Jēdziens “teosofija” radies no grieķu valodas un nozīmē – Dievišķā gudrība, augstākā gudrība, kas vēstīta tiem, kuri stājušies uz Dievišķības sasniegšanas ceļa.
Teosofija ir zinātnes, filozofijas un reliģijas sintēze, to saskaņa. Tā sniedz zināšanas par kosmosa likumiem, visuma izcelsmi, cilvēka izcelsmi, viņa uzdevumiem un mērķiem, kā arī parāda ceļu, kā sasniegt vienotību ar Dievu, kas ir cilvēka evolūcijas virsotne.
Pētot visas pasaules reliģijas, teosofija atzīst, ka to visdziļākā būtība balstās uz vieniem un tiem pašiem pamatiem. Teosofija ietver patiesības, kas ir visu reliģiju pamatā.
1875. gadā Helēna Blavatska (Mahātmu sūtne) un amerikāņu pulkvedis Henrijs Olkots Ņujorkā nodibinja Teosofijas biedrību. Tās mērķis bija sagatavot rietumu pasauli Jaunā Laikmeta sākumam, izplatot augstākās zināšanas par pasaules uzbūves noslēpumiem un uzdevumiem. Teosofijas biedrības devīze bija “nav reliģijas, kas būtu augstāka par patiesību”.
Jaundibinātā Teosofijas biedrība bija viens no augstāko Slepenās zinātnes skolu ķēdes locekļiem. Brālības līdzstrādnieki tās no gadsimta uz gadsimtu pēc vajadzības dibināja konkrētā zemē, vietā un laikā. Visas šīs augstākās zinātnes skolas, kuras cilvēce tās pašreizējā vēsturiskajā periodā pazīst kā Pitagoriešus, Aleksandrijas skolu, Hermētisma skolu u.c., bija Vienotā Dzīvības koka, labā un ļaunā Izpratnes koka, atvases, kura augļus baudot, cilvēki ieguva mūžīgo dzīvi un kļuva līdzīgi Dieviem.
Cilvēks ir apdāvināts ar nemirstīgu garu, kurā ietvertas visas Dievišķās īpašības. Gars ir nemirstīgs un mūžīgs – tas ir patiesais cilvēks. Lai šīs Dievišķās īpašības atmostos, cilvēkam tiek iedots darbības lauks – fiziskais plāns. Tikai uz zemes cilvēks var uzkrāt Ugunīgo jeb Psihisko enerģiju, un to var izdarīt, attīstot tikumiskās īpašības. Pamazām šīs iegūtās kvalitātes atklājas cilvēka domās, vārdos un darbībā.
Pozitīvās kvalitātes ir gara īpašības – iedīgļi, kuri ir ielikti cilvēces evolūcijas plānā. Šie iedīgļi ir jāatklāj un jāattīsta līdz pilnībai. Tāds ir dzīves mērķis katram cilvēkam.
Teosofijas mācības autoritāte ir Helēna Blavatska, kuras raksti pieejami arī Latvijā, visvairāk Rēriha grāmatnīcās krievu un angļu valodā. Pieejamas arī grāmatas par Dzīvās ētikas mācību (arī latviešu val.), kuras piemērotas tieši šim laikam. Dzīvās ētikas mācības aizsācēja ir Helēna Rēriha, kura atsaucas uz savu priekšgājēju H.Blavatsku.