Uguns cilvēkā – cilvēka kustība uz panākumiem 18.10.2023

Dažkārt par cilvēkiem saka, tas ir ļoti ugunīgs. Mēs zinām, ka starp horoskopa zīmēm ir ugunīgās zīmes – Auns, Strēlnieks, Lauva. Tā kā pati pārstāvu ugunīgo zīmi, pie kam vēl esmu dzimusi Ugunīgā Zirga gadā, tad manī ir ļoti daudz uguns un man ir nācies iepazīt šo enerģiju no savas pieredzes. Tātad uguns simbolizē aktivitāti jeb kustību. Jo vairāk cilvēkā ir uguns, jo aktīvāks (lielākā kustībā) viņš ir. Taču kustība izpaužas ne tikai ārēji, bet arī iekšēji.

Uguns jeb kustības enerģija ir katrā cilvēkā neatkarīgi no horoskopa zīmes. Taču daudzi cilvēki ugunīgo enerģiju nepareizi tērē, nodarot savam ķermenim pāri. Piemēram, sievieti, kas nerealizē savu radošo potenciālu un/vai ugunīgo enerģiju, jo nekur nestrādā vai strādā nepietiekami, var piemeklēt depresija, jo nerealizētās enerģijas, īpaši ugunīgā enerģija, sāk cilvēku dedzināt iekšēji.

Dzīvās Ētikas Mācībā par kustību ir teikts: “Ap šo jēdzienu joprojām uzkrājas neizpratne. Cilvēki, sadzirdējuši par kustību un kustīgumu, kļūst par tukša nemiera pilniem skraidītājiem. Bet vai gan tukša rosīšanās pieklātos augstākajām izpausmēm? Cilvēki tāpat arī neatšķir ārējo kustību no iekšējās, bet atšķirība ir visai būtiska, tā glābj no tukšās rosīšanās, kas neatvairāmi novedīs pie meliem.

Tāpat arī iekšējās kustības izpratne piešķirs kustībām cildenumu. Žesti un arī pati kustība cilvēkiem nav viegli apgūstama. Bieži vien tie nezina, kā rīkoties ar savām rokām, kājām un pat ar galvu. Galva trīc, rokas svaidās, kājas pinās, vai tiešām būs jāmāca arī staigāt? Bet visas šīs kļūdas izriet no nekārtības apziņā. Tukšā rosīšanās pauž neprasmi piemēroties dzīvei. Āksts neder ceļā uz Brālību. Tāpēc iemācīsimies atšķirt iekšējo kustību no ārējās.”

Citiem vārdiem sakot, mums ir jābūt kustīgiem gan iekšēji, gan ārēji. Iekšējā kustība nozīmē to, ka mēs mācāmies, cenšamies izprast savas neapgūtās mācības, izprast Dievišķos likumus un to darbību ikdienas dzīvē, izprast notikumu cēloņus un sekas utt. jeb trijos vārdos to sauc par Apziņas līmeņa paplašināšanu.

Ārējā kustība nozīmē, ka mēs ārējā pasaulē ar savu rīcību esam aktīvi. Tomēr ir jāuzmanās, lai mūsu aktivitāte nebūtu nelietderīga. Tā kā es patiešām esmu ļoti aktīva gan iekšējā kustībā, gan ārējā, un Dievs man ir devis ļoti daudz enerģijas (uguns), tad es zinu no savas pieredzes, kas notiek, ja šo uguni tērē nelietderīgi.

Vispirms parunāsim par iekšējo kustību, kādi riski pastāv. Ja cilvēkā ir daudz uguns, bet viņš šo uguni atstāj sevī – ir pasīvs, tad uguns sāk dedzināt cilvēku pašu un viņš saslimst. Ja cilvēkā ir maz uguns un viņš neko nedara, lai to vairotu, t.i., nesāk mācīties, nesāk izzināt sevi un dzīvi, tad viņš apstājas savā attīstībā un atkal talkā nāk slimība, lai atmodinātu cilvēku no ilūziju radītā miega.

