TICĪBAS nozīmīguma neizpratne jeb neuzticēšanās var būt viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc cilvēks iedzīvojas depresijā, jūtas ļoti nelaimīgs un vientuļš. Es parasti lekcijās saku, ka nav tik svarīgi, kam jūs ticat, vai ticat Dievam vai komunismam, vai kaut kam citam, bet ļoti svarīgi ir dzīvot ar ticības izjūtu sirdī. Es esmu ļoti ticīga, kaut arī neesmu pievienojusies nevienai reliģiskajai kustībai. Es ticu Dievam, Augstākajiem spēkiem, labajam un saprātīgajam. Tāpēc es varu par sevi teikt, ka esmu apmierināta ar dzīvi neatkarīgi no dzīves pārbaudījumiem, kuri mani piemeklē.
Cilvēki justos laimīgi, ja viņi pareizi izprastu Dievu un ticības jautājumus, ja viņi izprastu, kāpēc notiek dažādas nelaimes un nebūšanas, ja viņi saskatītu savu lomu notiekošajā. Viss uz zemes esošais – gan dators, gan koks, gan cilvēks, gan dzīvnieks, gan plastmasas maisiņš ir daļiņa no Dieva. Ikvienā cilvēkā, pat noziedzniekā ir dievišķais. Visas daļiņas kopumā veido Dievu un tāpēc nevajag Dievu uztvert kā kaut ko atsevišķu un atrautu no mums, kas noraugās uz mums no mākoņu maliņas. Ne velti Avatārs Satja Sai Baba ir teicis, ka atšķirība starp Viņu un pārējiem cilvēkiem esot tikai tāda, ka Viņš saprotot, ka Viņš ir Dievs, bet mēs nesaprotam, ka arī esam Dievs. Tātad katrs no mums ir Dieva daļa, katrs no mums ir Dievs. Vai spējat pieņemt šo atziņu?
Ticība Dievam nav nekas cits kā pozitīvs noskaņojums, optimistiska ticība sev, saviem spēkiem, pasaules saprātīgumam, ticība labajam un laimei.
Ja cilvēks dara visu, kas ir viņa spēkos, tic Dieva palīdzībai, uzticoties viņa lēmumam, pat, ja tas ir negatīvs, tad brīdī, kad viņam ir nepieciešama palīdzība no Dieva, viņš to saņem. Atcerieties, kaAugstākie spēki ir nevis soda instance, bet labi draugi. Aizkapa dzīvē nav elles. Elle ir tepat uz zemes, to mēs paši sev radām. Viss pārmēru sliktais, kas mums jāpiedzīvo, arī ir elle, kuru paši sev esam radījuši. Piemēram, noziedznieks nokļūst cietumā un piedzīvo daudz nepatīkamu pazemojuma un bezcerības mirkļu. Šie mirkļi arī ir viņa paša radītā elle, kurai ir jāiziet cauri, lai kļūtu gudrāks. Ja mācību stunda netiek apgūta, cilvēks mirst, paņemot karmu līdzi uz nākamo dzīvi. Ne tikai noziedznieki piedzīvo elli uz zemes, arī pārējie to var izjust. Piemēram, cilvēks slimo ar smagu slimību, ciešot lielas sāpes, kuras pat zāles nespēj remdināt. Šis cilvēks saņem šmagu mācību stundu par nepareizo attieksmi pret dzīvi. Ja ciešanu laikā viņš neizprot savas pieļautās kļūdas, tad viņš nomirst, paņemot karmu jeb neapgūto mācību stundu līdzi uz nākamo dzīvi.
Ticība Dievam, Augstākiem spēkiem, Pasaules saprātīgam iekārtojumam ir spēcīgs garīgās enerģijas avots. Šī ticība spēj cilvēkiem dot spēku jebkuros, pat neiedomājamākos dzīves pārbaudījumos. Neapmierinātība ar dzīvi cilvēkā rodas no tā, ka viņš vairs nevienam netic, jo viņš uzskata, ka dzīve pret viņu ir netaisnīga, ka Dievs, pat, ja viņš tādam pirms tam ir ticējis, ir novērsies no viņa. Neticība rodas no dzīves būtības un cilvēka neapgūto dzīves mācību stundu neizpratnes.
Lai kas arī jūsu dzīvē notiktu, vienmēr atcerieties, ka Dievs nekad ne no viena nenovēršas. Visas grūtības, problēmas, ar kurām dzīves ceļā sastopaties, ir nepieciešamas, lai jūsu Gars attīstītos, lai jūs kļūtu dzīves gudrāki. Pakļaujot jūs dažādiem pārbaudījumiem, Dievs parāda savu mīlestību. Cilvēkam dzīve uzliek tādus pārbaudījumus, kādus viņš spēj izturēt. Dzīve nekad cilvēkam neuzliek lielākus pārbaudījumus, nekā viņš spēj izturēt, tāpēc, ja jūs dzīve pārbauda ar ļoti smagiem pārbaudījumiem, tas nozīmē, ka jūs esat garīgi nobriedis, lai tiktu ar tiem galā. TICĪBA LABAJAM vienmēr dos jums spēku pārvarēt grūto pārbaudījumu. Ja glabāsiet savā sirdī ticību, jums nebūs jāraud par grūto dzīvi, jūs nonāksiet tur, kur jums ir jānonāk un sasniegsiet to, kas ir jāsasniedz.