Vai ir iespējams apgūt Dievišķās gudrības bez speciālistu atbalsta? 18.04.2019

Eva jautā: Vēlos precizēt vēl jautājumu, bieži tiek saņemti piedāvājumi/ieteikumi no radiniecēm izmēģināt dažādus speciālistus, piemēram, aromaterapiju, tibetas trauki, psihoanalīze, psihoterapija, kur strādā ar cilvēku bezapziņas-zemapziņas slāņiem…mums katram, parastajam cilvēkam, kas nav pietiekami attīstīts, lai saredzētu savas dzīves cēloņu-seku sakarības, rodas jautājumus, kā atrisināt savus jautājumus, ja tu nemāki noformulēt un pat apzināties sevi, lai vēl ko atrisinātu…tātad, kāds ir Jūsu viedoklis, vai iet papildus pie šiem speciālistiem, kas it kā palīdz atrast virzienu? Vai arī tas ir/nav ceļš uz garīgiem panākumiem?

Ļoti daudz šo speciālistu saka, ka viss nāk no bērnības un mēs pat neatceramies tos notikumus, kas šodien bojā vai rada ciešanas, jo mēs visi esam savās lomās ielikti, un lai tiktu ārā no neapzinātības, vajag kādu kurš praktiski palīdz iet tev nezināmo ceļu, bet te atkal nodomāju, tas maksā tomēr naudu, un tie ir Dieva instrumenti, bet vai pašam cilvēkam ir iespējams saviem spēkiem to visu apgūt, ja apziņa nav vēl tīra, bet tiek lasīta garīgā literatūra un pats pa mazlietiņam centies vērot savu dzīvi? Kāda bija Jūsu pieredze?

Elvita Rudzāte atbild: Cilvēki ir ļoti dažādi ar dažādiem sasniegumiem un tieši tāpēc tas, kas vienam palīdz, otram nepalīdz. Ir problēmas, kuras cilvēks var atrisināt saviem spēkiem, izmantojot savas zināšanas, bet mēdz būt problēmas, ar kurām cilvēks netiek galā un viņam ir nepieciešama palīdzība. Piemēram, ja cilvēks ir smagi slims, viņam ir nepieciešama palīdzība. Ja cilvēkam kāda dzīves situācija rada negatīvas emocijas, kas traucē viņam strādāt, būt harmonijā ģimenē un sāk ietekmēt veselību un pats viņš nespēj atbrīvoties no šīm emocijām, jo nav izpratis savas mācības, tad viņam ir nepieciešama palīdzība, lai izprastu neapgūtās mācības.

Ir ļoti daudz cilvēki, kas nemaz nevēlas izprast savas mācības, bet vēlas tikt vaļā no problēmas, tad šie cilvēki meklēs speciālistu palīdzību, lai viņiem noņem problēmas vienalga ar kādām metodēm. Jo zemāks cilvēka apziņas līmenis, jo vairāk viņš meklēs kādu, kas viņa vietā risinās problēmas. Jo augstāks cilvēka apziņas līmenis, jo vairāk cilvēks palīdzēs pats sev un speciālistus izmantos kā padomdevējus.

Ja cilvēks iet apzinātu garīgās attīstības ceļu, tad vieglāk šo ceļu ir iet dzīva Skolotāja vadībā, jo jāsastopas ar ļoti daudz jautājumiem un pārbaudījumiem uz kuriem nav iespējams atrast ātras atbildes, ja nav zināšanu. Tanī pat laikā īsts Skolotājs liks skolniekam mācīties un ieguldīt laiku Dievišķās zinātnes apguvē, lai skolnieks nekļūtu atkarīgs no Skolotāja padomiem, bet pats meklētu atbildes tās pārrunājot ar Skolotāju, kura galvenais uzdevums ir raudzīties, lai Skolnieks nenomaldās no ceļa.

Tāpat svarīgi ir apzināties, ka mācīšanās pilnīgi visiem notiek laikā, kad cilvēks guļ ciešā miegā, jo tad cilvēka gars atdalās no ķermeņa un dodas uz Smalko plānu, kur tiekas ar Skolotājiem un saviem pavadoņiem, kas dod viņam padomus, kurus cilvēks neatceras, kad pamostas, bet kaut kad vēlāk tie tomēr nonāk cilvēka apziņā un bieži cilvēks tos uzskata par sava prāta izdomātu.

