Vai ejot garīgās attīstības ceļu, drīkst dienēt armijā? 12.08.2019
Valdis jautā: Man ir jautājums ko Jūs domājat par Armiju? Vai ejot Garīgās attīstības ceļu drīkst iet uz Armiju, ja ļoti vēlos, agrāk jau gribēju, vienkārši nepaņēma un tagad jau atkal velk uz Armiju, bet ir arī tāda saprašana, ka zinu, ka Armijā notiek visādas lietas, kas nav pareizas no garīgā viedokļa, jo draugs ir stāstījis ko viņiem vajadzēja darīt, droši vien var arī pamēģināt, ja jau man vajadzēs tur tikt, tad jau tikšu, es tā domāju. Kaut ko arī atceros, ja pareizi atceros, tad tas nav slikti, ja cilvēks aizstāv savu dzimteni, bet saprotot to ka nav tā, ka tikai dzimteni aizstāv, jo uz ārzemēm jau arī Misijā braukā karavīri, ko Jūs par to domājat Elvit?
Elvita Rudzāte atbild: Mūsdienās ir tādi laiki, ka bez armijas nevar iztikt. Cilvēcei būtu jāevolucionē tā, lai armijas un visa veida ieroči pasaulē vairāk nebūtu nepieciešami, bet pagaidām cilvēces kolektīvais apziņas līmenis nav sasniedzis tādu pakāpi, tāpēc visas valstis domā par drošību, izmantojot armiju kā vienu no drošības nodrošināšanas instrumentiem.
Ja cilvēks izjūt aicinājumu dienēt armijā ar domu, ka viņš ir gatavs upurēt savu dzīvību, lai glābtu savu Tēvzemi un sniegtu palīdzību cilvēkiem, kuri nonākuši nelaimē, tad šo cilvēka izvēli Dievs noteikti atbalstīs. Ja cilvēks izvēlas dienēt armijā, lai nopelnītu labu naudu vai iegūtu slavu vai spētu demonstrēt savu spēku vai citu savtīgu nolūku vadīts, tad Dievs viņa izvēli neatbalstīs.
Armijā mēdz notikt sliktas lietas tāpat kā jebkurā citā vietā. Tāpēc cilvēkam vienmēr ir dota izvēle. Lai kas notiek, tu vari slikto atbalstīt vai neatbalstīt. Iespējams armijā kāda no izvēlēm prasa dzīvību, bet ar to ir jārēķinās jau no paša sākuma, kad izdari izvēli doties armijā.
Ja visu valstu armijās dienētu cilvēki ar augstu garīgās attīstības līmeni jeb cilvēki, kas ietu garīgās attīstības ceļu, tad pasaulē būtu miers. Karu un dažādas konflikta situācijas izraisa tikai cilvēki, kas neiet garīgās attīstības ceļu vai iet pseidogarīgo ceļu un neapzinās, kāpēc karš ir kaitīgs visai cilvēcei neatkarīgi no tā, kurā pasaules daļā tas notiek. Tāpēc ir tik atbalstāmi, ja armiju vada cilvēks ar augstu apziņas līmeni, kas iet garīgās attīstības ceļu.
Došanās misijās ārvalstīs ir ar dažādiem mērķiem un uzdevumiem. Ja misija palīdz attīstīt mieru, tad kareivis, veicot savu pienākumu, dzēš savu un ģimenes karmu. Ja misija ir ar negatīvu mērķi, tad cilvēki, kas piedalās šajā misijā un viņu ģimenes uzņemas sliktu karmu, kuru nāksies atstrādāt šajā vai nākamajās dzīvēs.
Ne vienmēr kareivim ir zināms misijas patiesais mērķis. Tāpēc svarīgi ir ieklausīties savā sirdī, tā nekad neapmānīs. Tāpat svarīgi izjust ar sirdi, vai Dievs aicina tevi dienēt armijā? Kādam dienests armijā var palīdzēt dzēst slikto karmu, bet tas notiek tikai tajā gadījumā, ja viņš ir darījis labus darbus.