Vai bezatbildīgos cilvēkos nav sirdsapziņas? 18.03.2020

Ilze jautā: Es saprotu, ka cilvēki ir dažādi, katrs ir mans spogulis, bet tomēr. Pēdējās dienās Latvijā iebrauc tūkstošiem valsts piederīgo, bēgot no koronavīrusa uz mājām, kuru dažādu iemeslu dēļ bija pametuši. Un viņiem šāda iespēja ir dota, par spīti tam, ka tas daudzkārt uzliek infekcijas izplatības risku uz visu Latviju, jo daudzi no viņiem ir inficējušies un daudziem no viņiem nav pietiekami attīstīta sirdsapziņa, lai tiešām godprātīgi izturētu 14 dienu paškarantīnu! Un es pati šodien labi piedzīvoju epizodi pārtikas veikalā, kad rindā stāvošie 2 vīrieši savstarpēji sāka sarunu no sērijas “mums iet labi, atbraucām, nospļauties par to, ka ir ārkārtas situācija, pasmejamies un braucam pie ģimenēm.” Ne tūlītējas 14 dienas paškarantīnā, ne 2 metru distance, un ar lielu varbūtību, ka arī ģimene
nebūs 14 dienas paškarantīnā. Ne mazāko piesardzību par to, ka varētu inficēt sabiedrības locekļus un šādiem cilvēkiem ļāva atgriezties, neizejot 14 dienu karantīna, bet paļaujoties, uzticoties viņu atbildīgums to izdarīt Latvijā. Un viņi visdrīzāk nav vienīgie no tiem tūkstošiem, kas sabrauc Latvijā.

Kāpēc tā, kāpēc cilvēkiem ļauj atgriezties, bet viņi neievēro izšķirošas prasības esošajā situācijā, uzliekot daudz lielāku risku uz visu pleciem, vai tiešām viņos nemaz nav sirdsapziņas? Es personīgi lūdzu par šiem cilvēkiem, lai
Dievs dod viņiem saprātu rīkoties sabiedrības interesēs, jo viņi neapzinās ko dara. Pēdējā laikā preses konferencēs valdības pārstāvji vēršas pie cilvēku atbildīgās rīcības, taču jāsaprot, ka ne visiem cilvēkiem ir šī atbildīgā pašregulācija un tā dēļ šo cilvēku rīcības sekas tiek pārliktas uz pārējo sabiedrību, jo šeit katra indivīda rīcība ir
izšķiroša. Un vai ir atbildīgi atgriezties Latvijā, zinot, ka citās valstīs veselības sistēmas ir attīstītākas lielām masām un krīzēm.

Es apzinos, ka viss ir taisnīgi, ar Dieva gribu un atļauju, un es paļaujos, tai pat laikā, apzinos, ka šī situācija ir mans skolotājs. Ir tikai loģiski, ka tuvākās nedēļās saslimšanas gadījumu ar covid-19 pieaugs, jautājums tikai par to, vai saslimušo skala būs lēzena, vai jau vertikālā virzienā. Es jau minēju, ka skaitu lūgšanas par mūsu Latviju un jūtu, ka to dara vēl daudz, daudz citu, un tas acīmredzot ir pats, pats svarīgākais.

Elvita Rudzāte atbild: Katrā cilvēkā ir Dievišķā dzirksts jeb daļiņa no Dieva, ko mēs saucam par sirdsbalsi jeb savu Augstāko Es, kas dod mums padomus kā kurā situācijā rīkoties. Katrā cilvēkā ir sirdsapziņa, kas ir cenzors mūsu rīcībai jeb citiem vārdiem sakot, kas novērtē katru mūsu izvēli un pasaka, ko nedrīkst darīt. Taču mūsu prāts ir tas, kas aizver durvis uz Dievišķumu mūsos, ja cilvēks neiet apzinātu garīgās attīstības ceļu. Prāts vienmēr atradīs argumentus, kāpēc nevajadzētu klausīt sirdsbalstiņu un sirdsapziņu, un pamatā argumenti balstās uz ekonomiskām interesēm un baudām. Tātad bezatbildīgos cilvēkos ir sirdsapziņa, tikai viņi to nedzird vai negrib dzirdēt.

