Līvija jautā: Izlasīju Jūsu sniegto atbildi uz jautājumu “Vai aizlūdzot par citiem ir iespējams nopelnīt sliktu karmu vai negribot otram cilvēkam kaitēt?”. Jūs rakstāt “Pat, ja cilvēki velta lūgšanu laikā radīto Dievišķo enerģiju konkrētam cilvēkam, tikai daļa no šīs enerģijas aizies līdz konkrētajam cilvēkam, jo vispirmām kārtām lūgšanu laikā radītā Dievišķā enerģija tiks novirzīta līdzsvara saglabāšanai uz planētas Zeme”. Tādā gadījumā rodas priekšstats, ka vispār nav jēgas vērsties pie Augstākajiem Spēkiem ar savām lūgšanām.
Respektīvi, piemēram, es vēršos pie Dieva ar lūgumu, lai Viņš man palīdz kādā konkrētā manas dzīves situācijā (tas var būt jebkas, piemēram, darba situācija). Ja Dievišķā enerģija tiek novirzīta, lai palīdzētu stabilizēt situāciju uz planētas Zeme nevis, lai palīdzētu man rast harmonisku risinājumu manai konkrētajai sasāpējušai situācijai, tad es tā arī palikšu ar savu neatrisināto situāciju uz rokām. Tāpēc, ka ar to daļu, kas tiek novirzīta pēc tam manai situācijai, var nepietikt, situācija var neatrisināties. Tad kāda jēga tērēt laiku, savus spēkus un lūgt palīdzību? Faktiski, izlasot Jūsu atbildi, es saņemu apstiprinājumu tam, ka nav vērts lūgt Dievam palīdzību, jo tā, pirmkārt, tiks novirzīta visam kam citam, bet ne man. Vēl vairāk – vispār nav vērts lūgties.
Elvita Rudzāte atbild: Man žēl, ka Līvija manu atbildi uztvēra nepareizi. Es savā atbildē neteicu, ka nevajag lūgties. Es skaidroju kā notiek Dievišķās enerģijas sadale un kāpēc tik svarīgi vispirmām kārtām līdzsvarot enerģijas uz planētas Zeme, jo citādi planēta Zeme eksplodēs un visa dzīvā radība ies bojā.
Diemžēl Līvijai ir pilnīgi vienalga, kas notiek ar planētu Zemi, galvenais, lai viņai ir labi. Tā runā egoisti. Līvijai ir izvēle – palikt par egoisti vai tomēr mainīt savu attieksmi pret dzīvi, jo no viņas izvēles būs atkarīga viņas nākotne šīs dzīves laikā un turpmākā evolūcija pēc šī iemiesojuma beigām.
Ja tu neesi gatavs neko darīt vispārības labumam, tad tev nav nekādu izredžu sagaidīt palīdzību no Augstākajiem Spēkiem un Dieva.
Visas grūtības ar kurām mēs sastopamies dzīves laikā mums ir nepieciešamas, lai mēs tās pārvarētu, jo tikai grūtību pārvarēšana palīdz augt garā. Ja cilvēks izdara izvēli, ka viņš pārvarēs grūtības bez Dieva palīdzības un būs noraidošs pret Dieva dotajām iespējām viņam palīdzēt, tad cilvēkam Dievs arī dos iespēju pārvarēt visas grūtības paša spēkiem līdz cilvēks nonāks situācijā, kad pats nespēs atrisināt problēmu un neviens viņam nevarēs palīdzēt. Tas būs pēdējais brīdis, kad cilvēkam tiks dota iespēja atgriezties pie Dieva, neskatoties uz rezultātu. Ja cilvēks noraidīs arī šo iespēju, tad tāda būs viņa izvēle, jo katrs pats ir sava likteņa kalējs. Tāpēc nekad nevainojiet kādu citu savās neveiksmēs un nelaimēs, jo tikai pats esi atbildīgs par to, kas notiek tavā dzīvē.
Gudrs cilvēks ir tas, kas vispirms mēģina grūtības pārvarēt paša spēkiem, bet, ja tomēr viņam visi centieni ir neveiksmīgi, tad viņš vēršas pēc palīdzības pie Augstākajiem Spēkiem, atstājot Dieva ziņā lēmumu par palīdzības sniegšanu vai atteikumu, jo tikai Dievs redz visu situāciju kopumā.
Gudrs cilvēks ar lūgšanām, labdarību un citā veidā sniegs savu ieguldījumu vispārības labumam – cilvēces evolūcijai un planētas Zeme evolūcijai, jo pats svarīgākais ir nevis krāt materiālos labumus laicīgā dzīvē, bet gan krāt dārgumus Smalkajā plānā, jo tikai no Smalkajā plānā sakrātajiem dārgumiem ir atkarīga cilvēka nākotne šajā dzīvē, turpmākā evolūcija un turpmāko dzīvju apstākļi.
Lai sakrātu dārgumus Smalkā plānā, nepieciešams kalpot vispārības labumam. Tie, kas atrod savā dienas ritmā laiku lūgšanām, tie sniedz savu ieguldījumu vispārības labumam un krāj dārgumus Smalkajā plānā. Tie, kas savu laiku velta labdarībai un labiem darbiem, arī tie krāj dārgumus Smalkajā plānā. Tie, kas domā tikai par savu labumu, diemžēl saskarsies ar tādām dzīves situācijām, kad nāksies piedzīvot ciešanas, jo šie cilvēki ir izvēlējušies nevis mācības ceļu, bet gan ciešanu ceļu.
sending...
