Vai es sasaistu nesavienojamas lietas? 26.08.2017

Sieviete jautā: Vakar izmazgāju pāris veļasmašīnas veļas un sakārtoju to skapja daļu, kur bija uzkrājušās kādu laiku nelietotas mantas, izmetot desmit gadus vecas kurpes un kleitas, kuras sapratu, ka tomēr vairs nevilkšu. Atvadījos arī no kādas lietas, kas tika glabāta iespējamam nākamam bērnam.

Pēc šīs tīrīšanas man sāka sāpēt vēders un likās, ka ceļas temperatūra. Naktī pamodos no sapņa, kurā, dodoties mājās no darba, nokavēju trolejbusu uz mājām, tādēļ aizbraucu pie mammas, lai paēstu vakariņas, pēc tam gribēju braukt mājās ar autobusu, bet arī to nokavēju un aizgāju ciemos pie bijušā mīļākā, lai aprunātos. (Dzīvē mēs neesam tikušies jau vairākus gadus, kā arī neuzturam nekādus citus kontaktus.) Vispirms padzērām tēju virtuvē, un tad es aizgāju uz citu telpu, kas arī bija tāda kā virtuve, tur uz grīdas bija netīrās veļas kaudzes, piegāju pie izlietnes un sāku mazgāt traukus. Tad pamodos nakts vidū no vēdersāpēm. No rīta gan vairs vēders nesāpēja, sāpēja galva.

Kā jau teicu, ar to cilvēku neuzturu nekādus kontaktus, pat nedomāju par viņu ikdienā, man ir ģimene – vīrs un bērni. Kad iepazinos ar to vīrieti, ieskatoties viņam acīs, kāda balss man teica: “Tas ir viņš!” Es esmu lauzījusi galvu par to, kas tas viņš ir. Dīvaini, ka man pat nevilka pie viņa kā vīrieša mīļākā, bet par mīļākajiem mēs kļuvām tikai tādēļ, ka nemācēju atrast citu veidu, kā būt viņa tuvumā un sniegt mīlestību viņam. Varētu teikt, ka es viņu mīlēju kā bērnu. Viņš pats šajā dzīvē ir izvēlējies ļoti valdonīgu mammu, kas kaut kādā veidā visas viņa iepriekšējās un turpmākās attiecības izjauca, noniecinot potenciālās sievas. Pret mani gan viņa izturējās normāli, pieklājīgi, pieņemoši. Tikai pēc šķiršanās reiz atnāca pie manis sapnī un nosunīja.

Pirms septiņiem gadiem es izlēmu par labu savam vīram, tādēļ no mīļākā atvadījos. Ilgi gan jūtas neatlaida, bet es turpināju lūgt piedošanu, vēlēt labu viņam un satikt sievieti, kas spētu viņu mīlēt. Un kādu dienu atlaida, vairs nebija par viņu jādomā. Es cerēju, ka viņš ir atradis citu savu mīlestības avotu. Tomēr reizēm viņu redzu pavisam nevainīgos sapņos, ne bieži, bet reizi gadā laikam gan.

Pirms nepilna gada mūsu ģimenē piedzima “zvaigžņu” bērniņš. Ir atbildes un ir arī neatbildēti jautājumi joprojām. Vairāk gan nevis kādēļ, bet ko darīt, lai atstrādātu karmu. Ikdienā es domās apmīļoju savus mīļos, arī “zvaigznīti”. Nezinu, vai daru pareizi, varbūt tā nevajadzētu darīt, varbūt jāļauj viņai doties tālu prom. Tomēr izjūtu viņu kā daļu no mums un ka arī viņai vajag mīlestību. Reizēm es domāju, ka tam bērnam izveidojās ķermenis, bet dvēsele (gars) tā arī neiemiesojās, nespēja, negribēja vai vienkārši nebija tādas dvēseles.

Lasot Gudrības Valdoņu vēstījumus, šodien man bija pienācis laiks izlasīt Kuthumi 2009. gada 12. decembra vēstījumu “Mācība par atbrīvošanos no negatīvajām enerģijām”, kas bija diezgan trāpīgi manām šīsdienas sajūtām.

Vēstījumā ir teikts par negatīvajām enerģijām, kas uzkrājas dvēselē un smalkajos ķermeņos, un to atbrīvošanu. Svarīga ir problēmas atzīšana. Bet savu problēmu nav viegli saskatīt. Varbūt arī es joprojām nesaskatu savu problēmu? Reizēm gan man šķiet, ka manis nemaz nav, palicis tikai ēteris. Varbūt es par daudz gribu saskatīt likumsakarības un kopainu, kas no mana šaurā redzesleņķa nemaz nav iespējams? Sasaistu nesavienojamas lietas?

