Vai ir iespējams palaist garām cilvēku, ar kuru dvēsele ir plānojusi dzīvē būt kopā? 27.09.2018

Laine jautā: Vakar noklausījos Piedošanas lekciju par bailēm un to sniegtajām mācībām. Es nedzīvoju Siguldā un tā kā man nav iespēja apmeklēt Jūsu konsultāciju Siguldā, tad turpinu rakstīt uz šo portālu.

Sākšu no paša sākuma. Kopš agras bērnības manī ir bijušas bailes palikt vienai. Lasot šajā portālā citu lasītāju stāstus, tagad zinu, ka visticamāk šīs bailes ir pārmantojušās no iepriekšējām dzīvēm, kad neapguvu vientulības mācību, kura māca nesaistīt savu laimi ar ārpasauli, iemācīties kļūt laimīgai savā sirdī un to, ka es nekad neesmu viena, jo man līdzās ir Augstākie spēki.

Neskatoties uz šīm bailēm palikt vienai, es vienmēr esmu ticējusi, ka pastāv kaut kas varenāks par mani, bet mana ticība Dievam ir bijusi un joprojām ir ļoti trausla, lai arī Dievs caur konkrētiem notikumiem man ir parādījis savu neizmērojamo pacietību, mīlestību un žēlsirdību.

Jaunas sievietes gados man uz kreisās krūts gala izveidojās neliela papiloma sirds formā. Domātajā ir teikts, ka papiloma “(…) rodas no nemitīgām skumjām,  sabrūkot konkrētām ilūzijām. Piemēram, ja cilvēks sapņo par attiecībām, kuras kaut kādu iemeslu dēļ neveidojas tā, kā cilvēks ir iedomājies, tad uz sejas veidojas mazi balti izaugumi jeb papilomas”. Pavisam netālu no papilomas man ir neliela dzimumzīmīte sirds formā. Domātājā par dzimumzīmi ir teikts, ka tā “(…) simbolizē kādas cilvēka īpašības vai notikumus no iepriekšējām dzīvēm, kurus
cilvēka Gars negrib aizmirst, tāpēc ņem līdzi uz nākamo dzīvi, t.i., uz šo dzīvi”.

Saprotu, ka viss ir saistīts ar vīrišķo pusi, jo gan papiloma, gan dzimumzīme atrodas ķermeņa kreisajā pusē. Tā kā gan papilomai, gan dzimumzīmei ir sirds forma, tad viss ir saistīts ar mīlestību, attiecībām ar vīriešiem. Tik tālu man ir skaidrs. Te sākas man neizprotamā daļa. Man patiešām neveidojas attiecības ar pretējo dzimumu un mani tas skumdina. Ir tā, ka ik pa laikam pie apvāršņa uzrodas kāds potenciālais vīrietis, ar kuru veidot attiecības, bet man nez kāpēc nerodas simpātijas. Šāda situācija ir atkārtojusies ne vienu vien reizi. Kandidāti ir bijuši visādi, sākot no gariem, īsiem augumos, gaišmatainiem, tumšmatainiem, finansiāli stabiliem, mazāk finansiāli stabiliem, apalīšiem, tieviem utt. Kā personības potenciālie kandidāti ir bijuši jauki puiši, gribējuši nopietnas attiecības (ar atsevišķiem izņēmumiem) un mīļi. Bet simpātijas neradās nedz pirmajā brīdī, nedz arī pēc kāda laika, kas pavadīts komunikācijā ar viņiem. Lūdzu, nepārprotiet mani, jo man patiešām patīk vīrieši nevis sievietes. Uz sievietēm kā potenciālajām
partnerēm es neskatos. Brīvās attiecības es neatbalstu, tāpēc šādus piedāvājumus neakceptēju (nav daudz, bet tādi ir bijuši).

Laikā, kad atkal un atkal nonācu pie secinājuma, ka simpātijas nerodas pret Dieva piedāvātajiem vīriešiem, ar mani sāka notikt savādas lietas (nezinu, kā citādi tās nodēvēt), kas dzīvē kulminēja man neizprotamā notikumā (par to vēl domāju šobaltdien un joprojām nesaprotu šī notikuma pasniegto mācību).