Cilvēkam, kuram ir daudz iekšējās uguns, viņš ļoti labi spēj uztvert Lielo Skolotāju Mācībā teikto un sāk palīdzēt ārējai pasaulei. Ja cilvēks pareizi tērē iekšējo uguni, palīdzot sev un citiem, tad viņš savu dzīvi dzīvo lietderīgi un viņam nebūs jāuztraucas par brīdi, kad pametīs fizisko ķermeni un atgriezīsies Smalkajā plānā, kur viņu sagaidīs Skolotāji ar jautājumiem par pēdējā iemiesojuma laikā izpildītajiem uzdevumiem, kurus cilvēka gars apņēmās izpildīt pirms iemiesojuma. Ja cilvēks tērē savu uguni nelietderīgi, tad viņam kaut kad uguns enerģija beigsies un viņš jutīsies dzīvē nepiepildīts un iztukšots. Bieži tas notiek visnepiemērotākā laikā, t.i., kad neveicas nevienā dzīves jomā.

Tāpēc mēģināsim izprast panākumu noslēpumu. Dzīvajā Ētikā par panākumiem ir teikts: “Panākumi dzīvē ir tiem, kas sevišķi pareizi izprot lietu būtību un tiem, kas iemācījušies sevišķi sagrozīt lietas, starpība vienīgi sekās. Kas sapratuši lietu būtību, nav saistīti pie tām (pie lietām), bet sagrozītāji kļūst lietu vergi. Ja kāds nav sekmīgs, tad tas nav licis sevi uz svaru kausiem, bet ir turējies vidū. Kur tad ir lietu saprašanas un sagrozīšanas mērs? Jā rocība pārmaina dzīves nosacījumus. Bet ja nekas nav mainījies, tad arī domu darbības nav bijušas. Nevar gūt sekmes tie, kas vilcinās saprast. Ļaužu vairumu velk līdzi nespēks un gausums. Dzīve tad top par važām, kaut gan dzīve ir iekarojums. Panākuma galvojums ir kustībā.”

Citiem vārdiem sakot, tie, kas ir aktīvi, lai gūtu materiālo labumu, savu enerģiju tērē, lai vergotu naudai vai mantai. Jā, viņi arī dzīvē gūst panākumus materiālā sfērā, bet viņi nekļūst dzīvē laimīgi, jo izbaudot materiālās dzīves labumus, viņi nonāk pie secinājuma, ka tie ātri apnīk. Viņi meklē jaunas baudas, bieži sāk nodarboties ar seksuālu perversiju, jo nekas vairs viņus dzīvē nespēj pārsteigt un iepriecināt, līdz izdara pašnāvību, jo vairs neredz savai dzīvei jēgu vai turpina skriet “kā vāvere ritenī” savā attīstībā stāvot uz vietas.

Savukārt tie, kas mācās, aug garā – sāk arvien labāk izprast dzīvi un pienāk brīdis, kad viņi savu ārējo aktivitāti saista tikai ar kalpošanu cilvēcei un Dievam. Viņi jūtas piepildīti un iepazīst patieso laimes izjūtu, kuru nevar nopirkt par naudu, jo to spēj sniegt tikai kalpošanas prieks.

Cilvēkiem ir dažādi apziņas līmeņi un karma, tāpēc ārējā aktivitāte būs atšķirīga. Svarīgi ir, lai tava ārējā aktivitāte kādam dod kādu labumu. Piemēram, uzņēmējs attīstot dažādus biznesus, dod darbu daudziem cilvēkiem, kas patiešām ir labums sabiedrības labā. Tikai svarīgi, lai šis uzņēmējs, vairojot savu materiālo labklājību, dalītos ar to, palīdzot tiem, kam klājas grūti.