Mana pieredze nedaudz atšķiras no tās pieredzes, ko rekomendē Skolotāji, bet tas ir saistīts ar maniem garīgajiem sasniegumiem jau iepriekšējo dzīvju laikā. Man nav bijis dzīvs Skolotājs, kas uzraudzītu manu garīgās attīstības ceļu. Man nav bijis Skolotājs pie kura kājām es varētu sēdēt un klausīties Viņa teikto. Es mācos no Lielo Skolotāju atstātajiem dārgumiem – no grāmatām, kur Viņi ir skaidrojuši dzīvi, kā arī man palīdz atpūtas laiks, kad notiek saslēgšanās ar Skolotāju, kas tanī brīdī ar mani strādā. Man ir līdzgaitnieki, kas līdzīgi man iet garīgās attīstības ceļu, ar kuriem es varu pārrunāt to, ko es esmu sapratusi/atklāsmes un uzklausīt viņu viedokļus, kas sakrīt vai atšķiras no manējā viedokļa.

Pateicoties iepriekšējās dzīvēs uzkrātajai gudrībai, man šajā dzīvē nesagādā grūtības uztvert informāciju no grāmatām, kas nozīmē, ka es attīstos pašmācības ceļā, bet strādājot ar domātājiem, es redzu, ka viņi dažkārt neuztver to pašu informāciju, ko es, kaut arī lasa to pašu literatūru, ko es. Piemēram, visiem ir pieejamas Vīlmas Lūles grāmatas, kur viņa skaidro veselības problēmas, bet maz ir to, kas izprot viņas rakstīto. Dažkārt es jūtos kā tulks, kas skaidro to, ko Vīlma Lūle savās grāmatās ir pateikusi. Tāpat man nākas tulkot arī citu Lielo Skolotāju teiktās gudrības, kas ir saglabātas grāmatās un visiem pieejamas.

Par savu pirmo Skolotāju es uzskatu Vīlmu Lūli, bet mūsu savstarpējā saruna uz Zemes bija īsi pirms viņas nāves pavisam īsa, bet pietiekama, lai viņa sāktu man palīdzēt, atrodoties Smalkajā plānā. Kā savu otro Skolotāju es uzskatu Avatāru Šri Satja Sai Babu, kuru esmu redzējusi laikā, kad biju pie Viņa Ašramā, bet mums nav bijušas individuālas sarunas klātienē, visas sarunas ir bijušas Smalkajā plānā. Ļoti lielu iespaidu uz mani atstāja Kristiešu Skolotāji, īpaši Svētā Terēze no Avilas, Svētā Terēze no Lizjē un Svētā Terēze no Kalkutas. Bija laiks, kad man bija nepieciešama palīdzība un nebija neviena uz Zemes, kas varētu man palīdzēt, bet es palīdzību saņēmu no Skolotājiem, kas atrodas Smalkajā plānā. Kopš tā laika es zinu, ka neesmu viena un turpinu palīdzību saņemt, saņemot arvien grūtākus uzdevumus.

Sevis izzināšana ir tikai garīgā ceļa sākums, tālāk jau ir pavisam citi uzdevumi. Tāpēc pašlaik es vairs neieguldu īpašu laiku sevis izzināšanā, jo esmu sākusi kalpot Gaismas Brālībai. Grūtās dzīves situācijās, kas piemeklē mani, es, protams, padomāju, kas man ir jāmācās no konkrētās situācijas, bet tas man nesagādā grūtības, es ātri saprotu savas neapgūtās mācības, apzinos savus trūkumus un neatstrādāto karmu, kā arī apzinos, kad esmu karmu uzņēmusi. Es turpinu mācīties, lasot Gaismas Brālības doto Mācību un man ir zināms, kas man ir jāizlasa un kādā secībā, grāmatas ir saliktas kaudzē un to izlasīšanai būs nepieciešams ilgs laiks- daudzi gadi. Ja man rodas jautājums Lielajiem Skolotājiem, es tos uzdodu pirms aizmigšanas un vienmēr esmu atbildes saņēmusi. Dažkārt man pat nav nepieciešams miegs, lai saņemtu atbildes, galvenais ir nepieciešams miers un klusums, tad atbildes atnāk nomoda laikā.

Es sevi neuzskatu par Skolotāju ar lielo burtu, tomēr nevaru noliegt, ka man ir daudz zināšanu, kuras man ir jānodod tālāk sabiedrībai. Esmu izjutusi garīgās vientulības izjūtu, kad tev nav ar ko aprunāties par jautājumiem, kurus esmu sapratusi, jo citi vēl tos nespēj izprast. Es sāku izprast tos viedos cilvēkus, kas nevarēja pamest Zemes dzīvi līdz nebija kādam  atstājuši savas zināšanas. Par laimi man ir iespējas atstāt zināšanas gan ar grāmatu palīdzību, gan semināru palīdzību, gan citos veidos. Tomēr tādu īstu savu skolnieku es ieraudzīju tikai šajā gadā, kas vēl ir bērns, bet ļoti labi uztver visu, ko es saku un ir gatavs pieņemt manas zināšanas. Esmu pateicīga Dievam, ka Viņš man ir devis arī šādu pieredzi un iespēju.