Vai aizlūdzot par citiem ir iespējams nopelnīt sliktu karmu vai negribot otram cilvēkam kaitēt? 15.11.2023

Eva jautā: Vēlētos uzzināt sīkāk par to, kā lūgšanas ietekmē citus cilvēkus?

Bieži dzirdam aicinājumus baznīcās vai pie lielām nelaimēm vai problēmsituāciju brīžos lūgties par otru cilvēku. Bet vai ar šādu lūgšanu patiesībā nav iespējams otram neapzināti kaitēt, ja, piemēram, manis lūgtais nav šim cilvēkam vajadzīgs vai es neprotu lūgt pareizi? Un kā ar mīlestības sūtīšanu citiem domās – vai kādreiz nav tā, ka cilvēkam šāda augstu vibrāciju sūtīšana varētu kaitēt vai raisīt stipru diskomfortu, ja pašam cilvēkam-saņēmējam vibrācijas ir ļoti zemas?

Domāju kontekstā ar Jūsu teikto senākos rakstos, ka cilvēkiem ar ļoti atšķirīgām vibrācijām var rasties  nepatika pret otru. Vai aizlūdzot par citiem ir iespējams nopelnīt sliktu karmu vai negribot otram cilvēkam kaitēt?

Elvita Rudzāte atbild: Patiesas, no sirds, ar mīlestību veiktas lūgšanas rada Dievišķo enerģiju, kuru Augstākie Spēki novirza pēc nepieciešamības, lai planēta Zeme saglabātu līdzsvaru.

Pat, ja cilvēki velta lūgšanu laikā radīto Dievišķo enerģiju konkrētam cilvēkam, tikai daļa no šīs enerģijas aizies līdz konkrētajam cilvēkam, jo vispirmām kārtām lūgšanu laikā radītā Dievišķā enerģija tiks novirzīta līdzsvara saglabāšanai uz planētas Zeme. Ja planēta Zeme cieš no lielas negatīvās enerģijas daudzuma, kas var izjaukt līdzsvaru, tad var gadīties arī tā, ka visa lūgšanu laikā radītā Dievišķā enerģija tiek novirzīta planētas Zeme glābšanai.

Kāpēc tāds Dievišķās enerģijas sadalījums? Padomājiet, kāda jēga glābt individuālu cilvēku, ja bojā iet visa planēta? Planētas bojāejas gadījumā bojā aiziet visa dzīvā radība. Tāpēc Augstākie Spēki vispirms Dievišķo enerģiju novirza planētas Zeme līdzsvara saglabāšanai un tikai pārējo daļu novirza tam, kam lūgšanas tika adresētas.

Lūgšanu laikā radītā Dievišķā enerģija nevar nevienam kaitēt un nevar radīt sliktu karmu, jo pozitīva enerģija veicina attīstību. Savā būtībā lūgšanas par nelaimē nonākušu cilvēku dod šim cilvēkam laiku augt garā vēl šīs dzīves laikā. Ja viņš nesaņemtu lūgšanu laikā radīto Dievišķās enerģijas daļu, tad viņš atstātu fizisko ķermeni un turpinātu apgūt neapgūtās mācības nākamās dzīves laikā. Bet tā kā viņš saņēma daļu no lūgšanu laikā radītās Dievišķās enerģijas, tad viņam tika dots laiks palikt vēl šajā iemiesojumā un augt garā vēl šī iemiesojuma laikā. Ja cilvēks šo laiku iztērē nelietderīgi, t.i., neko no savas piedzīvotās nelaimes nemācās, tad gan palīdzības saņēmējs rada negatīvu enerģiju, kuru sauc par resursu izšķērdību un nākamajā dzīvē viņam būs jācieš no resursu trūkuma.

Visiem cilvēkiem Dievs ir paredzējis evolūciju. Pastāv divi garīgās izaugsmes ceļi – mācību ceļš un ciešanu ceļš. Zemu vibrāciju cilvēki jeb cilvēki ar zemu apziņas līmeni aug garā, piedzīvojot ciešanas, jo ciešanu laikā viņiem rodas jautājums – kāpēc ar mani tas notiek un viņi sāk meklēt atbildes uz šo jautājumu, kas savukārt veicina viņu garīgo izaugsmi. Tie cilvēki, kas ir izvēlējušies mācību ceļu, apgūst Dievišķo zinātni un gūtās zināšanas pielieto praksē. Arī viņi saskaras ar dažādām dzīves grūtībām un nelaimēm, bet tā kā viņi tās izprot, tad viņi nepiedzīvo ciešanas, bet visas grūtības pārvar ar mierīgu prātu.

Zemu vibrāciju cilvēkam radīs lielu diskomfortu, ja viņam kāds uzbāzīsies ar savu labo. Tanī pat laikā, sajūtot Dievišķo enerģiju, viņam radīsies vēlme kļūt labākam un meklēt ceļu kā kļūt labākam. Tas notiks nemanāmi. Cilvēks nejutīs kā notiek izmaiņas viņa apziņā, nejutīs Dievišķās enerģijas impulsu sākt jaunu dzīvi. Kāds ignorēs Dievišķās enerģijas impulsu, turpinot degradāciju. Kāds cits nesapratīs kas ar viņu notiek, bet viņš atteiksies no vecās degradējošās dzīves, jo sajutīs, ka vēl viss nav zaudēts, viņam ir iespēja sākt jaunu dzīvi.

Tie, kas neizmantos doto iespēju augt garā, tos Dievs paņems pie Sevis un tālāk lems par šī cilvēka turpmāko evolūciju no tā paša vai zemāka punkta.

Tieši tāpat mīlestības sūtīšana cilvēkam domās nevar neko kaitēt, bet gan tikai veicināt cilvēku sākt mācīties un augt garā. Tomēr ne vienmēr cilvēks, kam esat sūtījis mīlestības enerģiju, to saņem, jo bieži cilvēki ir tik ļoti nocietinājuši savas dvēseles, ka sūtītā mīlestības enerģija līdz viņiem neaiziet. Tādā gadījumā sūtītā mīlestības enerģija paliek Kosmosā un palīdz līdzsvarot enerģijas Kosmosā. Tā kā arī sūtot mīlestības enerģiju pavisam nocietinātai dvēselei arī tad tas ir labs darbs, jo enerģijas nezūdamības likums nosaka, ka nekas nekur nepazūd – sūtītā mīlestības enerģija noteikti tiks izmantota cilvēces glābšanai.