Viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un dvēselē rada prieka gaviles, ir Garīgs.

    — Satja Sai Baba

    Visam, ko mēs darām – vai labu vai sliktu, vai apzināti vai neapzināti – seko rezultāts.Tādēļ darīt labu ir nepieciešamība – lai sekas būtu labas.

    — Satja Sai Baba

    Dzīve nav vienvirziena kustība. Mums jābūt gataviem gan dot, gan ņemt.

    — Satja Sai Baba

    Esiet labi, dariet labu, redziet labu. Tas arī ir ceļš pie Dieva.

    — Satja Sai Baba

    Dievišķo var sasniegt vienīgi, pārstājot izcelt citu un slēpt savas kļūdas.

    — Satja Sai Baba

    Dieva īstās mājas ir cilvēka sirds. Dievam nav dārgāka tempļa par cilvēka sirdi.

    — Satja Sai Baba

    Kad jums parādīsies Mīlestības spēks, jūs iegūsiet visus spēkus!

    — Satja Sai Baba

    Ne jau tas, kas zākā, apvaino, bet gan tas, ko mēs uzskatām par apvainojošu; tāpēc tevi neizaicina nekas cits kā paša uzskati.

    — Epiktēts

    Centies mainīt pasauli, kaut mazliet! Saskati būtisko un palīdzi citiem! Nekaitē! Vienmēr domā, kā vari būt noderīgs!

    — Ričards Brensons

    Mūsu laikmetā ceļš uz svētumu noteikti iet cauri darbības pasaulei.

    — Dags Hammarskjolds

    Ja vēlaties vienmēr būt laimīgi, lūdziet labklājību citiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja kādam iespējams palīdzēt, kādēļ lai es par to justos nelaimīgs?Ja kādam nav iespējams palīdzēt, ko līdz būt nelaimīgam?

    — Šantideva

    Neskrien pakaļ pagātnei un nepazaudē sevi nākotnē.Pagātnes vairs nav. Nākotne vēl nav pienākusi. Dzīve rit šeit un tagad.

    — Buda

    Meditācijai un medicīnai ir vienas saknes – tas, kas dziedē, kas tevi padara veselu un pilnīgu, ir medicīna, bet augstākā līmenī – meditācija.

    — Senindiešu gudrība

    Nezinot, cik patiesība tuvu, cilvēki to meklē tālumā – cik žēl! Viņi līdzinās tiem, kuri, ūdens vidū stāvot, kliedz aiz slāpēm.

    — Hakuins

    Nepietiek ar zināšanu, mums tā jālieto praksē. Nepietiek ar gribēšanu, mums ir jārīkojas.

    — J.V. Gēte

    Jo lielāks ir spēks, kas piekritis tev kalpot, jo lielāko godprātību tas prasa no tevis.

    — Sokrats

    Mūsu šaubas ir nodevēji un liek mums pazaudēt labo, ko mēs varētu iegūt, liekot mums baidīties mēģināt.

    — Šekspīrs

    Mēs esam tādēļ, ka Dievs ir.

    — Emānuels Svēdenborgs

    Cilvēka dzīves mērķis un nolūks ir vienojoša zināšana par Dievu.

    — Oldoss Hakslijs

    Jaunais cilvēks būs mistiķis – vai viņa nebūs vispār.

    — Karls Rāners

    Mieru tu iegūsi vienīgi tad, ja pats to sniegsi!

    — Marija fon Ēbnere Ešenbaha

    Katra diena ir laba diena.

    — Budistu sakāmvārds

    Nedzen upi, ļauj tai plūst.

    — Āzijas gudrība

    Tajā acumirklī, kurā tu sapratīsi, kas patiesībā esi, visi šīs pasaules noslēpumi tev būs kā atvērta grāmata.

    — Bhagavadgīta

    Naids nekad nenovērsīs naidu- vienīgi mīlestība var pārvarēt naidu.Tas ir mūžīgs likums.

    — Buda

    Esi mīlošs, esi laipns, ej labestības ceļu.

    — Buda

    Neizglītotie savās likstās parasti vaino citus; iesācēji – paši sevi; pilnīgi izglītotie nevaino nedz kādu citu, nedz arī paši sevi.

    — Epiktēts

    Nav grūti mīlēt labu cilvēku. Grūti mīlēt cilvēku tādu, kāds viņš ir.

