luciferu un kritušajiem eņģeļiem. Īsumā šis priekšstats ir izklāstīts grāmatas sākumā un vispārējos vilcienos atbilst un izriet no uzskata, kas, pirmkārt, raksturīgs rietumu kristietībā (Pareizticīgajā baznīcā nav jēdziena “Lucifers”).

“Lucifers – Ausmas dēls, augstā stāvoklī esošs dievišķajā hierarhijā, – pieļāva sacelšanos pret Dievu. Viņš bija liels eņģelis, izcila personība ar milzīgu pārliecināšanas spēku. Viņš apšaubīja Kosmisko Likumu, Gaismas Hierarhiju, sarīkoja dumpi pret Visuma Plānu. Šī dumpja būtība ir tāda, ka viņš izvēlējās kalpot savam ego, savai personībai, bet ne Dievam. Viņš daudzus pievilka ar savu valdzinājumu un pārliecības loģiku, kuri viņam sekoja, “trešo daļu zvaigžņu” (Jāņa Atklāsmes grāmata 12:4) un piespieda viņus pielūgt un kalpot sev.”[1]Tomēr iekšējā mistiskā pieredze un J. Blavatskas “Slepenās Doktrīnas” otrā sējuma izlasīšana lika autorei revidēt šo priekšstatu:“It kā viss ir pareizi uzrakstīts. Tomēr kaut kas atturēja mani no turpmākā darba pie grāmatas. To ir grūti izskaidrot. Tas ir intuīcijas līmenī. Man šķita, ka tur kaut kas nav tā vai es kaut ko nesaprotu.Jebkurā gadījumā es pārtraucu darbu.Bija 2002. gads. Jāteic, ka no 2000. gada es nodarbojos ar meditācijas praksi. Tad, lūk, meditāciju laikā es sāku saņemt izpratni un zināšanas, kuras bija atšķirīgas no tā, kas rakstīts Dievišķo Valdoņu Mācībā. Tas bija cits uzskats par kritušajiem eņģeļiem un Luciferu.
<…>
Kaut kad sen es lasīju J. Blavatskas “Slepeno Doktrīnu”. Un es jutu vajadzību no jauna pievērsties šai grāmatai.Tie, kas kaut kad ir lasījuši šo grāmatu, var iztēloties, cik grūti ir saprast tās jēgu, kas tajā rakstīts. Izklāsts ir tīšuprāt sarežģīts un padarīts miglains, lai samulsinātu profānu.Es ķēros pie lasīšanas vairākas reizes. Es sapratu, ka “Slepenā Doktrīna” saskan ar zināšanām, kuras esmu saņēmusi smalkajā plānā, bet uzrakstītā jēga aizslīdēja no manis. Un tikai 2004. gadā, kad es biju Altajā, es pēkšņi sajutu, ka sāku saprast, kaut arī ne visu, bet daļēji.Vienlaikus es jutu nepieciešamību izklāstīt ar saviem vārdiem to, ko man ir izdevies saprast. Kaut kāda iemesla dēļ bija svarīgi izdarīt to tūlīt.” [1]
Tatjanas Mikušinas izdarītais atklājums par labā un ļaunā dabu patiesi ir unikāls, un, iespējams, ieies pasaules filozofiskās domas annālēs. Šis atklājums pamatojas leģendas traktējumā par eņģeļu krišanu un cilvēces evolūcijas vēsturi uz planētas Zeme, kas dota J. Blavatskas “Slepenajā Doktrīnā”. Tomēr kaut kāda iemesla dēļ šis traktējums aizslīdējis ne tikai no Bībelē tradicionāli interpretēto notikumu prātiem, bet arī no Mācības sekotāju prātiem, kura dota caur iepriekšējiem sūtņiem. Bet šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs katram cilvēkam.“Cilvēka attieksme pret eņģeļu “krišanu”, cilvēces “krišanu”, Lucifera “krišanu” īstenībā nosaka visu viņa evolūcijas turpmāko gaitu. Cilvēks vai nu meklē vainīgo, uz kuru var “nogāzt” visas šīs pasaules problēmas, nelaimes un bēdas. Vai nu par visu šajā pasaulē notiekošo cilvēks uzņemas atbildību uz sevi un sāk apzināties, ka šajā pasaulē nenotiek nekas, ko pats jau iepriekš nebūtu radījis kā priekšnosacījumu, kā notiekošā cēloni.Gan Dievs, gan sātans atrodas mūsos. Šīs vienkāršās patiesības apzināšanās spēj mainīt situāciju uz Zemes.”[1]Piemetināsim, ka grāmata ir saņēmusi vairākas pozitīvas atsauksmes:•    Anglijas Teozofijas biedrības prezidenta Ērika MakGou (Eric McGough) atsauksme par Tatjanas Mikušinas grāmatu “Labais un ļaunais” (http://www.sirius-riga.lv/atsauksme.html)•   Bjerna Zaidela-Dreffkes (Björn Seidel-Dreffke) priekšvārds T. Mikušinas grāmatas “Labais un ļaunais” izdevumā vācu valodā http://www.sirius-riga.lv/prieksvards%20labais%20un%20launais.html

