Vai augsti attīstīti garīgie līderi seksuāli izmanto savus sekotājus? 23.09.2012

Pēdējā laikā diezgan bieži atklātībā nonāk dažādi fakti par seksuālu izmantošanu, kuru paveikuši augsti attīstīti cilvēki – mācītāji un citi garīgie līderi. Kāpēc notiek šādi pārkāpumi?

Es par šiem jautājumiem esmu daudz domājusi un esmu nonākusi pie secinājuma, ka kalpošana baznīcā vai labu izglītību apliecinoša dokumenta iegūšana nav pierādījums augstai garīgajai attīstībai. Augsti garīgi attīstīts cilvēks nevar šādu noziegumu paveikt.

Vislabāk es šo jautājumu izpratu no sava Skolotāja Satja Sai Babas mācības. Lekcijās es garīgo attīstību skaidroju kā kāpšanu pa trepēm uz augšu. Esmu iztēlojusies, ka šo pakāpienu ir ļoti daudz, ka apgūstot kaut vai vienu dzīves mācību stundu, mēs pakāpjamies vienu pakāpienu augstāk. Sai Baba skaidro, ka garīgajā attīstībā ir četras Apziņas pakāpes (līmeņi). Es to iztēlojos kā daudzstāvu ēkas trepju telpu – mēs kāpjam pa daudziem pakāpieniem (garīgās attīstības kāpnēm), nonākam līdz otrajam stāvam (otrajam apziņas līmenim), tad kāpjam atkal par vairākiem pakāpieniem (garīgās attīstības kāpnēm), nonākam līdz trešajam stāvam (trešajam apziņas līmenim) utt. No Sai Babas teiktā izriet, ka garīgās attīstības ēkai ir četri stāvi.

Sai Baba skaidro: „Pirmā Apziņas pakāpe, kurā nonākam piedzimstot par cilvēku, ir dzīvnieciskais cilvēks. Sākotnēji šajā veidolā mūsu Apziņa ir starp dzīvnieka un Dieva Apziņu, pašā sākumā tuvāk dzīvnieka apziņai. Tādēļ mūs pievelk dzīvnieku pasaule. Tas nozīmē, ka sākumā mūsos ir vairāk dzīvnieciskā, lai gan mums jau ir cilvēka ķermenis. Pēc tam evolūcija mūs virza no dzīvnieka dabas uz Dievišķo dabu. Tas nozīmē, ka mums savā attīstībā jāvirzās uz priekšu, identificējoties ne tikai ar savu ķermeni un prātu. Sākumā mūsu dzīvnieciskā daba liek mums ēst, gulēt un vairoties, vedot cauri patikai un sāpēm, priekam un bēdām, labajam un sliktajam. Tādējādi savā cilvēka Apziņā mēs iegūstam dzīves pieredzi ar jutekļu palīdzību un domājam, ka tā ir pasaules realitāte. Citiem vārdiem sakot, pirmais Apziņas līmenis ir „Es esmu ķermenis”. Es (Apziņa) nekad nemainās, tomēr tiek ierobežota ar to, ar ko tā identificējas. Sākumā tā identificējas ar ķermeni, ierobežo sevi, attiecoties pret sevi kā pret dzīvniecisku cilvēku, kura svarīgākās darbības ir ēst, gulēt un vairoties. Daudzi no mums identificējas ar ķermeni un aiziet līdz galējībām, lai padarītu sevi skaistāku, justos apmierināti ar sevi un būtu atzīti sabiedrībā. Šajā apziņas līmenī mēs no visas sirds ticam, ka tas mums atnesīs īstu laimi.

Otrā Apziņas pakāpe, ar kuru mēs saskaramies cilvēka ķermenī, ir dēmoniskais cilvēks. Kamēr dzīvnieciskā cilvēka stadijā mēs esam identificējušies ar ķermeni, dēmoniskā cilvēka statusā mēs identificējamies ar zemāko prātu. Tā īpašības ir dusmas, mantrausība, baudkāre, skaudība, greizsirdība un lepnība. Šīs īpašības rodas no nepareiza dzīvesveida un nepareiziem ēšanas, domāšanas un rīcības ieradumiem. Šādā stāvoklī mēs esam piesaistīti pasaulīgajam un uzskatām, ka dzīvojam šķirti no citiem cilvēkiem un no Dieva. Citiem vārdiem sakot, otrais Apziņas līmenis ir „Es esmu prāts”. Šajā līmenī Es (Apziņa) identificējas ar prātu, piedzīvojot un saprotot pasauli ar maņu orgānu starpniecību. Prāta negatīvās īpašības ir dusmu, mantkāres, baudkāres, skaudības, lepnības un greizsirdības jūtas. Tās noved pie pārliecības, ka mēs esam šķirti no citiem, vienmēr rīkojamies egoistiski. Prāts veido mūsu personību un raksturu, radot iespaidu, ka tas ir tieši tas, kas mēs patiesībā esam.” Vairums cilvēku atrodas otrajā apziņas līmenī un par nākamo apziņas līmeņu eksistenci tikai pasmaida. Es necenšos nevienu par to pārliecināt, jo tā ir katra cilvēka izvēle, vai dzīvot duālā pasaulē, kad mēs gan priecājamies, gan bēdājamies, gan sastopamies ar labo, gan ar slikto utt. Doties tālāk uz nākamo Apziņas līmeni, palikt pirmajā vai otrajā Apziņas līmenī – tā ir mūsu katra izvēle.

