Uz ko mums būtu jākoncentrējas, kas jāmaina sevī? 23.11.2018
Artūrs jautā: Lasot Jūsu portālu gadiem saprotu, ka iemesli palikt sievietei stāvoklī ir ļoti daudz un dažādi. Mūsu gadījumā draudzenei ir zems Millera hormonu līmenis un tas draud ar olnīcu darbības apstāšanos. Draudzene ir 30 gadus veca un pārdzīvo, jo ar katru mirkli izredzes paliek arvien mazāk. Grib lai ejam pie speciālistiem meklēt palīdzību un veikt apaugļošanu ne tā, kā tām būtu jānotiek dabiski, kas man, starp citu, izraisa pārdomas, vai tāda apaugļošana no garīgā viedokļa skaitās atbalstāma?
Par viņu varu teikt, ka viņas vecāki šķīrās, kad viņai bija septiņi gadi. Pati saka, ka neviena no vecākiem trūkumu nav izjutusi, jo abi dzīvojuši netālu un kontaktējusies ar tēvu regulāri. Pat saka, ka šķiršanās bijusi labāk nekā nepārtrauktie konflikti. Uz ko mums būtu jākoncentrējas, kas jāmaina sevī?
Neizsakāms Jums paldies…
Elvita Rudzāte atbild: Dzimumorgānu slimības sievietēm rodas, ja tās vēlas būt stipras, lai dzīvē iztiktu bez vīriešiem. Pašas dara vīriešu darbus, lai nelūgtu vīrietim palīdzību un tādējādi nepazemotu savu lepnumu, izvirza vīrišķīgus mērķus. Pat ja sieviete savu mērķi sasniedz, agri vai vēlu līdzsvara atjaunošanai viņai kaut ko vajadzēs zaudēt. Piemēram, sievišķos orgānus, mātes priekus. Parasti šādām sievietēm vairākkārt jāiztur dzimumorgānu operācijas.
Artūra draudzenei nav pareiza attieksme pret sevi kā sievieti un vīriešu dzimumu. Ļoti svarīgi būtu izprast kāda attieksme pret sevi un vīriešu dzimumu bija viņas mātei un mātes mātei, tur slēpjas sieviešu dzimtas neapgūtās mācības, kas visspēcīgāk izpaužas trešajā paaudzē.
Ja problēma ir tik samilzusi kā Artūrs to apraksta, tad nepieciešams sievietei ar sevi ļoti strādāt un šis darbs ir jādara nekavējoši. Iesaku viņai apmeklēt Sokrata tautskolas atbalsta grupas un nometnes (aktivitāšu plānu skatīt šeit).
Artūram iesaku lūgties par savu draudzeni, to bildināt un sareģistrēt oficiāli attiecības ar to parādot, ka viņš uzņemas par viņu atbildību un vēlas ar to būt kopā līdz nāve viņus šķirs neatkarīgi no tā, vai Dievs dāvās vai nedāvās bērniņu.
Mākslīgā apaugļošana, protams, ir iespēja, ko piedāvā mūsdienu medicīna, bet ja Dievs redzēs, ka viņa nav apguvusi savas mācības, tad arī mākslīgā apaugļošana būs nesekmīga. Labāk, protams, ja viss notiek dabiski, jo tur, kur klāt ir mākslīgums, vēlāk vienalga rodas problēmas, jo no neapgūtām mācībām nav iespējams aizbēgt. Tāpēc ir tik svarīgs darbs ar sevi, īpaši gada nogalē, kad visaktīvāk notiek sliktās karmas dzēšana.