 

Gudrības Valdoņu vēstījumi

Grāmatas “Labais un ļaunais” uzrakstīšana Tatjanai Mikušinai kļuva par to pārbaudījumu, kura sekmīga izturēšana ļāva Gudrības Valdoņiem vēstīt caur viņu savas pamācības, kas domātas Zemes cilvēkiem.

Jāpiebilst, ka saskarsmes brīnums ar Augstākās Pasaules pārstāvjiem notika arī agrāk cilvēces vēsturē. Kā piemēru var atcerēties Jaunajā Derībā stāstītos notikumus sakarā ar Jēzus Kristus parādīšanos saviem mācekļiem pēc krustā sišanas. Tāpat var minēt piemērus, kad dažādi cilvēki bija izpelnījušies vairākkārtēju Mātes Marijas parādīšanos.

Katrā ziņā gandrīz katrs cilvēks, ja padomā, var atcerēties, ka viņa dzīvē ir gadījušies notikumi, kad viņš pēkšņi un pilnīgi brīnumaini saņēmis palīdzību grūtā situācijā, kad katram ir saprotami Augstāko Spēku piemēri iejaukšanās cilvēka dzīvē.

Tomēr notikums, kad Gudrības Valdoņi caur zināmu, speciāli sagatavotu cilvēku nodod savu Mācību ar mērķi plaši to izplatīt, atšķiras ar to, ka šajā gadījumā darbs notiek nevis ar vienu konkrētu cilvēku, bet ar veselu tautu un tiem cilvēkiem, kuri ir spējīgi saprast un pieņemt šo Mācību.

Gandrīz vienmēr tas notiek uz kādu zīmīgu notikumu robežas, Skolotāji cenšas pasniegt cilvēkiem gadsimtu Gudrību, lai vestu cilvēci pie prāta, novērstu vairāku nelabvēlīgu apstākļu gaitu. Piemēram, J. Blavatskas grāmatas bija uzrakstītas XIX gadsimta otrā pusē, bet Agni Jogas mācība caur Rērihu ģimeni tika dota XX gadsimta 20. – 30. gados. Tomēr kā vienā, tā otrā gadījumā Valdoņu palīdzība netika pienācīgi uzņemta, un cilvēce bija spiesta plūkt savas gara tumsonības augļus atbilstoši kā Pirmo un Otro pasaules karus.

Kā redzams, tāpat notiek mūsu dienās: Gudrības Valdoņi sniedz savas pamācības cilvēcei sarunu vai vēstījumu formā. Savu pirmo vēstījumu caur Tatjanu Mikušinu Gudrības Valdoņi deva 2005. gada 4. martā un turpināja dot tos katru dienu līdz pat 2005. gada 30. jūnijam. Vēlāk vēstījumi tika doti ciklos: parasti vienu vasaras ciklu un otru – ziemas ciklu atbilstoši vasaras un ziemas saulgriežos. Tatjana Mikušina saņem vēstījumus, izmantojot īpašu meditācijas tehniku un uzreiz publicē tos savā autores vietnē «Сириус». Tā cilvēkiem ir iespēja tajā pašā dienā saņemt vēstījumus no Debesīm.

