Vai atteikties no vīrieša, kas nevēlas bērnus? 26.02.2021

Sieviete jautā: Dzīvē tā ir sanācis, ka man nav bērnu, un man ir jau ne nedaudz pāri 40. Biju attiecībās, kur mums bērniņš nepieteicās. Pēc ilgāka laika satiku kādu un šobrīd esmu kopā ar vīrieti, ar kuru mīlam viens otru, viņš arī vēlas precēties, un es arī to vēlos. Taču bērnus viņš vairs nevēlas kategoriski, jo viņam tie jau ir, jau pilngadīgi.

Sākumā domāju vai cerēju, ka šis viņa uzstādījums nav tik kategorisks, bet maldījos. Saprotu, ja saistīšu savu dzīvi ar viņu, man nebūs ne savu bērnu, ne adoptētu (jo arī adoptēt viņš nevēlas). Es viņu mīlu un arī izprotu viņa nevēlēšanos, turklāt viņš ir gados vecāks. Tomēr sirdī ir slikta sajūta par šo bērnu jautājumu, ka nekad to nebūs. Kā izdarīt pareizo izvēli. Kā sadzīvot ar to, ka šajā dzīvē nekad nebūšu mamma.  Es arī neesmu no tām sievietēm, kas gatavas bērnu radīt vienas un audzināt vienas. Dažreiz domāju, ka mana vēlme varbūt tad nav pietiekami stipra. Un jā, es arī nedaudz baidos, no pārmaiņām dzīvē, ko tas nestu. Un es to vēlētos tikai kopā ar vīrieti/ vīru, lai bērnam arī būtu ģimene.

Taču man jautājums ir tieši par to, kā šādā situācijā pareizi izdarīt izvēli un to pieņemt un nenožēlot, jo ja sāku par to
domāt, sirds burtiski raujas uz pusēm – vai nu viņš, vai “nezināmā nākotne” ar cerību kādreiz kļūt par mammu, kas arī nav garantēts.

Elvita Rudzāte atbild: Priecājos, ka sieviete ir pareizi sapratusi, ka bērnam nepieciešami abi vecāki. Sievietes, kas mērķtiecīgi rada bērnus, zinot, ka bērnam nebūs tēva, rīkojas egoistiski, domājot tikai par sevi un nedomājot par pašu bērnu. Savukārt sievietes, kuras gatavas dzemdēt bērnu, neskatoties uz to, ka bērniņš pieteicies neplānoti, vīrietis nevēlas uzņemties atbildību un viņas pamet, ir varones.

Sievietei vispirms ir jātiek skaidrībā ar savām jūtām pret vīrieti. Ja tu mīli vīrieti, tad tu spēsi pieņemt viņu tādu kāds viņš ir. Ja tu ļoti vēlies bērnu, tad svarīgi arī vīrietim uzzināt par tavām izjūtām, kā tu jūties un kāpēc vēlies bērniņu. Ja vīrietis mīl sievieti, tad viņš ieklausīsies sievietē. Vienam no partneriem būs jāpiekāpjas. Piekāpjas gudrākais.

Ja starp partneriem ir īsta mīlestība, tad ģimenes laimi nespēj ietekmēt bērna esamība vai neesamība. Tāpēc jautājums, vai pamest vīrieti, kuru mīli, vispār nepastāv. Ja Dievs tevi ir savedis kopā ar šo vīrieti, kurš savā ziņā ir egoists, jo domā tikai par sevi, tad tas nozīmē, ka vispirms tev pašai ir jāsamazina savs egoisms, jo līdzīgs piesaista līdzīgu. Ja vīrietis nav gatavs piekāpties un jāpiekāpjas sievietei, tad sieviete mātišķo enerģiju var realizēt savādāk, sākot strādāt izglītības vai sociālā iestādē, kur darbs ir saistīts ar bērniem.

Kamēr es vēl nebiju strādājusi Sirdsapziņas skolā, es nespēju iedomāties, ka spēšu mīlēt svešus bērnus. Pie tam nav svarīgi cik daudz bērnu ir dārziņā, jo tu sajūti mīlestību pret visiem, arī pret tiem, kas neklausa vai dara blēņas. Strādājot izglītības iestādē, īpaši bērnudārzā tev ir iespēja pilnībā realizēt savu mātišķo enerģiju. Tāpēc nekad nevajag raudzīties uz situāciju kā bezcerīgu, bet domāt, kā es varu problēmu risināt citādi.