Vai esmu iemiesojusies no citas planētas? 09.10.2015

Evija jautā: Man kopš bērnības ir sajūta, ka esmu savādāka, ka it kā neideros šajā pasaulē, jūtos kā dīvaine. Mana pasaule bija – dzīvnieki un daba, koki. Bija sajūta, ka esmu pilnīgi viena šajā pasaulē, ka mani neviens nesaprot. Un tagad jau lielai esot -36 gadi vienalga ir sajūta, ka esmu no citas pasaules. Ir draugi, paziņas, bet nav cilvēka vai drauga, kad būtu sajūta – jā, tas ir mans cilvēciņš, kurš ir no tās pašas pasaules. Ir bijušas draudzenes, kad sākumā likās jā, jā- re kur ir arī līdzīgais, bet pēc kāda laika saprotu, ka nu nē nav tomēr. Tad, kad es biju aizgājusi pie vienas dziednieces, viņa man teica, ka es esmu vispār no citas planētas. Nezinu, protams, vai tā bija īsta dziedniece.

Elvita Rudzāte atbild: Es nedomāju, ka Evija ir nākusi iemiesojumā no citas planētas, bet tā kā arī man nav zināms pilnīgi viss, kas notiek Smalkajā plānā, tad pilnībā izslēgt šādu iespēju nevaru. Skaidrs ir tas, ka Evijas vibrācijas ļoti atšķiras no citu cilvēku vibrācijām, tāpēc viņa nespēj sev atrast līdzīgos.

Šāda situācija var izveidoties, ja Evijas gars iepriekšējās dzīves laikā ir dzīvojis vientuļu, no pārējās civilizācijas noslēgtu dzīvi, teiksim kaut kur tuksnesī vai džungļos, un savā vientulībā ir juties ļoti labi un harmoniski. Tomēr dzīvojot vienam harmonijā ar dabu, cilvēks neattīstās, tāpēc svarīga ir sociālā vide. Šajā dzīvē Evijas gars izvēlējās iemiesoties vietā un laikā, ka nav iespējams tā pilnībā aizbēgt no sociālās vides un viņai ir jāmācās veidot kontaktu ar citiem cilvēkiem. Tā ir viņas neapgūtā mācība – veidot attiecības ar citādi domājošiem cilvēkiem. Viņa atkal šajā dzīvē meklē līdzīgi domājošos, kas, protams, ir svarīgi, bet vēl svarīgāk ir attīstīt prasmi dzīvot harmonijā ar atšķirīgi domājošiem cilvēkiem, tā ir milzīga attīstības iespēja, kuru šobrīd šķiet, ka Evija neizmanto. Ja Evija neapgūs šo mācību šajā dzīvē, viņa atliks to uz nākamo dzīvi. Mēs nevaram savā attīstībā virzīties uz priekšu, ja neesam apguvuši savas mācības.