Visi Lielie Skolotāji māca atbrīvoties no vēlmēm, bet tanī pat laikā daudzi cilvēki saka, ka tieši vēlmes ir tās, kas motivē cilvēku sākt kustēties. Darba devēji ir ieviesuši pat motivācijas sistēmas, lai darbinieki labāk strādātu, neapzinoties, ka ar motivācijas sistēmu viņi savos darbiniekos attīsta vēlmes, kuras darba devējs nekad nevarēs apmierināt. Tieši tāpēc Lielie Skolotāji māca minimizēt vēlmes, bet attīstīt tiekšanos uz mērķi jeb kustību uz panākumiem.

Dzīvās Ētikas Mācībā ir izskaidrota atšķirība starp vēlmēm un tiekšanos: “Mēdz sacīt – jogam nav vēlēšanos, bet par to viņš ir tiekšanās pilns. Vēlēšanās nav darbīga, jo tā rada gaidīšanu. Bet gaidīšana ir stinguma māte. Turpretī tiekšanās dzemdē kustību, kas ved uz gara pacelšanos.”

Es varu minēt ļoti daudz piemērus, kad cilvēks ir bijis aktīvs, labi strādājis līdz sabrukumam, ko psiholoģijā sauc par “izdegšanas sindromu”, kas nozīmē, ka cilvēkā iekšējā uguns ir izsīkusi. Kāpēc izsīka šī iekšējā uguns? Tikai tāpēc, ka cilvēks ārējā pasaulē gaidīja sava darba novērtējumu. Ne velti Dzīvās Ētikas Mācība saka, ka gaidīšana ir stinguma māte, turpretī tiekšanās dzemdē kustību, kas nozīmē, ka tiekšanās izdarīt kaut ko labu, negaidot par to neko pretī, ražo enerģiju un cilvēks kļūst ārēji kustīgs, darot daudz labus darbus. Mums ir zināmi daudz piemēri, kur grūti aptvert kā cilvēks spēj tik daudz izdarīt. Arī mani daudzi apbrīno par paveikto, bet manu panākumu atslēga ir tikai tā, ka es daudz laika veltu iekšējai kustībai – apgūstu Lielo Skolotāju doto Mācību. Tāpēc Dievs mani atalgo ar enerģiju un idejām, ko darīt Viņa labā. Mans vīrs par mani saka, ka mani neesot iespējams apturēt, ja es esot kaut ko ieņēmusi galvā. Un viņam ir taisnība, jo tad kad tu mācies, tu labāk izproti un izjūti, kas konkrēti tev ir jādara ārējā pasaulē, spējot atbrīvoties no kārdinājumiem. Piemēram, man ir labas zināšanas, pieredze un kompetences, lai piedalītos konkursos uz labi atalgotiem amatiem, bet kopš brīža, kad es sapratu kāda ir mana misija un uzdevumi, man ir viegli pārvarēt kārdinājumu pelnīt daudz naudas, jo man ir iespēja īstenot manu radošo potenciālu, izjūtot piepildījuma un laimes izjūtu. Piepildījuma izjūta nav gandarījums. Piepildījuma izjūta palīdz pārvarēt sastaptās grūtības un apstiprina, ka esi uz pareizā ceļa.

Padomājiet katrs par sevi un savu iekšējo un ārējo kustību. Ja jums pietrūkst enerģijas, lai kustētos, tad atcerieties, ka enerģija radīsies, ja sāksiet mācīties – izzināsiet sevi un dzīvi, izprotot Dievišķos likumus un praktizēsiet gūtās zināšanas darbībā jeb kustībā.

Tikai neapstājieties, domājiet kā gūtās zināšanas pielietot praksē, lai kādam palīdzētu. Nav lielākas laimes kā degt radošajā ugunī – radīt un redzēt, ka kādam no tā ir labums. Radām mēs ikvienā profesijā, ja tikai to darām ar mīlestību. Man tagad ir iespēja redzēt, kā Tikumības mācība skolās sāk atmodināt bērnu dvēseles un izbaudīt skolotāja misiju, bet cik daudzi skolotāji izbauda savu misiju? Tas ir tikai viens piemērs. Cik daudzi no jums savās darba vietās savu darbu veic ar entuziasmu, degot iekšējā ugunī?

Autore: Elvita Rudzāte