Kā teikts vietnē «Сириус»:

“Pavisam līdz tagadējam laikam esmu pieņēmusi apmēram 500 vēstījumu no vairāk nekā 50 Gaismas Būtnēm. Šīs Būtnes mīt Augstākajos esamības plānos un viņu uzdevums ir palīdzēt cilvēcei tās evolūcijā. Vēstījumi tiek doti sarunu formā.

Kopumā visi Vēstījumi satur harmonisku, viengabalainu, saskanīgu Mācību, kuras pamatā ir Tikumiskais likums. Gaismas būtnes metodiski izskaidro un pierāda mums – iemiesojumā esošajiem cilvēkiem, kāpēc ir izdevīgi ievērot tikumiskos principus savā dzīvē, tālab tiek dotas zināšanas par diviem svarīgākajiem likumiem: Karmas likumu un Reinkarnācijas likumu.”

Visi vēstījumi , kas pieņemti no 2005. – 2019. gadam, ir publicēti vietnē «Сириус» [2] un grāmatu sērijā “Gudrības Vārds [3] (“Слово Мудрости”).

Visi vēstījumi , kas pieņemti no 2005. – 2019. gadam, ir publicēti vietnē «Сириус» [2] un grāmatu sērijā “Gudrības Vārds [3] (“Слово Мудрости”).

Tatjana Mikušina ir vairāk nekā 60 grāmatu autore, kurās atklāti dažādi Gudrības Valdoņu Mācības aspekti. To vidū:

  • Учение о Боге, Душе и ненасилии (Mācība par Dievu, Dvēseli un nevardabību)

  • Путь Посвящений (Iesvētījumu Ceļš)

  • Добро и Зло. Частное прочтение «Тайной Доктрины» Е.П. Блаватской (“Labais un ļaunais. Pārdomas, Helēnas Blavatskas “Slepeno Doktrīnu” lasot”)

  • Тематические книги, посвящённые Владыкам Мудрости (Gudrības Valdoņiem veltītas Tematiskas grāmatas)

  • Взгляд на историю России (Par Krievijas vēsturi)

un daudzas citas. Savā kopumā Valdoņu vēstījumi iekļauj filozofiski ētisku Mācību, kuras galvenajā pamatā ir Tikumiskais likums, Cēloņu un seku likums (Karmas likums) un dvēseles evolūcijas (Reinkarnācijas likums). Bez šiem galvenajiem likumiem, Mācība satur arī neskaitāmus citus aspektus. Jo katra patiesa Mācība raksturojas ar to, ka tā ir daudzslāņaina – absolūti katrs cilvēks tajā var atrast kaut ko, kas nepieciešams tieši viņam tajā pakāpē, kurā viņš ir uz Dzīves pakāpiena.

Turklāt Mācība runā arī par daudziem praktiskiem padomiem, kuri nepieciešami katram cilvēkam, nostājoties uz garīgā Ceļa: jautājumi par fiziskā ķermeņa, domu un jūtu attīrīšanos, jautājumi par savstarpējām attiecībām ģimenē, bērnu un jaunatnes izglītību un audzināšanu, mūzikas ietekmi uz cilvēka iekšējo pasauli, veselību un daudzus citus.

“Konsekventa vēstījumu lasīšana tādā hronoloģiskā secībā, kādā tie tika doti, maina lasītāja apziņu. Un pakāpeniski caur apziņas mainīšanos mainīsies mūsu apkārtējā realitāte.

Viens no Mācības galvenajiem postulātiem: ārējā pasaule ir spogulis, kurā atspoguļojas mūsu apziņa, pilnīgai apziņai atbilst pilnīga pasaule.” [2]

Rakstu sagatavoja Kirils Krasņikovs

avots: Kirila Krasņikova mājas lapa:
https://mudrost.info/2019/11/tatyana-nikolaevna-mikushina-poslannik-velikogo-belogo-bratstva-v-xxi-veke/

Literatūra:

1. Микушина Т.Н. Добро и зло. Частное прочтение «Тайной Доктрины» Е.П.Блаватской. – Омск: Издательский Дом «СириуС», 2008.

2. Авторский сайт Т.Н. Микушиной “Сириус”. Доступ по ссылке: https://sirius-ru.net/

3. Микушина Т.Н. Книга мудрости. И.Д. Сириус. 2018 г. ISBN 978-5-9908749-9-2

Avots: http://sirius-riga.lv/T.%20Mikushina%20-%20Sutne.html