Vai būtu korekti bērna dzimšanas reģistrāciju pielīdzināt laulībai? 11.03.2024

Kristīne jautā: Izlasīju rakstu “Kāpēc pasliktinās attiecības ar partneri?”, mani ieinteresēja šī rindkopa no Jūsu atbildes: “Jaunieši pieļauj kļūdu, kad, kaisles pārņemti, uzsāk dzimumattiecības un kopdzīvi, nereģistrējot attiecības. Viņi nezina, ka savienojoties Garam un Miesai, Kosmosā tiek slēgta laulība. Ja šī laulība izjūk, tad pēc tam seko ciešanas nākamajās attiecībās.”

Visi cilvēki var kļūdīties, arī jaunieši. Tomēr uzskatu, ka pieredzējušāku cilvēku uzdevums būtu jauniešiem sniegt informāciju par rīcības sekām. Protams, jaunietis izvēlas to pieņemt vai nepieņemt. Neviens jau apzināti nevēlas piedzīvot ciešanas, nenovēl to arī citiem.

No Jūsu atbildes izriet, ka dzimumattiecību un kopdzīves fakts pēc noklusējuma (neveicot nekādas papildus darbības) starp šiem cilvēkiem Kosmosā rada laulību. Jautājums, vai Kosmosā tiek radīta laulība arī tad, ja izpildās tikai viens no noteikumiem: dzimumattiecības vai kopdzīve?

Kāds ir Jūsu viedoklis par Latvijas Civillikuma Ģimenes tiesību normu papildinājumu, ka laulība tiek noslēgta pēc noklusējuma tiem pāriem, kuriem ir piedzimis bērns? Bērna dzimšanas apliecībā abi vecāki ir norādīti.

Vai bērna piedzimšana Kosmosā rada laulību, jo skaidrs, ka dabiskā gadījumā bez dzimumattiecībām šis bērns nevarēja rasties?

Vai tiešām ir vajadzīgs, ka vecāki vēl izpilda kādu mākslīgu rituālu, piemēram, ejot uz dzimtsarakstu nodaļu vai baznīcu dot laulību solījumu, ja bērns jau ir dzimis (fakts ir noticis, reģistrēts)? Vai būtu korekti bērna dzimšanas reģistrāciju pielīdzināt laulībai? No tā attiecīgi izrietētu, ka pēc fakta reālajā dzīvē Latvijā pastāv daudzsievība un daudzvīrība, kaut šobrīd Latvijas Civillikuma Ģimenes tiesību 38. pants skan

šādi: “Aizliegta jauna laulība personai, kas jau atrodas laulībā.” Realitātē sanāktu, ka būtu ļoti daudz likumpārkāpēju, jo, ja reiz cilvēkam piedzimis bērns ar vienu partneri, tad vēl viens bērns ar citu partneri ir likumpārkāpums. Es saprotu, ka tas izklausās drastiski, droši vien sodus likumā par to nevajadzētu paredzēt. Bet valstī (arī Latvijā) likumus rada pieauguši cilvēki.

Civillikumam tomēr vajadzētu būt virzītam uz Kosmosa likumu ievērošanu. Arī to, ka nevajag darīt liekas, resursus patērējošas darbības, ar ko es domāju izpildīt laulību rituālu pēc bērna piedzimšanas (reģistrācijas). Kāds ir Jūsu viedoklis?

Elvita Rudzāte atbild: Vai būtu korekti bērna dzimšanas reģistrāciju pielīdzināt laulībai? Atbilde: – Noteikti nē, jo bērna piedzimšana var notikt ārpus laulības. Bērnu var ieņemt arī gadījuma intīmajos sakaros, piemēram, izvarošanas gadījumos vai vienas nakts sakaros ar nepazīstamu partneri utt. Tāpēc bērna ieņemšana un pēc tam piedzimšana pati par sevi nenozīmē, ka Kosmosā partneri tiek uzskatīti par ģimeni.

Tāpat intīmas attiecības starp partneriem Kosmosā netiek uzskatītas par ģimeni, ja partneri nedzīvo kopā.

Par ģimeni Kosmosā uzskata pārus, kas dzīvo kopā neatkarīgi no tā, vai attiecības ir vai nav reģistrētas oficiāli, tomēr Dieva svētību saņem tikai ģimenes, kas savas attiecības ir reģistrējuši oficiāli.