    — Juris Rubenis

    Viss, kas tev dzīvē ir vajadzīgs, ir tevī. Tu ieklausies savā iekšējā balsī, lai nevajadzētu iztaujāt nevienu citu.

    — Jozefs Kiršners

    Dvēsele vienmēr redz, ar ko slimo miesa. Ķermenis ir dvēseles templis, par ko jārūpējas.

    — Hipokrāts

    Stāvot pie jūras un tikai tajā lūkojoties vien, to pārpeldēt nevar.

    — Rabindranats Tagore

    Labāk ir pieņemt nepareizus lēmumus nekā neizlemt neko, jo no savas rīcības kļūdām tu vari mācīties.

    — Jozefs Kiršners

    Visi šķēršļi un grūtības ir pakāpieni, pa kuriem mēs kāpjam augšā.

    — Fridrihs Nīče

    Iziet cauri pasaulei, nedarot sevi pilnīgāku, ir tas pats, kas iznākt no pirts netīram.

    — Ališers Navoji

    Cilvēks kļūst vesels, neslēpjot savas slimības, nevis izliekoties vesels.

    — Juris Rubenis

    Reizi dzīvē laime klaudzina pie ikviena cilvēka durvīm, taču bieži vien šajā laikā cilvēks sēž tuvējā krodziņā un nedzird tās klauvējienu.

    — Marks Tvens

    Prāts pieder pats sev, un tas spēj pārvērst elli par Debesīm, bet Debesis par elli.

    — Džons Miltons

    Dzīves māksla ir prasme gaidīt. Ar varu atplēsts pumpurs nekad īsti neuzplauks.

    — Zenta Mauriņa

    Lai kāds būtu jūsu darbs, veiciet to kā ziedojumu Dievam.

    — Satja Sai Baba

    Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Kad jūs uz kādu norādāt ar pirkstu, tad atcerieties, ka trīs pirksti ir vērsti pret jums pašiem.

    — Satja Sai Baba

    Ja jūs citos atrodat trūkumus, tad ar trīskārt saasinātu uzmanību vērsieties pret saviem trūkumiem.

    — Satja Sai Baba

    Patiess garīgums ir prasme atrast savas kļūdas un tās izlabot.

    — Satja Sai Baba

    Gudrība un citas cēlas īpašības rodas tikai sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus pasaulīgos pienākumus, bet tikai tad, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā.

    — Satja Sai Baba

    Laime nav mērķis, bet pienākuma pildīšanas dabīgas sekas.

    — Pauls Dāle

    Cilvēka laime – viņa griba.

    — Gēte

    Laime padara priecīgu, nelaime – gudru.

    — Latviešu sakāmvārds

    Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums vai skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums.

    — Paulu Koelju

    Laimi nes mīlestība, nevis patiesība.

    — Juris Rubenis, Māris Subačs

    Tici un dari, sevi un pasauli. Dari laimi, un būs laime.

    — Rainis

    Augstākā gudrība un laime ir dievišķas kārtības izprašana un piemērošanās tai.

    — Edvarts Virza

    Cilvēks, kas domā tikai par sevi un meklē visur izdevīgumu, nevar būt laimīgs. Gribi dzīvot sev – dzīvo citiem!

    — Seneka

    Nemeklējiet laimi pasaulē, laime ir jūsos pašos, esiet uzticīgi sev.

    — Ērihs Marija Remarks

    Vēlēšanās kalpot vispārības labā jāpadara par dvēseles nepieciešamību, par priekšnoteikumu personiskajai laimei.

    — Antons Čehovs

    Laime ir ar tikumību apvienota labklājība.

    — Aristotelis

    Cilvēks vairo savu laimi par tik, par cik viņš dara laimīgus citus.

    — Bentams

    Labākais veids, kā atbrīvoties no ienaidnieka, ir apzināties, ka viņš nav tavs ienaidnieks.

    — Buda

    Dari to, kas nes svētību, nevis savā labā, bet tādēļ, lai visas Visuma būtnes darītu laimīgas.

    — Buda

    Bailes dzīvot un bailes mirt aizver laimei vārtus.

    — Drukpa Rinpoče

    Lietas rodas un atkal izzūd. Laimīgs ir tas, kas to vienkārši mierīgi vēro.

    — Buda

    Ja vēlies zināt savu nākotni, tad aplūko sevi tagadnē, jo tā ir cēlonis tavai nākotnei.