2012. gadā sāku saņemt vairākus neparastus sapņus. Tajos man tika rādīta mana „otrā pusīte” (ne mans Augstākais Es). Es šos sapņus pierakstīju, lai neaizmirstu, un turpināju savu ierasto dzīves gaitu. Vienā no sapņiem man kāds teica, ka drīzumā man būšot attiecības un norādīja uz šādu ciparu kombināciju 111 (atstarpe) 1. Man teica, ka lielākā ceļa daļa ir noieta, ka palicis vairs neliels posms. Drīz vien pēc šī sapņa iepriekš minētā ciparu kombinācija sāka vairāk figurēt manā dzīvē, piemēram, veikalā iztērētā summa kā 11, 11 eiro, derīguma termiņš uz produktiem, dažādu ieejas karšu numuri utt. Es reiz nolēmu paeksperimentēt ar šo ciparu kombināciju. Es nolēmu to apzināti meklēt visās iespējamās vietās un lietās savā ikdienā. Tieši tajās dienās, kad apzināti meklēju, šos ciparus nekur nemanīju. Savukārt, tad, kad tiem nepievērsu uzmanību, tie jau atkal bija mani paspējuši atrast. Pēc kāda laika man atkal bija sapnis, bet tajā man teica, ka es viņu sastapšot „panorāmas laikā” (nezinu, ko tas īsti nozīmē).

2013. gadā notika izmaiņas manā profesionālajā jomā, es nomainīju darbu uz terminēto līgumu, jo citas iespējas man Dievs nedeva. Par manu noalgošanu darba devējs man paziņoja 27. datumā. Nākamajā dienā man bija dzimšanas diena un man apritēja 27 gadi. Līdz ar jauno darbu uzradās jaunas īrēšanas iespējas, dzīvokļa numurs bija 72. Dienā, kad pārvedu mantas uz jauno dzīves vietu, netālu noparkojusies stāvēja mašīna ar uzrakstu „panorāma” un, gribot negribot, atcerējos par redzēto sapni. Kad jau biju sākusi strādāt un ievākusies, tieši novembrī (11. gada mēnesī) man bija jauns sapnis, kas vēstīja par laiku, kad satikšu šo „otro pusīti”. Tā pamazām pagāja dienas, nedēļas, mēneši un tuvojās noslēgumam mans darba līgums.

Priekšpēdējā mēneša priekšpēdējā dienā mani pārņēma izmisums, jo jaunu darbiņu Dievs vēl nebija iedevis. Turklāt tanī laikā bija uzradušies citi Dieva pārbaudījumi un kopumā laiks nebija viegls. Tovakar mans izmisums izlauzās uz āru un es raidīju dedzīgu lūgšanu Dievam, jautājot, kāpēc viss ir tā, kā ir. Es Viņam teicu, ka mani spēki izsīkst. Noraudājusies es tonakt aizmigu un jau atkal jauns sapnis bija klāt. Šo sapni es joprojām atceros, tā it kā tas mani būtu apciemojis tikai vakarnakt. Tik izteikts un spilgts tas bija. Sapnī visapkārt bija tumša nakts. Es atrados Daugavas kreisajā krastā. Man mugurā bija balta gara kleita un rokās balts ziedu pušķis. No manas kleitas nāca balta gaisma, kas nedaudz izgaismoja ceļu man priekšā. Daugavas abus krastus savienoja neredzams tilts. Lai arī es fiziski šo tiltu neredzēju, es “zināju”, ka tas tur bija. Ceļš pāri neredzamajam tiltam bija vientuļš, jo apkārt nebija cilvēku. Ļoti reti man garām pagāja kāds nejaušs garāmgājējs. Es raudzījos tālumā un redzēju, ka tilta otrā galā stāv jauns vīrietis melnās biksēs ar baltu kreklu un melnu žaketi. Viņam bija gareni, zeltaini balti mati ap kuriem bija izveidojies tāds kā gaismas oreols. Viņš kādu gaidīja. Jo tuvāk es viņam nācu, jo vairāk sapratu, ka viņš gaida mani. Tad es ieraudzīju kopainu no putna lidojuma. Man parādīja, ka jaunajam vīrietim ir zilas acis, augsti vaigu kauli un nopietna sejas izteiksme. Aiz viņa atradās draugi, ģimene, cilvēki, kurus viņš mīl. Atceros, ka sapnī es biju dusmīga uz viņu, jo viņš nevienu soli man nepanāca pretī, tikai pacietīgi gaidīja mani un viņš arī sagaidīja mani. Tilta galā viņš man pasniedza roku un palīdzēja nokāpt. Sapnis beidzās ar mūsu kāzām.

