Vai būs kādas zīmes jaunam darbam? 25.04.2019
Līga jautā: Ir tā, ka aizgāju prom no darba. Es visu laiku gribēju iet prom. Šefs pāris reizes ir saplēsis manu atlūgumu. Es vairāk tur negribu strādāt. Tā teikt biju laimīgāka bez darba, nekā ar. Pat nozīme nav atalgojumam un tas neko neizšķir.
Es vairāk nesaredzu sava darba vērtību un svarīgumu. Gribu darīt kaut ko citu savā dzīvē!!! Man pat bija uzradies izdegšanas sindroms. Uz vienu dienu atjaunojos it kā. Tagad viss būs kārtībā. Pārējiem strādājošajiem firmā ir bailes, ka viņi citur nevarēs atrast darbu. Bet man tādas nav. Zinu un ir sajūta un pārliecība, ka bez darba nepalikšu!!! Mans
draugs saka, ka es nevarēju iet prom, jo neesmu atradusi jaunu darbu. Bet man ir iekšējā sajūta, ka ir jāiet prom!!!
1. Par ko viss šis te uzrakstītais liecina???
2. Vai būs kādas zīmes jaunam darbam??? – it kā jau vairākas reizes eju prom no darba, bet kaut kā tā sanāk, ka Augstāki Spēki un viss kaut kā tā dīvaini nokārtojas, ka es palieku atkal darbā. Es nesaprotu, ko man Augstākie Spēki grib pateikt??? Bet es negribu tur vairāk strādāt!!! Gribu pamēģināt citu jomu, darīt kaut ko citu dzīvē!!! Kaut vai mācīties kaut ko. Neesmu vēl izlēmusi ko!!!
3. Bet man ir sajūta, ka kaut kādā dīvainā veidā atkal viss nokārtosies, ko es gan šoreiz negribu pieļaut nekādi, jo man tas viss jau sāk apnikt!!! Jo, pēdējo reizi šefs, mani neņēma vērā un saplēsa atlūgumu. Pēdējā laikā ir tā, ka es jau 2 reizes mēnesī stabili eju projām no darba!!! Man pašai sāk tas apnikt un nepatikt. Es kādreiz biju daudz tiešāka un izlēmīgāka!!!
Elvita Rudzāte atbild: Līgas mazajā vēstulē vārdi “gribu” un “negribu” atkārtojas sešas reizes, kas liecina, ka Līga dzīvo vēlmēs. Tieši tāpēc, ka viņas vēlmes netiek apmierinātas, viņa nav apmierināta ar darbu.
Pastāv divi jēdzieni – vajadzības un vēlmes. Vajadzības ir tās, bez kurām nevaram iztikt. Mēs nevaram iztikt bez ūdens, ēdiena, apģērba, siltuma, mīlestības u.tml. Vēlmes atšķiras no vajadzībām ar to, ka tās nosaka prasības. Piemēram, lai apmierinātu vajadzību pabarot fizisko ķermeni ar ēdienu – es gribu ēst zupu un neesmu ar mieru ēst maizi, jo tā rada lieko svaru. Ja tev nav iespējas izvēlēties ēdienu, tad esi pateicīgs, ka tev vismaz ir maize un liekais svars rodas nevis no maizes, bet no tavas nepareizās domāšanas.
Vārdi “es gribu” un “es negribu” liecina, ka cilvēkā ir vēlmes. Tās nav vajadzības, jo vajadzības nepieprasa, vajadzības ir nepieciešamība bez kā nevar iztikt. Cilvēks nevar iztikt bez apģērba, bet nosakot, ka cilvēks vēlas ģērbties tikai pēdējās modes apģērbā, tā jau ir vēlme.
Vēlmēm piemīt “purva” daba. Ja apmierini vienu vēlmi, vietā piedzimst vairākas jaunas vēlmes. Ja apmierini jaunās vēlmes, tad vietā piedzimst vēl vairākas jaunas vēlmes utt. Vēlmes nav iespējams apmierināt, tāpēc ka tās visu laiku dzimst no jauna.
Kā atbrīvoties no vēlmēm? To var izdarīt rūpīgi studējot Dievišķo zinātni, kas cilvēcei ir dota caur Svētajām grāmatām un svētajiem cilvēkiem. Jo cilvēks vairāk izprot Dievišķā zinātnē teikto un izprasto praktizē ikdienas situācijas, jo vairāk paplašinās viņa apziņas līmenis un mainās vērtības, izprotot, kas ir laicīgas un pārejošas vērtības, un kas ir mūžīgas un paliekošas vērtības. Cilvēks, kas attīstās garīgi, arvien vairāk atsakās no laicīgām vērtībām nevis tāpēc, ka kāds viņam to liek, bet tāpēc, ka viņā samazinās vēlmes un viņš velta savu dzīvi mūžīgajām vērtībām.
Es iesaku Līgai sagatavot divus sarakstus. Vienā sarakstā stabiņā uzskaitīt visu, kas viņai šķiet ļoti svarīgi, bet otrā sarakstā, to, kas nav tik svarīgi. Pēc tam analizēt sarakstu, kas viņai ir ļoti svarīgi, uzdodot jautājumu: vai man tas tiešām ir nepieciešams? Vai es bez tā nevaru iztikt? Esmu pārliecināta, ka atbildes viņu pārsteigs.
No Līgas vēstules nav skaidrs, kas tieši viņai nepatika pēdējā darbā, tur slēpjas viņas neapgūtās mācības, no kurām viņa nav aizbēgusi arī atstājot darbu. Neapgūtās mācības sekos personīgajā dzīvē un jaunajā darba vietā. Tāpēc svarīgākais ir mācīties, iesaku Līgai lasīt Gudrības Vārda Mācību un pēc tam Dzīvās Ētikas Mācību, kā arī citu svēto cilvēku sarakstītās grāmatas (Svētā Terēze no Avilas, Svētā Terēze no Kalkutas, Svētais Augustīns u.c.) pēc savas izvēles, piedaloties domnīcās un atbalsta grupās, kur tiek diskutēti dažādi jautājumi no garīgā skata punkta.
Vai būs kādas zīmes jaunam darbam? Zīmes noteikti būs, bet es tās neminēšu, jo zinu, ka Dievs iedod to, ko vēlies, tikai tad, kad tu to saņem, bieži sāc domāt, ka man nemaz to nevajag. Nevēlos minēt kādā veidā Dievs liks Līgai izprast savas neapgūtās mācības, jo zinu, ka no neapgūtām mācībām nav iespējams aizbēgt. Tāpēc vēlreiz aicinu Līgu izprast visu to, kas neapmierināja vecajā darbā, jo citādi priekšā stāv jaunas ciešanas.