    — Buda

    Ceļš uz prieku ved caur laipnības izrādīšanu, spēcinot sirdi ar līdzcietību.

    — Buda

    Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kas dāvā laimi vislielākajam cilvēku daudzumam.

    — Didro

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu sakāmvārds

    Nedzenies pēc laimes: tā vienmēr atrodas tevī pašā.

    — Pitagors

    Kurš ir laimīgs? – Tas, kura miesa ir vesela, gars mierīgs un izkopj savas dotības.

    — Taless

    Dzīve – tas ir ceļš mājup.

    — Melvils

    Lielā māksla dzīvot laimīgi slēpjas spējā dzīvot tagadnē.

    — Pitagors

    Dzīve gūst savu bagātību no pasaules, bet nozīmi no mīlestības.

    — Tagore

    Dzīvot vajag tā, lai nevajadzētu nāves baidīties un arī tās vēlēties.

    — Tolstojs

    Tur kur ir sirds, mīt arī laime.

    — Poļu sakāmvārds

    Īstu jēgu atminam, kad mūsu “es” kalpo mazajam “tu”, tuvcilvēkiem, un lielajam “Tu” – Dievam.

    — Zenta Mauriņa

    Laime ir ceļa redzējums. Laime ir perspektīva. Bet šim ceļam ir jēga tikai tad, ja tas ved uz kopību ar cilvēkiem, un domu un jūtu bagātību.

    — Saulcerīte Viese

    Laime pati atrod ceļu pie garā stiprajiem.

    — Indiešu gudrība

    Runā, ka pilnīgai laimei cilvēkam ir nepieciešamas tikai dažas lietas: kāds, kuru mīlēt, darbs, ko darīt, un kaut kas, uz ko cerēt.

    — Toms Bodets

    Skaistums nav ķermenī, to rada raksturs un šķīstība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēku bez rakstura nevar nosaukt par cilvēku. Viņš ir tikai dzīvnieks.

    — Satja Sai Baba

    Raksturs ir cilvēka patiesā rota, tā pazaudēšana ir visu viņa ciešanu un bēdu cēlonis.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tāds, kuram ir stiprs raksturs.

    — Satja Sai Baba

    Īsts humānisms pastāv vienīgi domu, vārdu un rīcības saskaņā.

    — Satja Sai Baba

    Tas, kurš saglabā harmoniju savās domās, vārdos un darbos, ir Patiess Cilvēks.

    — Satja Sai Baba

    To, kurš ir izpratis Dieva vienoto dabu (bez duālisma), var uzskatīt par Patiesu Cilvēcisko būtni.

    — Satja Sai Baba

    Patiess Cilvēks ir tas, kurš apzinās cilvēcei piemītošo Dievišķumu.

    — Satja Sai Baba

    Lai kādu ļaunumu tu otram nodarītu, tu to nodari vispirms sev.

    — Ričards Bahs

    Piepildi dzīvi ar to, ko vienmēr esi sapņojis darīt, un tev vairs neatliks laika justies slikti.

    — Ričards Bahs

    Izvairies no problēmām, un tu nekad tās nepārvarēsi.

    — Ričards Bahs

    Vēlies nākotni bez grūtībām? Kāpēc gan tu parādījies šajā laikā un telpā, ja nevēlies saskarties ar grūtībām?

    — Ričards Bahs

    Tava misija ir soļot pa gaismas taku, lai cik melna nakts valdītu visapkārt.

    — Ričards Bahs

    Tavas iedzimtās īpašības ir atkarīgas no jūtām, kādas tu turi savā sirdī.

    — Satja Sai Baba

    Nekad nerunā nepatiesi vai ar mērķi kādu sāpināt.

    — Satja Sai Baba

    Mūsu raksturs atspoguļojas mūsu vārdos, uzvedībā un ikdienas darbos.

    — Satja Sai Baba

    Lai atbrīvotos no ego, ir jākontrolē savas pasaulīgās domas un jūtas.

    — Satja Sai Baba

    Dariet citiem to, ko vēlaties, lai citi darītu jums.

    — Satja Sai Baba

    Līdzjūtība ir patiesa dievlūdzēja raksturīgākā īpašība.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā īpašība, kas tiek gaidīta no dievbijīgā, ir iecietība.

    — Satja Sai Baba

    Lepnība un iedomība ir vispeļamākās īpašības.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēkam ir dota Dievišķā gudrība, lai viņš ieraudzītu savu patieso būtību.

