Vai esmu pareizi sapratusi dusmu sniegto mācību? 03.11.2018

Lita jautā: Secinu, ka manī ir dusmas, ka manu doto nenovērtē (gan darba vidē, gan tuvāko cilvēku vidū). Vai pareizi saprotu, ka dusmas, ka manu doto nenovērtē, māca dot ar mīlestību, negaidot neko pretim, jo gaidas izveido
enerģētisku sienu, caur kuru nevar izplūst pateicība un pretmīlestība?

Tāpat saprotu, ka manī ir arī dusmas, ka es neesmu saņēmusi mīlestību no vīriešu kārtas pārstāvjiem. Vai šīs dusmas māca pašai vispirms kļūt par mīlestības devēju, negaidot mīlestību no vīriešiem, un tad es saņemšu pretmīlestību?

Vai esmu pareizi sapratusi šo dusmu sniegto mācību?

Elvita Rudzāte atbild: Kopumā Lita visu ir sapratusi pareizi, izņemot nav sapratusi mazu niansi. Viņa raksta: “…Vai šīs dusmas māca pašai vispirms kļūt par mīlestības devēju, negaidot mīlestību no vīriešiem, un tad es saņemšu pretmīlestību? ”

Mīlestības devējs, kas negaida pretmīlestību, nedomā par to, ka viņš tomēr kaut kad mīlestību saņems. Parasti cilvēki, kas ir mīlestības devēji, patiešām saņem mīlestību, bet viņi to saņem tieši tāpēc, ka viņu dotā mīlestība ir nesavtīga. Litas vārdi: “…un tad es saņemšu pretmīlestību…” skaidri norāda, ka viņa gaida pretmīlestību. Viņa ir gatava izdarīt kaut ko, lai tikai saņemtu pretmīlestību. Ja viņa negaidītu pretmīlestību, tad viņas jautājums būtu: “Ja es iemācīšos mīlēt vīrieti, neko negaidot pretim, vai tad es jutīšos laimīga?” Un es droši varētu atbildēt, ka nesavtīgi mīlošs cilvēks jūtas laimīgs.