Vai grūta materiālā situācija ir attaisnojums abortam? 28.07.2016
Enija jautā: Tīri medicīniski nevarēju palikt stāvoklī vairākus gadus. To, ka man iespējams nebūs bērnu, ar šādu domu vienkārši apradu un iemācījos sadzīvot, dzīvot un atrast dzīve prieku arī tad, ja savu bērnu nav. Es arī zināju un sevi noskaņoju- bērnu man nebūs, jo man to nevar būt, daudzas sievietes ir neauglīgas, tā mūsdienās ir jau gandrīz normāli. Un tā arī bija, ka ilgus gadus nebija ne mazāko aizdomu par iespējamu grūtniecību. Vēl nekad.
Tad dzīvē atrados un joprojām esmu situācijā, ka lai izdzīvotu, samaksātu rēķinus un nosegtu savas vajadzības un beidzot izrautos no bezdarbnieka statusa, man piedāvā darbu, kurš patiesi atbilst un patīk. Viss rūgtums ir tajā, ka līdz ar darba atrašanu un prieku par beidzot pozitīvo ziņu, uzzinu, arī to, ka esmu stāvoklī, uz ko mans darba devējs paziņo, ka pēc pusgada tikšu atlaista, jo grūtnieci viņam nevajag. Praktiski paliku stavoklī laikā, kad atradu darbu.
Mans pārbaudes laiks nebūs vēl beidzies, kad var teikt, ka jādodas lēnam dekrētā un tādu darbinieku, ir skaidrs, ka
negrib. Vīrs no sākuma minēja, ka, ja palikšu stāvoklī, tad bērnu audzināsim- lai es neuztraucoties, tas vēl bija pāris mēnešu atpakaļ, tāpēc uz to paļāvos, jo mūsu attiecības bija sapratnes pilnas un labas. Vienīgi vēlāk, kad tas notika, viņš pārdomāja, jo neesot tik daudz līdzekļu un viņam nav vēlmes uzņemties atbildību par vēl vienu personu- es jau esmu viena, kas patlaban riktīgi nestrādā, turklāt vēl materiāli mani un bērnu atbalstīt, kad nevarēšu strādāt vispār, esot pārāk smags finansiālais slogs, ir labāk, lai es eju strādāt, jo tad sanāk par abiem iztikt.
Kad grūtniecība guva apstiprinājumu, vīrs paziņoja, ka no dzīvokļa izvācas un dodas dzīvot viens, jo tā viņam ir labāk- neesot lieka atbildība un izjukusi dzīve. Praktiski situācija ir tā, ka ne darba devējs, ne mans vīrs bērnu negrib. Ja mana finansiālā situācija būtu apmierinoša diviem, labprāt un ar prieku šo bērnu audzinātu. Reāli no sirds esmu par to, ka šis bērns nāktu pasaulē, bet atrodoties zem finansiālo grūtību sloga- jo draud pat palikt uz ielas un man ir bailes vai viena to pavilkšu, jo no vīra puses man atbalsta nebūs, turklāt viņš mani pamet, jo nevēlas lieku atbildību un atsacīšanos no savām interesēm- sporta un ceļojumiem. Pie vīra varu atgriezties tikai bez bērna –tāds ir viņa nosacījums.
Vecāku, kas atbalstītu arī nav, jo kontaktu ar viņiem nav –mani pameta, kad biju maza meitene un cilvēks, pie kura izaugu, nomira dažus gadus atpakaļ. Tikai daži draugi vēl paliek. Vai šādā gadījumā ir attaisnojums izšķirties par labu abortam, ja bērns nevar ietilpt dzīves plānā? Praktiski tā ir izšķiršanās par labu tam, lai ietu strādāt un glābtu attiecības kā izmisuma variants, nevis tāpēc, ka to vēlos brīvprātīgi. Un vispār kā tā var gadīties, ka bērns atnāk tieši tik smagā dzīves posmā?
No citas puses saprotu, ka aborts ir kaut kas smags un nomācošs, sirds sažņaudzas no domas vien, ka uz ko tādu
jāparakstās, kas ir tik traumējošs. Tad kur un kā rast risinājumu? Vai tas ir labākais variants, lai glābtu laulību?
Elvita Rudzāte atbilde: Aborts ir slepkavība un apzināti uz sevis uzņemties slepkavības karmu, ir neprāts. Bērna iemiesošanās ir vislielākā Dieva dāvana, un mūsdienās Dievs tiešām šo dāvanu visiem nedāvina, tāpēc kļūst bēdīgi apzināties, ka kāds šo dāvanu nenovērtē.
Enija sev ir piesaistījusi vīru, kas ir ļoti liels egoists. Tas nozīmē, ka arī Enija pati sirgst ar egoisma slimību. Zinot kāda ir situācija darba tirgū, es neticu, ka nav iespējams atrast darbu. Pat pieļaujot šādu iespējamību, vienmēr tu vari nodarbināt pats sevi, darot to, kas tev patīk vai pēc kā ir pieprasījums, piemēram, daudzās ģimenēs ir nepieciešamas bērnu aukles vai māju uzkopējas. Tāpat nepārtraukti dzirdu vaimanas no darba devējiem, kas nespēj atrast darbiniekus. Latvijā sociālā nodrošināšanas sistēma neatstās grūtnieci uz ielas bez uzturlīdzekļiem, kā arī ir nodibinātas labdarības iestādes, kas palīdz māmiņām, kurām nav neviena, kas var palīdzēt. Arī baznīca sniegs atbalstu, ja tikai viņai lūgs palīdzību un iesaistīsies viņu draudzē. Un visbeidzot Dievs vienmēr parūpēsies par tevi un tavu bērniņu. Patiesībā risinājumu ir daudz, jautājums ir tikai vai ir vēlēšanās sastapties ar dzīves grūtībām?
Dzīvē patiešām ir visādas situācijas, bet labāk ir bērnu piedzemdēt un atdot adopcijai ģimenei, kura netiek pie bērna, bet to ļoti vēlas, nekā noslepkavot mazo dzīvībiņu, veicot abortu.
Enija minēja, ka bērnībā viņu pameta viņas vecāki. Tā ir karmiska situācija, kuru Dievs ļauj Enijai izpirkt, rūpējoties par savu bērnu, neskatoties uz sarežģītajiem materiālajiem apstākļiem. Es domāju, ka Enijas gars kādā no iepriekšējām dzīvēm ir pametis savu bērnu/us un šajā dzīvē situācija atkārtojas, jo Dievs dod vēl vienu iespēju Enijai labot savu kļūdu. Enijas neapgūtā mācība ir bēgšana no grūtībām. Tieši tāpēc viņa sev piesaistīja vīru, kas arī aizbēga no grūtībām.
Lai ko man stāstītu par sarežģītām dzīves situācijām vai gados jaunām māmiņām, es nerekomendēšu veikt abortu, jo tā ir slepkavība, kas būs jāizpērk šajā vai kādā no nākamajām dzīvēm, kad noslepkavos tevi vai tev mīļus cilvēkus. Gudrs ir cilvēks, kas domā ne tikai par šo dzīvi, bet arī par to, kas viņu sagaida nākamajās dzīvēs. Gudrs ir cilvēks, kas cenšas izprast savu karmu un ar pazemību, pareizām izvēlēm un lūgšanām pamazām to dzēš.