Elvita Rudzāte atbild: Katram cilvēkam ir uzkrāta negatīvā karma, nav iemiesojumā tādu, kuriem nebūtu negatīvās karmas (negatīvās enerģijas), kuru nepieciešams atbrīvot. Negatīvo karmu mēs atbrīvojam pakāpeniski ar pareizām izvēlēm ikdienas dzīves situācijās, ar garīgās prakses praktizēšanu (lūgšanām, meditāciju, dziedāšanu utt.), patiesu nožēlu, piedošanas lūgšanu un ar pazemību grūtu situāciju laikā.

Sievietes gars ir jau pietiekami augsti attīstīts, ka viņa saņem dažādas zīmes no Augstākajiem spēkiem. Iespējams viņas nelaime, kad bērniņš nomira jau grūtniecības laikā, daļēji bija arī saistīta ar viņas bijušo mīļāko, kad intīmo attiecību laikā tika uzņemta daļa vīrieša sliktās karmas un viņa mātes nosodījums pēc attiecību izjukšanas. Neviens nezina kāda karma bija viņas bijušajam mīļākajam, kurš nespēja savas mātes dēļ izveidot attiecības. Šajā brīdī nevajag par to lauzīt galvu, svarīgi ir turpināt strādāt ar sevi un viss dzīvē mainīsies pozitīvā virzienā. Ar laiku Dievs mums palīdz saprast, ko esam domājuši pareizi un kur esam kļūdījušies. Sliktāk ir tad, ja cilvēks nestrādā ar sevi, un neko nedara, jo bezdarbība ir lielāka kļūda nekā kļūdīšanās darba laikā, kaut arī tas ir darbs tikai ar sevi.

Sievietes sāpes vēderā liecina par sievietes dusmām, ka kāds viņas plāns nav īstenojies tā kā viņa bija iecerējusi. Sievietes galvas sāpes ir saistītas ar bailēm nākotnē piedzīvot grūtas situācijas, jo piedzīvotais jau ir bijis pietiekami briesmīgs. Mēs neviens nezinām, kas mūs sagaida nākotnē, bet ja mēs cenšamies dzīvot pareizi, saskaņā ar savu sirdsapziņu, tad mums nav ne no kā jābaidās, jo lai kas notiktu, Augstākie spēki palīdzēs.

Es zinu, ka daudzi nespēj tam noticēt, jo viņu ticība Dievam nav vēl attīstījusies pietiekami stipra. Varu tikai padalīties šīs vasaras pieredzē kā es izjutu Augstāko spēku palīdzību un klātbūtni. Mēs visi zinām, ka šī vasara bija lietaina ar tikai nedaudzām saulainām dienām. Kopš maija Sevis izzināšanas un harmonizēšanas parkā Sokrata tautskola organizēja daudz pasākumus, gandrīz katru nedēļu. Interesanti bija tas, ka pasākumu laikā bija jauks laiks, tomēr divi pasākumi nenotika, jo nebija nokomplektējusies grupa. Katru reizi es Augstākajiem spēkiem pavaicāju, kāpēc cilvēkiem nebija intereses par pasākumu, un atbilde bija, jo paredzēti ir slikti laika apstākļi un tev nepieciešama arī atpūta. Abās dienās, kad nenotika pasākumi, bija ļoti slikti laika apstākļi, kad es nopriecājos, ka pasākums ir izjucis, kā arī izjutu pateicību par rūpēm par mani.

Viens no svarīgākajiem šīs vasaras pasākumiem bija Tikumiskās audzināšanas brīvdabas konference, kur pieteicies bija maksimālais skaits, cik varam uzņemt. Laika prognozes bija sliktas – solīja lietu. Es par to biju noraizējusies, jo daļa no pasākuma programmas bija plānota brīvdabā un lietus varēja iztraucēt pasākuma veiksmīgu norisi. Pirms pasākuma es lūdzu Augstākajiem spēkiem palīdzību, lai viņi dara visu, kas ir Viņu spēkos, lai mūsu pasākums varētu notikt labos laika apstākļos.  Es tiku uzklausīta, neliels lietus bija jau brīdī, kad bijām zem nojumes un solītais stiprais lietus sākās pēc pasākuma beigām.

Svarīgi ir attīstīt ticību Dievam, tad nebūs grūtību uz To paļauties. Šīs vasaras pieredze man vēlreiz pierādīja, ka nevajag galvu lauzīt par to kā būs, jo par visu parūpēsies Dievs un viss notiks saskaņā ar Viņa gribu, ja tikai redzēs, ka tu dari visu, kas ir tavos spēkos, kalpojot Viņa iecerēm. Es jūtos kā mazs bērns, kurš zina, ka par viņu parūpēsies mīlošie vecāki. Protams, tas nenozīmē, ka es tikšu pasargāta no grūtiem dzīves brīžiem un negatīviem notikumiem, bet es nebaidos ar tiem sastapties, jo zinu, ka tie man ir nepieciešami, lai es augtu garā, mācoties no grūtībās piedzīvotā.

Visiem, kuri vēlas labāk izprast kā atgriezties ticībā pie Dieva, iesaku noklausīties e-semināru ciklu “Ceļš pie Dieva”.