Tad pienāca mana darba pēdējais mēnesis un kādā vēsā, bet saulainā vasaras dienā devos mājās no darba. Garām gāju vairākām āra kafejnīcām, kurās lielākoties vasaras vēso sauli baudīja ārzemnieki. Pēdējā āra kafejnīca, kura atradās vien pāris metrus no manas tā brīža īres vietas, bija vistukšākā. Tur bija tikai 3 cilvēki, no kuriem 2 sēdēja pie galdiņa, kas atradās vistuvāk gājēju ietvei. Šie 2 cilvēki savā starpā sarunājās un viens no viņiem man likās kaut kur redzēts. Tas bija jauns vīrietis ar bālu ādu un gareniem, zeltaini baltiem matiem, kuri spīdēja saules gaismā. Viņš bija
ģērbies melnās biksēs, baltā kreklā. Es laikam pārāk cieši skatījos uz viņu, jo viņš arī uz mani paskatījās un tad es sapratu, ka tas ir tas pats vīrietis no sapņa. Manī vērās tās pašas zilās acis no sapņa. Viņa seja bija absolūta kopija tai, kuru es redzēju sapnī. Nezinu, kā tas ir iespējams nosapņot cilvēku, kurš, kā vēlāk izrādās, realitātē arī eksistē. Tā man ir mistērija. Vienīgais, kas nesakrita – es nebiju baltā kleitā un viņam nebija melnās žaketes.

Āra kafejnīca atradās Daugavas labajā krastā pie ūdens. Ielas numurs, uz kuras atradās kafejnīca, bija 11 un viņš bija kopā ar kādu paziņu vai draugu. Es neko tamlīdzīgu nebiju iepriekš dzīvē piedzīvojusi. Apjukumā es viņam uzsmaidīju un ar paātrināti pukstošu sirdi devos prom, jo dzīvē nebiju mācīta bāzties pa vidu cilvēku sarunām. Pirms nogriezos gar mājas stūri es vēlreiz atskatījos un atkal pārliecinājos, ka es nebiju pārskatījusies. Tas patiešām bija tas pats vīrietis no sapņa. Lūdzu, nenosodiet mani, sakot, ka iespējams es pati esmu visu izjaukusi, nepieiedama viņam klāt.

Kopš tās dienas ir pagājuši 3 gadi. Pirmie 2 gadi bija pilnīgi tukši un Dievs manā dzīvē nesūtīja nevienu potenciālo vīrieti, ar kuru izveidot attiecības. Šogad pa ilgiem laikiem Dievs man deva 2 iespējas izveidot attiecības, bet atkal un atkal es nonācu tādā situācijā kā iepriekš (pirms dzīvē redzēju vīrieti no sapņa) – neradās simpātijas. Šajos 3 gados vairs nav bijuši nedz sapņi, nedz arī citu sastapšanos ar vīrieti no sapņa. Ciparu kombinācijas ar 1111 joprojām bombardē manu ikdienu. Tas nav mainījies. Todien, kad dzīvē ieraudzīju vīrieti no sapņa, man bija sajūta, ka viņš nebija latvietis. Es pat teiktu, ka viņš varētu pārstāvēt kādu Skandināvijas tautu, jo parasti tieši šīm tautām ir šī bālā āda, izteiktie gaišie mati un zilās acis. Es neesmu aizmirsusi šo cilvēku no sapņa un iespējams arī nekad neaizmirsīšu (kas to lai zina), bet es arī neraudu par viņu. Neesmu droša, vai maz var pieķerties (nemaz nerunājot par mīlēšanu) kādam cilvēkam, kuru Tu personīgi nemaz nepazīsti, lai arī par šī cilvēka pastāvēšanu mana Dvēsele vai Gars iepriekš ir vēstījusi.