Kosmosā neuzskata pārus par laulātiem, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās. Laulība ir tajā gadījumā, ja abi partneri ar savu parakstu ir apliecinājuši, ka uzņemas viens par otru atbildību. Tāpēc laulības rituāls ir svēts neatkarīgi no tā, kurā vietā viņi apliecina savu apņemšanos ar parakstu – baznīcā, dzimtsarakstu nodaļā vai dabā, svarīgi, ka viņi ar savu parakstu apliecina apņemšanos būt kopā priekos un bēdās līdz nāve šķirs.

Laulība ir svēts akts tieši tāpēc, ka abi partneri apliecina, ka būs kopā priekos un bēdās līdz nāve šķirs neatkarīgi no tā vai viņi tic vai netic Dievam, jo Dievam svarīgi, lai abi partneri uzņemas viens par otru atbildību mūža garumā. Dievs svēta tikai tās ģimenes, kur abi partneri atbildības uzņemšanos ir apliecinājuši ar parakstu un šo apņemšanos ievēro. Tieši tāpēc bērni, kas dzimuši nereģistrētās attiecībās kaut arī vecāki dzīvo kopā, jūtas nedroši, jo viņi jūt, ka vecāku attiecībām pietrūkst Augstākā svētība. Bērns var neko nezināt par Dievu, bet viņš jūt Augstāko kā Klātbūtni. Tāpēc bērni, kas dzīvo ģimenē, kur attiecības nav reģistrētas, sapņo par brīdi, kad vecāki oficiāli reģistrēs attiecības. Ja neticat, varat veikt mazu bērnu aptauju, pajautājot bērniem, vai viņi vēlas, lai vecāki apprecētos? Esmu pārliecināta, ka vairākums bērnu nedomājot atbildēs, ka ļoti to vēlas un iespējams, ka pat izskaidros, kāpēc viņiem tas ir svarīgi.

Mūsdienās ļoti daudzi pāri dzīvo kopā, bet nav apliecinājuši ar savu parakstu savstarpēju atbildības uzņemšanos. Tāpat ir daudz pāri, kas ir apliecinājuši ar savu parakstu savstarpēju atbildības uzņemšanos, bet šo apņemšanos dažādu iemeslu dēļ ir pārkāpuši. Citiem vārdiem sakot, šķiršanās brīdī, abi partneri ir lauzuši savstarpējo vienošanos un pateikuši Dievam, ka viņi nav uzticami un ir bezatbildīgi. Dievs nevienam neaizliedz šķirt attiecības, bet šāda izvēle negatīvi ietekmē partneru un viņu bērnu enerģētisko lauku, ko Austrumos sauc par karmu. Par visām kļūdām ir jāmaksā. Par mazām kļūdām maksā pats. Par lielām kļūdām maksā bērni, bet par ļoti lielām kļūdām maksā mazbērni. To nosaka Dievišķais Karmas likums.

Arī Dievišķo jeb Kosmosa likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības. Vēl lielāku negatīvu karmu uzņemas visi tie cilvēki, kas dod padomus citiem šķirt laulību, piemēram, psihologi. Viņiem nāksies par to maksāt ar ciešanām ne tikai pašiem, bet arī viņu bērniem un mazbērniem. Man dažkārt ir ļoti grūti noskatīties uz jaukiem cilvēkiem, kas ignorē Dievišķo Karmas likumu. Es saprotu, ka ģimenes dzīve viņam sagādā ciešanas un tāpēc viņi vēlas šķirt attiecības, bet, ja viņi zinātu kādā veidā karma vēlāk pie viņiem atgriezīsies, tad viņi meklētu visu iespējamo palīdzību, lai izbeigtu ciešanas ģimenē nevis šķiroties, bet mācoties jeb augot garā.

Dievs visiem cilvēkiem ir devis brīvo gribu. Tāpēc katrs cilvēks ar savām izvēlēm nosaka savu likteni un ir atbildīgs par ciešanām, kuras piedzīvo.

Attiecībā par laicīgās dzīves Civillikumu. Tās valstis, kas Civillikumu maksimāli pietuvinās Dievišķajiem jeb Kosmosa likumiem, tās valstis attīstīsies. Tās valstis, kas likumdošanu attālinās no Kosmosa likumiem, ir lemtas iznīcībai. Diemžēl Latvija ir veikusi pirmās darbības, lai attālinātos no Kosmosa likumiem. Ja uzņemtais virziens netiks mainīts, tad Latvijas pastāvēšana ilgtermiņā nav iespējama.