Vai es esmu procesā vai nomaldījusies? 09.09.2017

Jana jautā: Pēdējās dienas mani dara bažīgu iekšējais stāvoklis. Nav tas, manas mammas izslavētais “uzrāviens”, prieks par nodzīvoto dienu un iespēju no jauna pamosties. Kaut kas manī ir iestrēdzis.  Es zinu, ka pagaidām vēl mans noskaņojums ir atkarīgs no ārējiem apstākļiem, mācos mīlēt rudeni, gaidāmo ziemu, lai nenāktos mēnešus pavadīt gaidās par pavasari. Kad biju maza, sapņoju pieaugt, apprecēties, vērot kā uzaug mani bērni, bet ziniet, man ir grūti dienu dienā būt uz vietas, līdzās bērniem. Neatstāj sajūta, ka viņi mani bremzē un es viņus. Daļas manis alkst
pēc pilnīga miera, pabūšanas vienatnē, otra daļa pēc aktīvas un piesātinātas ikdienas. Šī vienmuļā rutīna—vai tā maz attīsta?

Vai bērni gaida, lai nemitīgi tos izklaidēju un vedu piedzīvojumu meklējumos, vai tiešām viņiem pietiek ar vienkāršu līdzāsbūšanu? Man līdz šim nav izdevies rast atbildi, kurus mana rakstura defektus šīs izjūtas vēlas parādīt. Var jau  būt, ka esmu tikai hormonālu svārstību varā, un man nāksies iemācīties, ka vēl tuvākos gadus man būs jāprot būt par
mammu, tas ir nežēlīgi, man joprojām ir grūti izjust mierpilnu prieku par gaidāmo bērniņu.

Jau ceturto mēnesi lasu vēstījumus un viss, kas tika glabāts aiz 9 atslēgām nu man ir redzams. Man jāmācas mīlēt dzīvot. Ja neizdevās caur 2 grūtniecībām, tad varbūt izdosies caur šo? Sakiet, lūdzu, vai es esmu kur pagājusi greizi, ka tik tuvas šīs nelāgās sajūtas? Varbūt mani tik stipri ietekmēja savādais notikums pirms 2 nedēļām, kad satiku jauniegūtu paziņu, kuras vīrs ir ekstrasenss un piedāvāja apskatīt bērnus. Vairs neatceros vai pirmā doma bija nē, tomēr vēlējos izvairīties un darīt to kopā ar vīru. Jau dodoties mājās mēs sastapāmies. Cilvēcīgā interese man lika
pavilkties  un tā rezultātā nācās dzirdēt, ka manā aurā ir caurums un no manis var enerģiju atņemt jebkura astrālā  būtne. Man piedāvāja to labot, bet ar vīru izlēmām, ka nē. Ziniet, man nācās uzzināt, ka šis cilvēks uzskata, ka ejot izzināšanas un piedošanas ceļu esmu maldos, viņi seko kādai organizācijai, kas noliedz sūtni caur kuru saņemam vēstījumus. Ja būšu pavisam godīga tad pēc šī notikuma manī modās bažas, ka ceļš ir ļoti trausls un jāuzmanās nomaldīties.

Elvita Rudzāte atbild: Ejot garīgās attīstības ceļu jeb Ceļu pie Dieva, viens no neizbēgamiem pārbaudījumiem ir – kāds mēģinās tevi pārliecināt, ka izvēlētais Ceļš nav pareizs. Tas ir tumsas spēku uzdevums neļaut cilvēkam iet tālāk, īpaši, ja viņi redz, ka šis cilvēks sev līdzi pavilks vēl bariņu citus cilvēkus.

Es nevienu necenšos pārliecināt man sekot vai man ticēt. Es dalos ar savām zināšanām, bet cilvēks pats izlemj, vai gūtās zināšanas atzīt vai noliegt. Es pat iesaku, lai netic man uz vārda, bet visu manis teikto pārbauda praksē. Tikai zināšanu pielietošana praksē attīsta cilvēka apziņas līmeni. Zināšanas, kuras netiek pielietotas praksē, nav nekā vērtas.

Sūtnes Tatjanas Mikušinas uzdevums ir nesalīdzināmi lielāks nekā tas ir uzdots man. Viņas uzdevums bija saņemt Mācību no Dievišķajiem Valdoņiem jeb Augstākajiem Spēkiem, un tagad šo Mācību nodot tālāk sabiedrībai visās pasaules valstīs. Neskatoties uz tik svarīgo uzdevumu, viņa nekad nav aicinājusi sev sekot, būt viņai uzticīgiem, jo tā ir katra cilvēka brīva izvēle.