Šeit ir jautājumi, uz kuriem vēlētos saņemt atbildes:
1)      Kādi stresi man būtu jāatbrīvo, lai papiloma pazustu?
2)      Vai ir kāds enerģētisks skaidrojums tam, kāpēc manī nerodas simpātijas pret tiem vīriešiem, kurus man piedāvā Dievs?
3)      Kas man būtu jāsaprot no situācijas par vīrieti no sapņa un viņa īslaicīgo sastapšanu dzīvē? Kā es varu pielietot
piedošanu šajā situācijā, lai to atlaistu (jūtu nepieciešamību to atlaist)? Vai man lūgt palīdzību Dievam šīs situācijas atrisināšanā? Ko Jūs man ieteiktu darīt?Piezīme: šīs situācijas neparastuma dēļ es neesmu par to runājusi ar Dievu. Es nezinu, kā to izdarīt un kas man būtu jāsaka. Es nevēlos nonākt situācijā, kad Dievs manu kaprīžu dēļ iedod un tad es esmu nelaimīga un vēlos tikt vaļā no tā, ko man Dievs ir iedevis (tā reiz bija, bet ne attiecību jomā).
4)      Vai ir iespējams palaist garām cilvēku, ar kuru dvēsele ir plānojusi dzīvē būt kopā?

Elvita Rudzāte atbild: Paldies Lainei par pieredzes stāstu, es domāju, ka lasītājiem bija interesanti to izlasīt.

Es varu izteikt savu viedokli, bet neuztveriet to kā absolūto patiesību.

Laines dzimumzīme norāda uz ļoti lielu pieķeršanos kādam vīriešu dzimuma pārstāvim iepriekšējās dzīves laikā. Šīs attiecības palika nepiepildītas, daudz skumju un ilgu tajās bija, un tāpēc šī pieredze tika paņemta līdzi uz šo dzīvi. Tieši tas ir iemesls, kāpēc Lainei neveidojas simpātijas pret vīriešiem, jo viņa gaida tikai vienu vienīgo, un viņa to gaida jau no pagājušās dzīves, kad kaut kādu iemeslu dēļ attiecības tika šķirtas.

Dievs Lainei dāvāja iespēju satikt šo vīrieti vispirms sapnī un pēc tam dzīvē, lai viņa redzētu, ka nekam nedrīkst pieķerties, ka dzīvē viss plūst un mainās. Šim vīrietim ir sava dzīve, savas attiecības un viņš nedomā par to, kas bijis iepriekšējā dzīvē, jo viņš neko neatceras. Bet Laine toreiz domāja, ka šīs attiecības būs mūžīgas, ka viņš nekad viņu neaizmirsīs. Diemžēl Laine nezināja, ka katra dzīve ir tikai teātra izrāde, kur mēs spēlējam savu lomu, ko mums uztic Dievs. Ja pagājušā dzīvē viņa spēlēja ļoti iemīlējušās sievietes lomu, tad šajā dzīvē loma jau ir pavisam cita.

Papiloma rodas no skumjām, bet Laines skumjas nav tikai saistītas ar šo dzīvi, bet arī ar iepriekšējo dzīvi, tāpēc, lai Laine atbrīvotos no papilomas, viņai ir jāpārstāj skumt un gaidīt sapņu princi. Viņai ir jāļaujas šai dzīvei, kas nozīmē iet un darīt to, ko Dievs piedāvā. Viņai ir jāpārstāj gaidīt vīrieti, ko satika, jo tieši šīs gaidas aizver viņas sirdi cita vīrieša atnākšanai.

Iesaku Lainei piedot situācijai, kas bija iepriekšējā dzīvē, kad viņa nespēja izdzīvot attiecības kopā ar vīrieti, ko mīlēja un piedot situācijai, kas bija šajā dzīvē, kas viņas ilgas pēc sapņa prinča tikai paildzināja. Visvairāk Lainei ir jāpiedod pašai sev, ka viņa dzīvo ilūzijās un nespēj no tām atbrīvoties, neizprotot, kas ir galvenās dzīves vērtības, un uz ko patiešām vajadzētu koncentrēt uzmanību.

Dievs saved kopā ar cilvēku, ar ko ir paredzēta kopdzīve, bet ne vienmēr cilvēks šo iespēju izmanto, bieži cilvēki sabojā Dieva dāvanu. Tomēr nevajag uzskatīt, ka laulība ir galvenais dzīves uzdevums, varbūt Lainei šajā dzīvē nav paredzēta laulība un viņai ir jāsaprot, kas patiešām ir dzīves vērtība un kam vislabāk ir veltīt savu dzīvi.