Sai Baba trešo Apziņas līmeni skaidro: „Apziņas trešajā stadijā mēs cenšamies dzīvot savu dzīvi kā cilvēciskas būtnes (cilvēciskais Cilvēks). Ne jau tāpēc, ka mums ir cilvēka ķermenis, bet gan tāpēc, ka, dzīvojot savu ikdienas dzīvi, tiecamies to piepildīt ar piecu cilvēcisko vērtību apziņu, t.i., patiesību, tikumību, mieru, mīlestību un nevardarbīgumu. Lai sasniegtu šo stāvokli, ir jāpieliek pūles. Tā ir pārmaiņa no savtīguma uz nesavtīgumu. Ar laiku, pateicoties Dieva žēlastībai, mūs pārcels no trešā Apziņas līmeņa uz ceturto. Citiem vārdiem sakot, trešais apziņas līmenis ir „Es esmu intelekts”. Es (Apziņa) identificējas ar augstāko prātu (intelektu). Šajā pakāpē mēs droši varam sevi saukt par cilvēcisku būtni – pretēji dzīvniekam cilvēka veidolā. Šajā līmenī mēs attīstām vērtības un pakārtotās vērtības – mīlestību, līdzjūtību un emocionālās sfēras paplašināšanos (mākslā u.c.), dzīvē praktizējot piecas cilvēciskās vērtības. Mūsu uzdevums dzīvē ir kalpot citiem, negaidot atlīdzību. Šajā līmenī mūsu Apziņa ir paplašināta, un mēs darbojamies harmonijā ar Dieva gribu, kura ir atstarota dabā.

Ceturtais Apziņas stāvoklis ir Dievišķā Apziņa. Lai to sasniegtu, mums vajadzīga ticība un arī Dieva žēlastība. Sasniedzot šo augstāko Apziņas līmeni, mums vairs nav jādzīvo duālajā pasaulē, tad mēs apjēdzam, ka viss, ko redzam un darām ir tikai enerģijas kosmiskā telpa. Viļņi ir okeāna izpausme, bet tie nav šķirti no okeāna. Tāpat arī radīšana ir Dieva Apziņas izpausme un tādējādi nav šķirta no Dieva. Citiem vārdiem sakot, ceturtais Apziņas līmenis ir „Es esmu Dievs.” Es (Apziņa) identificējas ar vienīgo iekšējo gaismu, kas ir atmodināta un spēj apzināties, ka nav saistīta ar ķermeni, prātu un intelektu, jo tad ir pilnīgi pārvarēta domāšana un iegūta izpratne, ka cilvēks ir vienots ar Visuma Apziņu. Kad sasniegts šis līmenis, tad vairs nav dualitātes, kas izpaužas kā pretstati, piemēram, prieks un bēdas, karstums un aukstums. Mēs esam Visuma Apziņas neatņemama sastāvdaļa. Rodas atskārsme, ka eksistē vienīgi Es jeb Dievs, un mēs sākam ieraudzīt, ka viss radītais ir Dieva izpausmē. Tas, kurš izzina Augstāko Būtni – Absolūto Garu, pats kļūst par Augstāko Būtni.”

Atgriežoties pie jautājuma: vai augsti attīstīti garīgie līderi seksuāli izmanto savus sekotājus? Mana atbilde ir vienkārša – tie, kuri seksuāli izmanto savus sekotājus, nav augsti garīgi attīstīti cilvēki. Viņi savā garīgajā attīstība ir sasnieguši tikai otro apziņas līmeni. Viņi sevi ir pacēluši uz pjedestāla, jo viņiem ir izglītību apliecinoši dokumenti un augsti tituli, bet tas nav pierādījums augstai garīgās attīstības pakāpei.

Autore: Elvita Rudzāte