Tautu brālība – kāpēc tā ir nepieciešama? 28.06.2021

Neskatoties uz tehnoloģiju attīstību, plaši pieejamo informāciju internetā par citām valstīm un tautām, dažādu starptautisku organizāciju centieniem uzlabot attiecības starp tautām, tomēr vērojama neiecietība pret tautām. Kari nav beigušies. Vardarbīgas attiecības starp cilvēkiem tikai pieaug.

Tas ir tāpēc, ka cilvēki nesaprot, kāpēc svarīga ir tautu brālība. Pastāv dažādas atklātas un slepenas brālības un tieši tāpēc izpratne par jēdzienu “brālība” mēdz būt izkropļota.

Kas ir brālība? Tā ir sadraudzība un vienotība, kas balstās mērķu, pārliecības un principu kopībā. Tā kā cilvēkiem ir dažādi mērķi un bieži savtīgi mērķi, tāpēc arī pastāv slepenas brālības, lai īstenotu savtīgos mērķus, kas parasti balstās materiālo interešu apmierināšanā un varas iegūšanā. Šādas brālības kopā satur nevis draudzība un cēli mērķi, bet tikai iespēja iegūt varu un vairot mantu. Parasti šīs brālības slēpjas zem cēlu mērķu saukļiem, bet patiesība ir pavisam citāda, bet par laimi agrāk vai vēlāk patiesība atklājas.

Ļaužu brālību var apvienot kopīgs mērķis, kopīga darbība, darbs. Piemēram, kopīgas talkas, lai sakoptu vidi.

Tautu brālību apvieno mērķis ieviest cilvēku sabiedrībā vienlīdzību starp cilvēkiem un attiecības, kādas parasti ir starp brāļiem un māsām, t.i., starp lielas, vienotas ģimenes locekļiem.

Tautu brālība ir ļoti cildens un godājams mērķis. Ja visa pasaules sabiedrība sekotu šim mērķim, tad pasaulē nebūtu karu, vardarbības un sabiedrībā nebūtu tik zems tikumības līmenis.

Kad sabiedrībā ir zems tikumības līmenis, tad brālīgu attiecību rašanās visur nav iespējama. Sabiedrība, kurā dominē patērētāju ideoloģija, kur galvenais mērķis ir iedzīvošanās, baudas, tieksme pēc vēlmju apmierināšanas un materiālajiem labumiem, – šāda sabiedrība kopumā nevis evolucionē, bet degradējas. Diemžēl valstu vadītāji vairāk ir nobažījušies par materiālās labklājības līmeņa celšanu, nekā par sabiedrības morāles līmeņa celšanu, tāpēc cilvēks šādā sabiedrībā tiek uzskatīts nevis par brāli, bet par klientu no kura jāgūst ienākumi.

Kad ir iespējamas brālīgas attiecības starp cilvēkiem? Tad, kad šie ļaudis sākumā neapzināti, bet vēlāk jau apzināti ziedo personīgās intereses grupas vai ļaužu kopas interešu vai Vispārības Labuma vārdā.

Nav daudz cilvēku, kas izprot, cik svarīgi ir strādāt Vispārības Labumam jeb citiem vārdiem sakot, strādāt, lai sabiedrība kļūtu labāka un tās morāles līmenis celtos. Mūsdienās arvien vairāk attīstās egoisms, mazinās ģimenes vērtības un spēcīgāks kļūst naudas pelnīšanas kults. Tieši tā iemesla dēļ, brālīgas attiecības pastāv retos gadījumos, jo cilvēki nav gatavi ziedoties, atteikties no savtīgajām interesēm  un strādāt, lai sabiedrība kļūtu labāka.

Tāpēc brālīgas attiecības, kas paredz ziedošanos, atteikšanos no savtīgajām interesēm un darbu tuvākā labumam, ir iespējamas tikai kopienā. Bet valsts un visas cilvēces līmenī – tikai jaunā sabiedriskā iekārtā.

Kapitālisms mirst, jo tas vairs neattaisno cilvēku gaidas. Daļa cilvēces jau ir sapratuši, ka laime nav materiālā labklājībā, jo pie tās ātri pierod. Nākotnes ekonomika ir kopienu ekonomika.

Kopienas dzīves principus tūkstošiem gadu laikā ir realizējuši cilvēces labākie pārstāvji.

Mēs zinām par Pitagora – seno grieķu gudrā savienību. Viņa kopienā galvenais mērķis bija cilvēka morālā attīrīšanās, leģendāra bija pitagoriešu draudzība un savstarpējā palīdzība.

Senajā Irānā Zoroastrisma pamatlicējs Zaratustra uz savas saņemtās Mācības bāzes radīja kopienu un deva saviem sekotājiem sevišķu morālo likumu – dzīvot atbilstīgi labai domai, labam vārdam, labam darbam, tā iedibinot vispārēju tikumību un atbildību par apkārtējo pasauli.

Arī mūsdienās ir kopienu piemēri, piemēram, Tezē kopiena.  Mūsdienās cilvēki apvienojas kopienās kopīgu interešu vadīti, bet tā kā ne visiem kopienas dalībniekiem ir pietiekami augsts apziņas un tikumības līmenis, tad kopienas cieš no negācijām un mēdz arī izjukt, jo kur ir tumsa, tur nevar pastāvēt kopiena tās patiesajā izpratnē.

Tātad, lai rastos kopiena, ir nepieciešams augsts tās dalībnieku apziņas un tikumības līmenis. Tas ir pats galvenais.

Nepietiek nolemt radīt kopienu, uzzīmēt plānu un sākt celt kopienas namus. Kā mācījuši Lielie Skolotāji -kopiena netiek celta, netiek radīta, netiek organizēta. Kopiena dzimst. Tā dzimst no mūsu sirdīm. Mūsos katrā. Cik mēs spēsim šo kopienu radīt sevī, tik tā izplatīsies ārējā pasaulē.

Lai radītu jauna tipa kopienu, visiem kopienas dalībniekiem nemaz nav obligāti jādzīvo vienā vietā un kopīgi jāsaimnieko. Jaunā kopiena radīsies garā, tai raksturīga būs apziņas un kopīgu centienu vienotība, rūpes par tuvāko un palīdzība visam dzīvajam, kas eksistē uz planētas.

Tautu brālība būs iespējama tikai starp kopienām, kas būs attīstītas balstoties uz tikumības principiem.

Jaunais attiecību tips, kas nomainīs veco tipu, radīsies kopīga darba procesā, kad mēs domājam par Augstāko un strādājam Vispārības Labumam.

Daudz mūsu pasaulē ir darbu, un tos visus dara tie, kam ir noteikti garīgie sasniegumi, bet kas nedomā, ka ir kaut ko sasnieguši.

Reāli darbi Vispārības Labumam un Labajam paši spēj būt drošs orientieris haosa pasaulē. Katrai cilvēku darbības jomai pamatā ir jābūt dievišķajiem tikumības principiem. Gan bērnu audzināšanā, gan rūpēs par vecāka gadagājuma cilvēkiem un grūtdieņiem, gan medicīniskajā aprūpē, gan izglītībā un pat jebkurā biznesā.

Ir pienācis laiks konkrētām darbībām. Tā ir mūsu kalpošana, ko īstenot mēs esam atnākuši šajā pasaulē. Galvenais – neapstāties grūtību priekšā, mēģināt vēl un vēl, meklējot atjautīgus risinājumus grūtību pārvarēšanai. Tad mēs katrā ziņā tuvināsim to laiku, kad uz Zemes izplatīsies vispārēja tautu brālība.

Autore: Elvita Rudzāte