Es personīgi sekoju un sekošu Mācībai, kuru ir sniegusi Gaismas Brālība caur sūtņiem Rērihiem, kas ir apkopota grāmatās “Dzīvā Ētika” un Tatjanu Mikušinu, kas ir apkopta grāmatās “Gudrības Vārds”, bet es sekoju arī citiem Skolotājiem, kuru sniegtā Mācība nav pretrunā ar Gaismas Brālības doto Mācību, piemēram, Avatāra Šri Satja Sai Babas Mācībai, Svētās Terēzes no Avilas Mācībai, Vīlmas Lūles Mācībai un citu Svēto cilvēku dotajām gudrībām. Par laimi es esmu attīstījusi savu apziņas līmeni tādā līmenī, ka mani pat nespēja novirzīt no Ceļa uzbrukumi Avatāram Šri Satja Sai Babam, kas  mēģināja man pierādīt, ka Viņš ir melnais mags augstākajā pakāpē. Es paliku stingra savā pārliecībā, jo man bija iespēja ne tikai apgūt Viņa doto Mācību, bet arī iepazīt kā Mācībā teiktais ir īstenots praksē. Es redzēju un vēl jo projām redzu augļus Sai Babas paveiktajam, kamēr Viņš bija iemiesojumā, un esmu ļoti priecīga, ka divas reizes Viņa dzīves laikā, es biju pie Viņa ciemos Ašramā Indijā. Es nevēlos stāstīt kādā veidā mani centās pārliecināt, ka Viņš ir melnais mags, jo esmu priecīga, ka man bija iespēja iegūt šādu pieredzi, jo skaidri apzinājos, ka tas bija man tests – kam es noticēšu – savai sirdij vai citam avotam. Es noticēju savai sirdij, nedusmojoties uz citu avotu, jo skaidri apzinājos, ka šis avots ir tikai tests Gaismas Ceļa gājējiem – vai viņi spēj izšķirt, kas ir kas?

Tagad šāds tests ir Janai un viņas vīram. Viņiem būs jāizšķiras kam ticēt – manis teiktajam, caur Tatjanu Mikušinu dotajai Mācībai vai ekstrasensa teiktajam.

Attiecībā par Janas nomākto dvēseles stāvokli, es gribētu pavisam nedaudz pakomentēt, ka tas ir saistīts ar vēlmēm, kuras netiek apmierinātas. Janai ir dažādas vēlmes, kuras nepiepildās jeb tieši otrādi – piepildās, tāpēc viņa ir neapmierināta ar dzīvi. Cilvēcīgi var viņu saprast, ka nav viegli audzināt 3 mazus bērnus, ja prāts vēlas aktīvi darboties sabiedriskajā dzīvē, bet Janai ir jāiemācās priecāties par to, kas viņai ir dots tieši šajā laikā. Viņa pat nemanīs kā laiks, ko viņa tagad pavada kopā ar bērniem, ātri beigsies, jo bērni ātri izaug lieli. Vēlāk viņa šo laiku atcerēsies ar patīkamu nostaļģiju, bet tagad viņa ir satraukta kā tiks ar visu galā. Atcerieties, ka mums Dievs uzliek tikai tādus pārbaudījumus, kādiem mēs esam gatavi. Tas nozīmē, ka Jana noteikti ar visu tiks galā, tikai jautājums, vai viņai tas sagādās prieku?

Dzīves gudrība – nekad neielieciet savu laimi citam klēpī! Ko šie vārdi māca? Cilvēks laimīgs var būt tikai savā sirdī, un ārpasaulei nav nekādas nozīmes. Tiklīdz cilvēks sāk savu laimi saistīt ar ārpasauli – vīru, bērniem, darbu, hobiju utt. tā viņš sevi ir pakļāvis vilšanās piedzīvošanai – kaut kas no iecerētā nepiepildīsies vai piepildīsies, nespējot dot prieku. Tas ir noticis Janas gadījumā. Bērnībā viņa sapņoja par ģimeni un bērniem. Dievs viņai dāvāja vīru un bērnus, viņai ir iespēja noraudzīties kā viņas bērni aug, bet tas viņai nesagādā nekādu prieku. Kāpēc? Tāpēc, ka Dievs apmierināja viņas vēlmi pēc ģimenes un bērniem tieši tāpēc, lai viņai parādītu, ka laime nav un nevar būt ārpasaulē. Dievs vēlas, lai cilvēks izprot, ka laime un Dievs ir tikai cilvēka sirdī.

Depresīvs noskaņojums rodas tikai no neapmierinātības ar dzīvi, bet jāatceras, ka mūsu lielākais ienaidnieks ir vēlmes. Tiklīdz mēs neapmierinām kādu savu vēlmi, tā mēs kļūstam neapmierināti un tumsas spēki berzē rokas. Tumsas spēki dara visu, lai iekārdinātu cilvēku, parādot cilvēkam, ka citi dzīvo labāk nekā tu. Viņu mērķis ir tikai viens – sāc dzīties pakaļ laicīgām lietām, labumiem un novērsies no Dieva. Ne katram ir pa spēkam izturēt šādu pārbaudījumu, bet labā ziņa ir tā, ka ikvienam maldus ceļa gājējam vienmēr ir iespēja atgriezties uz Ceļa pie Dieva, ja tikai viņš pats to vēlēsies. Iespēja tiek dota visiem bez izņēmuma.