Žanete jautā: Sabiedrība ir pārņemta ar laicīgo dzīvi, dzīves idealizēšanu un baudīšanu. Informācijas telpa manipulē ar cilvēkiem, māca, kā tiem pareizi dzīvot, ko domāt, ko runāt. Apkārtējā vide ir tik komercializēta. Darbā darbs dzen darītāju. Viss tendēts uz varu un naudu. Nekas nešķiet īsts un patiess. Nekam nav vērtības. Laiks tagad vistiešākajā nozīmē ir nauda un laika ritenis griežas ar maksimālo ātrumu. Esmu ierauta šajā ritenī un nesaprotu, kā atrast līdzsvaru starp garīgo un laicīgo? Esmu atteikusies no sociālajiem tīkliem, glancētajiem žurnāliem, uz reitingiem tendētām televīzijas pārraidēm, pievērsusies garīgās attīstības jautājumiem. Tomēr ar to nepietiek. Es nevaru atteikties no laicīgā vispār, es nevaru nomainīt darbu, līdzcilvēkus un vidi. Jūtos kā sprukās. Un tad man atkal uzmācas domas, ka dzīve tomēr nav taisnīga.
Elvita Rudzāte atbild: Dievišķais likums māca, ka dzīve vienmēr ir taisnīga. Tas, ka mēs neredzam likumsakarības kas kāpēc notiek tā kā notiek, tas nenozīmē, ka Dievs dzīvi vada netaisnīgi. Ļoti viegli cilvēkam būtu dzīvot harmoniskā vidē, kur nebūtu pilnīgi nekādu pārbaudījumu, bet tādā gadījumā cilvēka attīstība apstātos, jo mācāmies mēs caur slikto.
Esmu dzirdējusi par gadījumiem, kad nelaimīgs cilvēks dodas meklēt palīdzību uz Indiju pie garīgā Skolotāja. Kad Skolotājs redz, ka cilvēks ir sapratis savas neapgūtās mācības Viņš saka, ka laiks atgriezties tajā vidē no kuras esi nācis. Skolnieks ir neizpratnē un saka Skolotājam, ka vēlas palikt Indijā un dzīvot harmonijā, ka eiropā tas neesot iespējams. Tad Skolotājs atbildēja, ka skolnieka garam ir jāiemācās būt harmonijā tajā vidē, no kurienes viņš nāk. Tas nozīmē, ka mums, kas ir piedzimuši Latvijā, ir jāiemācās būt harmonijā Latvijā, jo tieši šeit mēs vislabāk varam apgūt mācības, kuras pirms iemiesošanās esam izvēlējušies apgūt. Aizbraukšana uz citu valsti, meklējot labākus dzīves apstākļus, attur mūs apgūt tās mācības, kuras varam apgūt vislabāk tieši Latvijā. Tas gan nenozīmē, ka citā valstī nav pārbaudījumi, varbūt pat vēl smagāki kā Latvijā, bet vairāk mēs garīgi iegūsim, dzīvojot savā dzimtenē.
Dievs neliek mums atteikties no laicīgā. Dievs vēlas, lai mēs iemācītos dzīvot laicīgā vidē saskaņā ar Dievišķajiem likumiem. Tas patiešām nav viegls uzdevums, bet, ja reiz mēs esam iemiesojumā, tas nozīmē, ka mums ir potenciāls šo grūto uzdevumu izpildīt.