Vai brīnums ir iespējams? 21.12.2017

Evija jautā: Paldies Jums par iedvesmu un atbildēm. Šobrīd ir skaists laiks, advente, laiks, kad iekšēji vēl vairāk gribas rast mieru, līdzsvaru dzīvē un arī piedot un lūgt piedošanu… Rakstu Jums, lai izprastu situāciju un lūgtu jums padomu. Bija attiecības ar vīrieti 7 gadi.. bija brīži gan pozitīvi, gan negatīvi, bet drīzāk varētu teikt, ka negatīvais ņēma pārsvaru.. šajās attiecībās tiešām ieguldīju visu savu sirdi, dvēseli, laiku un spēkus, liekas es biju tā, kas tur attiecības un viņas teiksim tā “velk”… ar katru gadu cerēju, bet nesagaidīju, lai mūsu attiecības tiktu apstiprinātas Dieva priekšā, es par to daudz runāju, bet nesagaidīju cerēto.

Pieteicās bērniņš.. tas bija galvenokārt viņa lēmums, es piekritu, biju ļoti laimīga un viņš arī. Likās nu viss ies uz labāko pusi, beidzot reģistrēsim savas attiecības, varbūt sāksim veidot savu dzīvesvietu domāt par to, jo līdz šim dzīvojām pie viņa vecākiem. Bet viss sabruka, viņš mani pameta, sakot, ka es viņam rupji izsakoties “nesu ārā smadzenes”, viss viņu neapmierināja, attiecības sāka brukt ne tikai ar mani, bet arī ar mammu, māsu, brāli, tēvu..
tikai draugi bija paši labākie.

Visu grūtniecību es pārdzīvoju, raudāju, viņš nepalīdzēja, ļoti daudz sāpināja ar vārdiem, aprunāja cilvēkos kāda es esmu slikta un nekam nederīga utt. tā kā attaisnoja sevi visu laiku, kāpēc mani pameta..tās bija šausmas.. likās kā es šo cilvēku mīlēju, ticēju mūsu nākotnei.. piedzima mazais, viņa iniciatīvu es nekur nejūtu, viņam nav laika dzīvoties ar bērniņu, kad parādās laiks tās ir maksimums 2 h, ko viņš var veltīt bērnam.. visu laiku ir strīdi, man sāp, katrā apvainojuma reizē es sirdī lūdzu Dievam spēku visu to izturēt, es baidos par nākotni, jo viņš var atļauties mazuļa priekšā teikt kāda es esmu slikta māte utt. apvainot mani, bez iemesla, es ļoti vēlos lai dēls augtu krietns cilvēks, nevēlos, lai tā kā tēvs met ar roku visām problēmām un bēg prom. Es uzskatu, ka viss šajā dzīvē ir atrisināms, taču viņš pat neieklausās…

Es nezinu vairāk ko man darīt, kā veidot savu dzīvi.. jo tagad mūs saista bērns. Es ļoti vēlējos pavisam savādāku atrisinājumu šim visam, līdz pēdējam cerēju, bet jūtu, jo iet tālāk, jo trakāk.. zemapziņā ir iesējis bailes, ka tiklīdz bērns paaugsies viņš viņu atņems man.. viņš mani vaino, ka nav ģimenes mums, es esmu slikta un ne tāda utt. un es šo sajūtu nespēju dabūt no sevis laukā, vainoju sevi, lūdzu dēlam zemapziņā piedošanu, bet reizēm nesaprotu kāpēc to daru, jo viņš aizgāja, viņš taču pameta… ļoti vēlētos, lai viss mainītos, no sirds ticu brīnumiem, bet vai manā gadījumā tas vispār ir iespējams…..

Elvita Rudzāte atbild: Par visām kļūdām ir jāmaksā. Ticīgam cilvēkam ir jāmaksā smagāk nekā neticīgam, jo ticīgs cilvēks uzņemas par savu dzīvi daudz lielāku atbildību nekā neticīgais, t.i., ja ticīgs cilvēks pārkāpj Dievišķos likumus, tad sods ir smagāks nekā neticīgam cilvēkam, jo neticīgais neko nezina par Dievišķajiem likumiem. Tomēr tas nenozīmē, ka neticīgam cilvēkam dzīve ir vieglāka, tieši otrādi, Dievs šo cilvēku atgriež pie sevis, atļaujot tumsas spēkiem ievilkt tumsas spēku tīklos līdz brīdim, kad cilvēkam rodas jautājums – kāpēc mani piemeklējušas tādas ciešanas? Tas ir brīdis, kad cilvēks ir gatavs sākt domāt un mācīties, uzsākot atgriešanās Ceļu pie Dieva.

Dievam viss ir iespējams, ja tikai Viņš redz, ka cilvēks ir izpratis savas kļūdas un turpmāk tās vairs neatkārto. Evijai kļūdu saraksts noteikti ir garš, ja jau jāpiedzīvo tik lielas ciešanas, bet nekad nav par vēlu tās labot un sākt jaunu dzīvi.

Vispirms iesaku Evijai lūgt piedošanu bērna tēva garam par tām sāpēm, ko viņa tam ir nodarījusi iepriekšējo dzīvju laikā, jo šajā dzīvē bērna tēvs neapzināti atdod atpakaļ karmisko parādu. Evijai ir jābūt pateicīgai bērna tēvam, ka viņai šajā dzīvē ir iespēja dzēst savu slikto karmu, jo tā ir iespēja sakārtot vecos parādus un sākt jaunu dzīvi.

Evijai ir jābūt pazemīgai visu negatīvo situāciju laikā, pieņemot, ka šīs situācijas attiecībā pret Eviju un viņas bērnu ir taisnīgas. Nav jābaidās, ka tēvs noskaņos bērnu pret mīlošu māti, jo bērna gars ir gudrāks par vecāku garu un daudz labāk izprot situāciju nekā viņa vecāki un vecvecāki. Cilvēks mācās gan no labā, gan no sliktā piemēra. Šajā gadījumā bērnam jāmācās no tēva kļūdām, bet arī māte nav bez vainas, jo “viena pagale nedeg”. Tomēr nevajag sevi vainot par pieļautajām kļūdām, bet gan censties izprast neapgūtās mācības. Katrā negatīvā situācijā parādās kāda no neapgūtām mācībām, tāpēc svarīgi ir sākt tās izprast, bet lai tās izprastu, ir jāapgūst Dievišķie likumi un mācības. Tāpēc es iesaku Evijai sākt mācīties – klausīties manis vadītos e-seminārus “Piedošanas mācība“, klausoties tos pēc kārtas, un piedalīties Sokrata tautskolas piedāvātā izglītības programmā Domātājs vai citās aktivitātēs pēc izvēles.

Ar kļūdu nožēlošanu, piedošanu, pareizām izvēlēm un lūgšanām var slikto karmu dzēst ātrāk. Ļoti svarīgi lūgt palīdzību Dievam vai Augstākajiem spēkiem, piemēram, Dievmātei vai Jēzum, jo Tie drīkst sniegt palīdzību tikai tad, ja tā tiek lūgta. Palīdzību viņi sniedz nekavējoši, tikai ne uzreiz tā ir acīm redzama, jo tai ir jāizlaužas cauri karmas blīvajai sienai. Tieši šajā laikā lūgšanām ir spēcīgāka iedarbība, jo sācies Ziemas Saulgriežu laiks, kad ir iespēja lūgt palīdzību Karmas Valdei, rakstot tai vēstules. Visas attiecības ir iespējams sakārtot un attīstīt mīlestību, ja tikai ir pacietība, gatavība piedot aizvainojumus un patiesa mīlestība.