Vai ir alternatīva armijas modelim? 27.10.2020

Ervīns jautā: Sabiedriskajos medijos aizvien vairāk izskan aicinājums dienēt armijā, solot profesionālu izaugsmi, karjeras iespējas, sociālās garantijas, labu atalgojumu. Kā, jūsuprāt, cilvēka psihi un garīgo veselību/attīstību ietekmē militārā vide (kaujas, apmācības, misijas, dzīve militārajā daļā, piemēram, 5 cilvēki vienā istabā vairākus
mēnešus utt.) no garīgā skatījuma? Tagad esmu sapratis, ka šāda vide ir destruktīva, armijā dienēju 5 gadus. Vai Jūsuprāt ir alternatīva armijas modelim? Ja nebūs armija, kas mūs aizstāvēs? Latviešu strēlnieku kaujas piem.(pagātnē).

Elvita Rudzāte atbild: Kamēr būs atļauti aborti (bērnu slepkavības), tikmēr miers pasaulē nebūs. Tā kā abortus pieprasa iedzīvotāji pat valstīs, kur kristietība ir ļoti spēcīga, piemēram, Polijā, tad cerība, ka drīzumā varētu mainīties cilvēku izpratne par abortiem, ir niecīga. Tāpat cerība, ka tuvākā laikā valstis varētu atteikties no bruņošanās nepastāv, un nepieciešamība pēc valsts aizstāvjiem pastāvēs vismaz tuvākā laikā.

Tiem cilvēkiem, kas satikušies armijā un ir spiesti dzīvot vienā istabā vairākus mēnešus, ir savstarpēja karma, kuru atstrādā atrodoties kopā skaudros apstākļos. Ikviena cilvēka psihi un garīgo veselību nelabvēlīgi ietekmē kaujas, sakropļoti ķermeņi un viss cits sliktais, kas jāpiedzīvo kara darbības vietās. Tanī pašā laikā ikvienam ir iespējas uzlabot savu garīgo veselību, ja atgriežas ticībā pie Dieva un iet apzinātu garīgās attīstības ceļu.

Tieši tāpēc par varoņiem uzskata tos cilvēkus, kas gatavi upurēt savu veselību, lai tikai aizstāvētu savu Tēvzemi. Savukārt tie cilvēki, kas izvēlas iet armijā tikai tāpēc, lai nopelnītu un citu savtīgu motīvu vadīti, pastāv risks, ka krīzes laikā viņi var nodot savu Tēvzemi. Lai tas nenotiktu, armijā ir jābūt ļoti augstā līmenī patriotiskai audzināšanai un garīgajai izaugsmei, lai cilvēks, kas sācis armijas gaitas nepareizu motīvu vadīts, laicīgi attaptos un spētu mainīt savu motīvu dienēt armijā. Savukārt armijas augstākajām amatpersonām ir jābūt ļoti viedām (intelektuāli un garīgi augsti attīstītām), lai krīzes situācijās pieņemtu pareizus lēmumus, jo krīzes situācijas nevar iepriekš prognozēt. Var iemācīties tehniskas rīcības, bet nevar iemācīties krīzes situācijas, jo parasti tās neatkārtojas. Piemēram, Baltkrievijas armija šobrīd ir ļoti neparastā situācijā – klausīt pastāvošās varas pavēlēm vai nostāties otrā pusē?

Vai ir alternatīva armijas modelim? Garīgajā skatījumā alternatīva ir vienmēr, bet kamēr sabiedrības kolektīvais apziņas līmenis ir tik zems, alternatīvu armijas modeli ieviest nav iespējams.

Alternatīvs armijas modelis būtu, ka visa sabiedrība ir apmācīta aizstāvēt savu valsti un sniegt palīdzību iedzīvotājiem katrs savā līmenī. Apmācībās sabiedrība piedalās nevis piespiedu stāvoklī, bet brīvprātīgi. Tas nozīmē, ka sabiedrībai ir jābūt motivētai apgūt prasmes aizstāvēt valsti un sniegt palīdzību līdzcilvēkiem. Profesionālā armijā dienē tikai cilvēki, kas izjūt aicinājumu kalpot savai tautai, upurējot savu dzīvību, ja būs tāda nepieciešamība, lai aizstāvētu valsti. Šie cilvēki nesaņem atalgojumu, bet viņiem ir garantēta eksistenciālā drošība (viņiem tiek nodrošināts viss dzīvošanai nepieciešamais). Tas ir līdzīgi kā mūkiem, kas kalpo cilvēcei un Dievam.

Ja visās valstīs būtu šāds armijas modelis, tad domstarpību gadījumi tiktu atrisināti pēc iespējas humāni. Kad ieroču bizness ir kļuvis par vienu no pelnošākajām nozarēm pasaulē, tad cerības, ka tos nevēlēsies kāds pielietot, ir mazas. Tāpēc šobrīd armijas modeļi ir tādi kādi tie ir un ļoti daudz kam pasaulē ir jāmainās, lai arī armijas modeļi mainītos.