Uzticēties vai neuzticēties? 16.12.2023

Katrs no mums kaut reizi dzīvē ir sastapies ar nodevību, kas pēc tam ir radījusi problēmu uzticēties tam, kas tevi ir nodevis. Tomēr ne tikai nodevība rada neuzticēšanās problēmu, to var radīt notikumi apkārtējā vidē, kas tieši tevi neskar.

Piemēram, politiskās partijas nepārtraukti cīnās par vēlētāju uzticību. Tajā pašā laikā mēs redzam, politiskie reitingi rāda, kā uzticēšanās vai neuzticēšanās kādai politiskajai partijai pieaug vai samazinās. Uzticēšanās pieaugumu vai samazināšanos nosaka partijas līderu un partijas biedru vārdi un rīcība.

Kurā brīdī mēs pārstājam ticēt politiskajam spēkam? Tad, kad vārdi nesakrīt ar rīcību.

Kam tad galu galā drīkst uzticēties un vai vispār drīkst kādam uzticēties?

Sāku pārdomāt, ko mums māca uzticēšanās mācība garīgajā skatījumā? Bez uzticēšanās dzīvot nav iespējams, tā ir apzināta bojāeja. Pie tam mēs varam arī kļūdīties, jo mums nav iespējas uzzināt patiesību pilnībā, mēs uzzinām un izdarām secinājumus tikai no daļas mūsu rīcībā esošās informācijas. Neviens šobrīd iemiesojumā esošais cilvēks nav pilnīgs. Tātad ikvienam cilvēkam mēs varam atrast trūkumus, kuru dēļ mēs varam sākt šaubīties vai šim cilvēkam var uzticēties.

Kad 100 gadus atpakaļ tika apdraudēta Krievijas cara Nikolaja II uzticamības personas Rasputina dzīvība, un viņam ieteica uzmanīties no cilvēkiem, viņš teica: “Labāk ir kļūdīties cilvēkā, nekā domāt par cilvēku sliktāk nekā ir patiesībā.” Mēs zinām, ka pateicoties viņa uzticēšanās, viņu ievilka slazdos un nogalināja.

Rodas jautājums, vai Rasputinam bija taisnība? Ja cilvēks nevar nevienam uzticēties, tad viņš paliek viens un pats sevi iesloga cietumā.

Kā uzzināt, kam drīkst un kam nedrīkst uzticēties? Atkal ļoti grūts jautājums. Gaismas Skolotāji māca, ka patiesība slēpjas tavā sirdī un tāpēc nepieciešams ir uzticēties savai sirdij, bet ko darīt, ja tomēr prāta teikto notur par sirdsbalsi un pieļauj smagu kļūdu?

Man ir zināma sieviete, kura ļoti veiksmīgi bija uzsākusi garīgās attīstības ceļu, kurai bija izveidojies sekotāju pulciņš. Tā kā šī sieviete sabiedrībā ar savu veiksmīgo darbību kļuva pazīstama, tad apzināti es nevēlos minēt viņas vārdu, lai nepadarītu viņas grūto situāciju vēl grūtāku. Šī sieviete piesaistīja tumsas spēku uzmanību, jo tumsas spēkus interesē visi cilvēki, kuriem ir kādas pārdabiskas spējas, un kas interesējās un tic Smalkā plāna eksistencei. Tumsas spēki mēģina ievilināt savās lamātās visus Gaismas sludinātājus, bet, ja viņi redz, ka tas nebūs iespējams, tad iefiltrē viņa sekotājos savus cilvēkus, kuri ziņo organizācijai par visu kas notiek, lai uztaustītu Gaismas sludinātāja vājās vietas. To es saku kā brīdinājumu patiesiem Gaismas sludinātājiem un arī kā brīdinājumu Gaismas sludinātāju sekotājiem, lai viņi domātu līdzi ar savu galvu un izjustu ar savu sirdi, kam viņi patiesībā seko.

Nezinu kas un kā notika, bet tumsas spēkiem izdevās Gaismas sludinātāju ievilkt savos tīklos un sieviete sāka kalpot tumsas spēkiem, turpinot sludināt Gaismu. Tomēr viņas rīcībā bija pretrunā tam, ko viņa sludināja un daži viņas sekotāji pamanīja pārmaiņas, kas bija notikušas ar šo cilvēku, bet lielākais vairums turpināja sekot savam Guru, nedomājot līdzi ar savu galvu un arī nokļuva tumsas spēku varā.

Dievs mums uzticas un ļauj mums pieļaut kļūdas, lai mēs attīstītos Garā. Šī sieviete noteikti ir attīstījusies savā Garā, tikai viņai šobrīd ir ļoti grūti tikt ārā no lamatām, kurās ir iekļuvusi. Bet, ja šī sieviete apzinātos, ka viņa var palīdzēt tikt ārā arī citiem cilvēkiem no šīm lamatām, tad viņa savu pieredzi uztvertu kā Dieva gribu.

Atcerēsimies, ka tumsas spēki ir Dieva kalpi, kas kalpo Dievam ar savu slikto rīcību, lai vestu cilvēci pie prāta. Rasputins ir teicis: “Sirdsapziņa nomierinās tikai no labiem darbiem”. Tātad arī šai sievietei ir iespēja, darot labus darbus, nomierināt savu sirdsapziņu.

Atgadījums ar šo sievieti man labāk palīdzēja izprast uzticēšanās mācību: “Uzticies cilvēkam, bet nekļūsti akls, domā līdzi ar savu galvu un sajūti visu ar savu sirdi. Tad tev nedraud nonākt lamatās. Ja tomēr esi nonācis lamatās, tad apzinies, ka pats sev esi šo situāciju piesaistījis, lai kļūtu dzīves gudrāks. Piedod sev un citiem, un ej tālāk, uzticoties sev un citiem.”

Palika neatbildēts jautājums par politiskajām partijām. Es zinu, ka daļa politisko partiju biedru arī iet garīgās attīstības ceļu, taču viņi ir mazākumā un viņu viedoklī šobrīd diez vai kāds ieklausās. Tomēr viņiem ir iespēja izgaismoties, nepieļaujot iedzīvotāju krāpšanu, kas viņiem ir tapusi zināma no saviem partijas biedriem.

Esošajās partijās notiks attīrīšanās, līderi mainīsies un, protams, veidosies jaunas partijas. Mums nav izvēles, mums kādai partijai nāksies uzticēties, jo citādi valstī nevarēs notikt izmaiņas pozitīvā virzienā. Nebaidīsimies uzticēties, jo mūsu uzticēšanos var izmantot tikai īsu brīdi, pēc tam mums ir iespēja mainīt savu viedokli, ja tā partija, kurai uzticējāmies rīkojas negodprātīgi un savtīgi. Es ticu, ka partijas kļūs arvien godīgākas un apzināsies kādu karmu uzņemas ar savtīgu, pretēju iedzīvotāju interesēm rīcību. Es ticu, ka pārmaiņas būs tikai pozitīvā virzienā. Un pat, ja tā nebūs, es nezaudēšu ticību, ka tas notiks vēlāk nākamajās paaudzēs. Rasputins ir teicis: “Viss mainīsies, paliks tikai patiesība. Ticība – tās ir debesis zemes virsū, tur arī glābies.”

Autore: Elvita Rudzāte