    — Satja Sai Baba

    Galva ir slikto domu avots, sirds – cēlo domu avots.

    — Satja Sai Baba

    Nepietiek paziņot, ka jūs esat šķīsti. Tā būs taisnība, ja citi to teiks.

    — Satja Sai Baba

    Domu, vārdu un rīcības vienotība ir Patiesa Cilvēcība.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēks var iekarot visu pasauli, kad viņa domas ir šķīstas.

    — Satja Sai Baba

    Tu neiemantosi cieņu, ja tavas domas būs pretrunā ar taviem vārdiem.

    — Satja Sai Baba

    Nekad savu domu nepārvērt rīcībā steigā.

    — Satja Sai Baba

    Sirdij ir jābūt tik mīkstai kā sviests. Prātam ir jābūt tik vēsam kā mēnesgaisma, un runai ir jābūt tik saldai kā medus.

    — Satja Sai Baba

    Prāta līdzsvars ir Patiesas Cilvēciskās būtnes galvenā pazīme.

    — Satja Sai Baba

    Cilvēka svētums dara viņu labu.

    — Satja Sai Baba

    Galvenā darbība, kurā cilvēkam jāiesaistās, ir kalpošana citiem cilvēkiem.

    — Satja Sai Baba

Vai es esmu izdarījusi kaut ko sliktu? 20.03.2019

Anna jautā: Bija ļoti nepatīkams gadījums, gribētos jūsu komentāru. Tagad man ir vainas sajūta, ka es atklāju cita cilvēka noslēpumu citiem un esmu nodevēja. Man bija draudzene, kura teica, ka lasa lūgšanas melnajiem spēkiem, kura novēl nāvi citiem cilvēkiem, ka viņai pašai daudz daudz problēmu savā dzīvē un citi ir vainīgi. Vairākas reizes stāstīja visādas nepatīkamas lietas par citiem cilvēkiem, baumoja, ļoti nepatīkami sevi veda ar mani utt.

No rudens ar viņu nekontaktēju, pat ja bijām neplānoti satikušās biju ļoti vēsa pret viņu. Biju domājusi, ka viņa saprata, ka man apnika to visu klausīties. Uz viņas rakstīto nereaģēju. Vienu reizi bija man rakstījusi, ka grib beigt dzīvi, ka sēž vannā ar nazi un tas bija teikts tādā tonī, ka visi pārējie ir vainīgi un īpaši es. Citreiz bija rakstījusi, ka tūlīt “aizies uz citu pasauli”, jo baigi slikti jūtas un ir baigā makts asiņošana, bet izsaukt ātros un braukt uz slimnīcu negribēja. Un mēģināja pateikt, ka es esmu vainīgā, jo viņa gribēja, lai es stāvoklī ar diviem bērniem ar diviem transportiem aizbrauktu uz citu Rīgas pusi, lai viņu izglābtu. Bet es taču neesmu ārsts- es liku viņai saukt ātros,
bet viņa nesauca. Toreiz, kad gribēja ar nazi griezt vēnas, es nereaģēju, bet atradu soc. tiklā viņas vīra māsu (kuru viņa ienīst un vaino), lai viņa iedotu viņas vīra numuru. Piezvanīju viņam (viņš bija mājās) un pateicu, ka viņa raksta man, ka sēž vannā ar nazi, lai viņš apskatās. Pārliecinājos, ka viņa nav viena mājas un neizdarīs muļķīgas lietas, galu
galā toreiz man bija jāpastāsta vīra māsai, ka viņa sēž vannā ar nazi un tāpēc man vajag steidzīgi piezvanīt viņas vīram, bet man nav numura.

