Vai Saulgriežu laikā cilvēks var piepildīt priekšmetus ar saules enerģiju? 23.06.2018

Anna jautā: Uz Saulgriežiem nopirku vairākas mazas lellītes (tāda sajūta it kā šīs lellītes pašas atnāca pie manis- tās ir suvenīra jaundzimušie ļoti skaisti ka. eņģeļi) vienu sev un vēl pāris lelles draudzenēm. Gribēju viņas piepildīt ar saules enerģiju un uzdāvināt draudzenēm, kuras nevar palikt stāvoklī.

Uzreiz kā ieraudzīju šīs mazās lellītes, ienāca prātā,  ka viņas var būt kā talismans, kurš palīdzēs bērniņiem (dvēselītēm) atnākt  pasaulē un mums arī būs kā tāds mājas talismans. Zinu, ka Saulgriežos var visādus talismanus piepildīt ar saules enerģiju, to arī izdarīju, parunāju ar lellīti, lai sargā mani, vīru un bērnus, ja vēl kāda dvēselīte gribēs pie mums atnākt, mēs būsim priecīgi.

Ielieku to lellīti plauktā un šodien meita viņu saplēsa (kreiso kāju vajadzēja pielīmēt). Vai vajag turēt mājas tādu saplestu talismanu, fen shui rakstīts, ka nedrīkst mājas glabāt saplēstas mantas, jo tās mantas piesaista slikto enerģiju. Vai man jāizmet šo lellīti vai vienkārši jāatstāj mājas un viņas vietā jāieliek cita lellīte piepildīta ar saules
enerģiju? Varbūt šī lellīte paņēma uz sevi slikto karmu, bet es viņu izmetīšu kā nevajadzīgo hlamu? Pagaidām salīmēju un ieliku atpakaļ.

Elvita Rudzāte atbild: Saulgriežu laiks patiešām ir īpašs laiks, ar īpašām dziedinošām enerģijām, tomēr nevajadzētu pārspīlēt ar lietām, kuras cilvēks pats savā iztēlē pasludina par talismaniem. Ja cilvēks Saulgriežu laikā īpaši strādā ar sevi, tad nenoliedzami ieguldītais darbs tiek novērtēts no Augstāko Spēku puses, bet tam nav nekāda sakara ar lietām, ko cilvēks iztēlojas, ka tās viņam ir palīdzējušas.

Talismans ir amuleta veids. Amulets ir priekšmets, kam piedēvē maģisku spēju pasargāt tā īpašnieku no burvestībām, slimībām un nelaimēm, bet šādas spējas amuletam var piešķirt tikai Svētais cilvēks. Piemēram, svētā Terēze no Kalkutas dāvināja Dievmātes amuletus cilvēkiem, lai tiem palīdzētu un es ticu, ka tie patiešām palīdzēja, bet neaizmirsīsim, ka cilvēki amuletus saņēma no Svētās. Vai cilvēks ar zemu apziņas līmeni var amuletā ielikt svētītu enerģiju vai saules enerģiju? Domāju, ka nevar.

Piekrītu, ka cilvēks ar savām domām enerģētiski var ietekmēt priekšmetu, bet to nedrīkst sākt pielūgt, jo tā ir tikai lieta, kas kaut kādā brīdī var zaudēt savu vērtību. Tieši to piedzīvoja Anna. Viņa domās iztēlojās, ka lellīte ir viņu ģimenes talismans, kas viņus sargās, bet meita lellīti saplēsa. Tā Dievs caur Annas meitas rīcību vēlējās Annai norādīt, ka viņa atbildību par laimi ieliek priekšmetā (lellītē), kas ir pretrunā Dievišķajiem likumiem.

Anna nesaprata Dieva zīmi, bet sāka baidīties, kas tagad notiks ar viņu ģimeni, ja mājās turēs saplēstu lelli, kura patiesībā jau nemaz nav saplēsta, jo Anna raksta, ka lellīte ir salīmēta. Līdzībās runājot, vai cilvēks, kuram ir kaut kāda invaliditāte nav cilvēks? Arī šo jautājumu Anna nesaprot un, izmetot ārā lellīti kā hlamu, viņa pasaka lellītei – tu man esi vajadzīga tikai vesela. Arī dzīvē bieži ir situācijas, kad partneris pārtrauc attiecības, ja otrs partneris ir saslimis. Tā ir nespēja mīlēt bez nosacījumiem, kas ir jāmācās arī Annai.

Anna var ar labām domām dāvināt draudzenēm lellītes, bet viņa nedrīkst uzskatīt, ka šīs lellītes palīdzēs draudzenēm tikt pie bērniem. Ja bērns nenāk, tas nozīmē, ka draudzenēm nav pareiza attieksme pret dzīvi un tieši tāpēc neviens gars viņas neizvēlas par māmiņām. Tas pats attiecas uz Annu. Ne jau lellīte kā talismans piesaistīs vēl vienu bērnu ģimenei, ne jau lellīte sargās viņu ģimeni. Bērna atnākšana ir absolūti Dievišķs process, un to ietekmē tikai vecāku domāšana un attieksme pret dzīvi. Augstākie Spēki sargā to ģimeni, kura to ar saviem sasniegumiem ir nopelnījusi.

Neviens priekšmets uz sevi nepaņem no cilvēka karmu, jo Dievišķais likums nosaka, ka cilvēkam pašam ir jāatstrādā sava karma.

Annas vēstule ir labs piemērs, kā cilvēki dzīvo māņos un šie māņi ir gan pozitīvi, gan negatīvi. Annas gadījumā parādījās abas puses – viņa uzskatīja, ka lellīte ir viņas ģimenes talismans, kas viņas emocijas pozitīvi ietekmēja, bet es varu iedomāties kā viņa jutās brīdī, kad ieraudzīja, kad viņas talismans ir saplēsts. Un tad Anna iekrita otrā grāvī, viņa sāka baidīties, ka viņas mājās tagad ir negatīva enerģija.

Kad cilvēki man jautā, kā tas ir dzīvot ilūzijā, tad manuprāt šis ir labs piemērs, lai to paskaidrotu. Anna ir iztēlojusies, ka lellīte ir talismans, viņa piedēvē lellītei pārdabiskas spējas, kas ir viņas izdomājums. Šis izdomājums viņai palīdz radīt pozitīvas emocijas, bet tad, kad atklājas, ka izdomātais talismans tomēr nepalīdz, tad ilūzija krīt un cilvēkā ir tik dziļa vilšanās, kas sagrauj viņa psiholoģisko līdzsvaru. Tieši tāpēc visi Lielie Skolotāji māca – nedzīvojiet ilūzijā.

Lielie Skolotāji arī māca – nedzīvojiet bailēs, jo bailes ir tumsas enerģija. Annas stāsts parāda, cik ātri cilvēks var nonākt tumsas spēku varā (bailēs), ja ir neizglītots, nesaprot dzīvi un neapgūst Dievišķo zinātni. Tieši tāpēc mūsdienās tik daudzi cilvēki iekrīt viltus skolotāju tīklos, jo nespēj paši izšķirt, kas ir viltus, un kas ir īsts skolotājs, nespēj izšķirt, kas ir patiesība un kas ir meli.

Es ceru, ka Anna saprata, ka lellīte nekādā veidā neietekmē viņas ģimenes laimi. Tikai Anna pati ir tā, kas ietekmē ģimenes laimi, un ka Dievs Annai ir devis skaidras norādes, lai viņa beidzot pārtrauc dzīvot ilūzijā un māņos.