Domājot par šo situāciju, kas ir izveidojusies pasaulē saistībā ar koronavīrusu, es domāju, ka koronavīruss ir radies, lai patiešām palīdzētu attīrīties planētai Zeme (lasīju internetā, ka pašlaik ir uzlabojušies piesārņojuma rādītāji), kā arī lai atgrieztu cilvēkus ticībā pie Dieva un veiktu ļoti lielas izmaiņas esošajā kārtībā. Visi zina, ka ir sācies Ūdensvīra laikmets, kas ir Vienotības un Mīlestības laikmets, bet realitātē mēs redzam, ka cilvēku galvenā vērtība ir materiālie labumi un baudas. Kāpēc no koronavīrusa cieta pirmā tūrisma industrija? Tāpēc, ka bieži cilvēki dodas tūrisma ceļojumos nevis tāpēc, lai iepazītu citu tautu kultūru un veidotu ar tām draudzīgas attiecības, bet gan lai baudītu dažādus labumus.

Nav iespējams ar varu kādu piespiest ticēt Dievam. Neticīgs cilvēks pie Dieva nonāk tikai tad, kad viņam nepieciešama palīdzība un nav neviena, kas viņam varētu palīdzēt. Ja Dievs redz, ka šis cilvēks vēl ir spējīgs mainīties, tad Dievs dod viņam žēlastību un cilvēkam ir iespēja sākt jaunu dzīvi, sākot iet apzinātu garīgās attīstības ceļu. Jo tālāk viņš tiek garīgā attīstības ceļā, jo vairāk mostas viņa atbildības izjūta un viņš labāk sāk sadzirdēt savu sirdsbalstiņu un sirdsapziņu.

Esošā situācija ir sekas izglītības sistēmā pieļautai kļūdai – izglītības iestādēs koncentrējas uz bērnu intelekta attīstību, ļoti mazu uzmanību pievēršot audzināšanai un garīguma jeb dzīves izpratnes attīstībai. Pat, ja ģimenē vecāki ir ticīgi, viņiem ir grūti pārliecināt bērnus par Dieva esamību, jo skolās skolotāji to noliedz un mēģina pierādīt, ka viņiem ir taisnība vai ticīgie skolotāji atturas vispār runāt par Dievu aiz bailēm saņemt aizrādījumus no vecākiem vai vadības.

Tāpēc nāca koronavīruss, lai piespiestu cilvēci mainīties. Diemžēl pagaidām es neredzu lielas izmaiņas cilvēku domāšanā, tāpēc es domāju, ka koronavīruss ir tikai sākums, jābūt gataviem ir vēl lielākiem pārbaudījumiem.

Es iesaku nenosodīt tos, kas nesaprot, ko viņi dara. Ja mūs skars šo bezatbildīgo cilvēku pieļauto kļūdu sekas, tad tas būs taisnīgi attiecībā pret mums, jo bez Dieva atļaujas nekas nenotiek. Dzīvē viss notiek absolūti taisnīgi un tā ir laba iespēja dzēst negatīvo enerģiju jeb slikto karmu, kas katram no mums ir uzkrājusies aurā no iepriekšējo dzīvju laikā pieļautām kļūdām.

Svarīgākais ir tagad dzīvot pareizi – izdarīt izvēles saskaņā ar Dievišķajiem likumiem jeb savu sirdsapziņu, nožēlot pagātnē pieļautās kļūdas, piedot sev un saviem pāridarītājiem, lūgt piedošanu tiem, kurus esi sāpinājis. Ja tu mainīsies, tad arī cilvēki ap tevi mainīsies un Dievs tevi sargās. Visas pārmaiņas sākas ar indivīdu un nevis ar valdību. Tāpēc nevainosim nevienu mūsu problēmās, bet darīsim katrs to, ko spējam, lai vērstu situāciju uz labu.