Pāris reizes vēl bijām ar to māsu nejauši satikušās pudžās (mēs tur lasām mantras un viņa dažreiz arī atnāk). Man pret viņu neitrāls iespaids, bet viņa nav tik slikta kā mana draudzene bija stāstījusi par viņu. Vakardien bija nepatīkama situācija, kurā draudzene sāka atkal pēc liela pārtraukuma rakstīt man visādus stulbumus par viņas radiniekiem un par mani, (es biju teikusi, ka viņai jāvēršas pie psihologa, ka viņa pati netiks galā- un šī atbilde man bija uz katru viņas teikto stāstu) pēc tam zvanīja trīs reizes un bļāva uz mani pa telefonu. Tas viss bija dēļ sīkuma-es
apjuku un neko neatbildēju. Bet sapratu, ka biju žēlojusi, ka neko neesmu atbildējusi, ka jau ne pirmo reizi ļauju uzbļaut uz sevi un izlikt uz mani visu savu stresu un  agresiju un pēc stundas uzrakstīju viņai vēstuli par to, ka viņa
ļoti nepatīkami sevi veda, (ļoti taktiski ) tā bija pirmā reize pa 14 gadiem, kad es kaut ko atbildēju uz apsaukājumiem, rakstīju par to, ka viņai jāmainās. Viņa vēl daudz nepatīkamas lietas bija teikusi  “uzbruka man ar
vārdiem” utt. Viņai nepatika, ka es biju drusciņ stingrāka pret viņu un negribēju to visu klausīties (teicu, ka viņai to speciālistam jāizstāsta, jo es nevaru palīdzēt viņai) viņa no dusmām izdzēsa mani no soc. tikliem. Viņa apvainojās (droši vien arī tagad man novēl visādas sliktas lietas). Bet es saprotu, ka viņai vajag speciālistu palīdzību, ka viņa ir jukusi prātā, ka vajag vismaz pie psihologa, bet būtu labi pie psihiatra un vajag ārstēties, jo ļoti agresīva, uzbrūk cilvēkiem un nevar pati sev palīdzēt un tiešām var izdomāt beigt dzīvi vai uztaisīt sev vai kādam citam fiziski slikti.

Šodien uzrakstīju viņas vīra māsai (man ļoti gribējās to izdarīt agrāk, bet es visu laiku noturēju sevi, ka tas nav pareizi iejaukties un citam cilvēkam stāstīt to visu, ka būšu pie visa vainīga ), nokopēju visu mūsu to dienas sarunu (tur arī bija minēts par to māsu, bet vairāk bija visādi stulbumi no kuriem saprotams, ka cilvēks jūk prātā). Palūdzu, lai parunā ar savu brāli (viņš klausa viņas viedoklim), lai viņš saprastu, ka situācija ļoti nopietna, ka viņu vajag GLĀBT, mana draudzene teica, ka viņai vīrs aizliedza iet pie psihologiem, bet es domāju, ka viņa izdomāja to un lai viņš aizved pie jebkura psihologa /garīga cilvēka/ psihiatra,  jo viņai vajag palīdzību, un tiešām viss varētu slikti beigties.

Galu galā draudzene kaut kā nojauta, ka esmu runājusi ar viņas vīra māsu (ar viņas ienaidnieci) zvanīja man, bļāva un mēģināja teikt, ka es visu meloju un lai es viņas vīram parādu, ko viņa man rakstīja. Negribēju, jo tur daudz nepatīkamas lietas viņa rakstījusi par vīra mammu un par vīru. Man bija jāattaisnojas viņas vīram un viņai, un viņas
vīrs izlasīja to visu ko viņa man rakstīja sociālajā tiklā. Bet tagad sanāk, ka es ļoti slikti izdarīju, ka es tai māsai vērsos pēc palīdzības, izstāstot visas tās muļķības, kuras manai draudzenei galvā. Varbūt tas bija nesmuki izstāstīt kādam
citam cilvēkam to. Bet nu es gribēju palīdzēt, bet sanāca, ka mana draudzene bija ļoti apvainojusies un esot nikna uz mani.

Un tad es sēžu un domāju, ka droši vien vajadzēja vispār neatbildēt un neiejaukties, neko nerakstīt vīra māsai, pat tādās bīstamās situācijās (diez vai viņa beigtu ar pašnāvību, bet es arī nevarēju nenoreaģēt). Tagad sēžu un domāju – priekš manis tā ir mācība un es esmu sapratusi  savas mācības un man ļoti sāpīgi un ilgi gāja šitā mācība ar šito draudzeni. Bet par to, ka es izstāstīju visu citam cilvēkam īpaši vīra māsai mani gaidīs slikta karma un ir vainas sajūta, ka iejaucos, jo tas nebija pareizi, un no malas izskatās, ka es “krāpju” savu draudzeni, nodot to ko viņa
man stāstīja citam cilvēkam.

Bet tas bija nepareizi, ka ļauju ilgus gadus stāstīt man visādus stulbumus, uzlikt uz mani to negatīvo enerģiju un ļoti melnas domas par citiem cilvēkiem, par to ka novel viņiem nomirt, ka ienīst utt. un man to visu bija jāapglabā sevī. Biju jutusies kā spainis, kuru viņa varēja piemēslot. Bet pati sapratu, ka pati to visu biju viņai ļāvusi.

