Vai cilvēks rada sliktu karmu, ja ir instruments Dieva rokās? 15.10.2020
Inese jautā: Paldies jums, jūs esat viens no maniem garīgās izaugsmes skolotājiem. Jautājums sekojošs, ja Dievs vai Karmas valde ir mani izvēlējusies kā instrumentu savās rokās, lai dotu mācību kādam citam cilvēkam (caur manu sliktu attieksmi vai tml.) vai es tādā veidā atkal radu sev sliktu karmu? Nav runa konkrēti par mani, bet kā tas darbojas? Sanāk, ka mēs viens otram radām mācību stundas, kas ir labi, bet vai tādā veidā neradām atkal jaunu sev slikto karmu?
Elvita Rudzāte atbild: To, kurā brīdī mēs radām vai neradām karmu ar savu slikto rīcību, to zina tikai Dievs, jo Karmas likums ir pārāk sarežģīts, lai cilvēks spētu visās situācijās noteikt, kad viņš rada vai nerada karmu. Tas ir saistīts arī ar to, ka mēs neatceramies savas iepriekšējās dzīves un mums nav tiesības tajās ielūkoties ar spēku jeb izmantojot dažādas metodes, kas aizved uz iepriekšējām dzīvēm. Iepriekšējās dzīves cilvēks ierauga pats, kad ir sasniedzis pietiekami augstu apziņas līmeni jeb citiem vārdiem sakot, Dievs parāda mums pieļautās kļūdas, kad esam gatavi tās izprast.
Tāpēc Lielie Skolotāji māca visās situācijās censties rīkoties pareizi jeb dzīvot saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, pieņemot lēmumus ieklausoties sirdsapziņā, nedomājot par to vai viņš ir vai nav instruments Dieva rokās, lai vestu pie prāta kādu citu cilvēku. Mēs nedrīkstam darīt sliktu tikai tāpēc, ka domājam, ka caur mūsu slikto kāds kļūs gudrāks. Mums vienmēr jācenšas darīt labu. Tad, kad Dievs izvēlēsies mūs par instrumentu, lai vestu kādu citu pie prāta, tad mēs nespēsim pretoties Dieva gribai un notiks tas, kas notiks, lai arī vēlāk mēs sapratīsim, ka tā bija kļūda. Citiem vārdiem sakot, mēs nevarēsim izvairīties no savas sliktās rīcības, jo tajā mirklī, kad tā tiks pieļauta, būs kaut kādi apstākļi, kas to veicinās un vēlāk pat brīnīsimies par savu nepareizo rīcību.
Tikai Dievs lemj, kurās situācijās mēs ar savu slikto rīcību radām sev karmu, jo tikai Viņš redz visu kopumā. Tāpēc mums vienmēr jācenšas neradīt karmu, jo paši mēs nevaram izvērtēt, kad mēs radām vai neradām karmu, jo mēs neredzam visu kopumā. Mums vienmēr ir jānožēlo sava sliktā rīcība, ja esam to apzinājušies, un jācenšas kļūdas neatkārtot. Mums vienmēr ir jāatceras, ka visās situācijās ir tikai divas izvēles – viena tevi tuvina Dievam, bet otra attālina no Dieva. Ja mēs vienmēr centīsimies izdarīt izvēli, kas tuvina Dievam, tad mūsu karma pakāpeniski dzēsīsies līdz mēs saplūdīsim ar Dievu un pārtrauksim reinkarnācijas apli uz Zemes, turpinot evolūciju uz citām planētām vai citos visumos.