Tagad sēžu rakstot jums un sapratu, ka zobs nolūza, bet man nav uz viņu nekādas dusmas…. varbūt drusciņ uz sevi ka es nevarēju sevi noturēt un izstāstīju kādam citam. Sanāca, ka es ar šo rīcību uztaisīju sliktu karmu sev? Vai es biju tikai instruments Dieva rokās? Tomēr kaut kad tā patiesība būtu atklājusies.  Laikam  viņas vīrs jūtas nepatīkami, izlasot visas tas sliktās domas un novēlējumus viņam un viņa radiniekiem, draudzene jūtas nepatīkami, jo es nodevu viņu… man ir vainas sajūta, bet es jūtos BRĪVA no visa tā negatīvā, ko man bija ilgus gadus jāglabā sevī. Gribētos jūsu komentāru.

P.S. nekontaktēju ar viņu kādu pusgadu un jutos daudz labāk, jo jau daudzus mēnešus nebija jāklausās viņa un man  parādījās daudz brīva laika. No vienas puses akmens aizgāja no maniem pleciem, jo tagad man nav jāglabā šito briesmīgo noslēpumu, bet ir vainas sajūta, ka esmu nodevēja. Un laikam par  daudz uzrakstīju, paldies, ka izlasījāt līdz galam manas saputrotās domas par šito situāciju. Arī biju ilgi domājusi vai rakstīt šito vēstuli- negulēju, vainas
sajūta visu nakti, tāpēc padomāju, ka tomēr man jāraksta jums.

Elvita Rudzāte atbild: Ja vēlies kādam palīdzēt, tad vērsies pie tā cilvēka, kas var palīdzēt. Šajā konkrētajā gadījumā bija pa tiešo jāvēršas pie draudzenes vīra, jo tikai viņš spēj situāciju izvērtēt, jo redz sievu ikdienā. Ja cilvēks tiešām “jūk prātā”, tad to nevar nepamanīt cilvēki, kas ik dienas ir kopā ar viņu. Ja tuvinieki redz, ka cilvēks tiešām gatavojas griezt vēnas, tad viņiem ir jādomā kā nogādāt cilvēku pie psihiatra, kas izvērtēs cilvēka garīgo stāvokli.

Ļoti bieži cilvēki atbrīvojas no savām negatīvajām emocijām komentējot rakstus, rakstot sociālajos tīklos negatīvus komentārus un negatīvas vēstules. Acīmredzot arī Annas draudzene bija atradusi veidu kā atbrīvoties no negatīvām emocijām, rakstot Annai negatīvas vēstules. Tie, protams, ir garīgi traucējumi, bet cilvēks, kas jau cieš no garīgajiem traucējumiem, pats tos neredz un neatzīst.

Annai ir jāpiedod pašai sev savas pieļautās kļūdas un turpmāk tās jācenšas neatkārtot. Jāmācās pareizi rīkoties bīstamās situācijās, lūdzot palīdzību tam, kas tiešām var palīdzēt. Annai jāmācās neaprunāt citus un jācenšas nodarboties ar lietderīgu darbu, jo viņa pārāk daudz laika pavada sociālajos tīklos, čalojot ar savām draudzenēm. Viņai patīk izdzīvot citu dzīves, aizmirstot par savu ģimeni un neredzot savas kļūdas.

Ja esi pieļāvis kļūdu, tad izproti to, piedod sev un turpmāk vairs neatkārto. Mēs nevaram mainīt pagātni, tāpēc dzīvot pagātnē, vainojot sevi, ir nepareizi un tā ir vēl viena kļūda, ko pieļauj Anna. Kā Dievs uztvers Annas pieļautās kļūdas, to zina tikai Viņš un ne man par to spriest. Taču Dievs ir žēlsirdīgs un spēj piedot to, ko cilvēki nespēj, ja tikai redz, ka cilvēks ir mācījies no savas kļūdas un turpmāk to vairs neatkārto. Tāpēc galvenais par ko Annai ir jādomā, nevis par savu slikto karmu, bet gan par to, kā dzēst savu slikto karmu ar pareizām izvēlēm ikdienas situācijās, lūgšanām, pazemību ikdienas grūtību priekšā un jāturpina mācīties izprast dzīvi.