Vai ir jēga kādam censties palīdzēt un mācīt atgriezties pie Dieva? 20.05.2017
Portāla Domātājs.lv lasītāja viedoklis:
Gribēju uzrakstīt savu viedokli par Dieva mācību. Man ir radies iespaids, ka nav jēgas kādam censties palīdzēt un mācīt atgriezties pie Dieva utt. Jūs pati esat teikusi, ka jaunieši to īsti nepieņem, netic, pasmejas. Es uzskatu, ka
tomēr ir jāgaida, dzīve pati saliks visu pa vietām. Dzīve pati piespiedīs, noliks uz ceļiem, apdedzinās un tad, kad tas būs noticis un cilvēkiem nebūs citu iespēju, kā aizdomāties un mēģināt celties. Tas būs īstais laiks, kad cilvēks būs gatavs mācībai, gatavs aizdomāties par pasaules kārtību, Dievu. Viņš pats nāks meklēt palīdzību. Domāju, ka tikai tāds cilvēks ir gatavs pa īstam izprast visu to ko Jūs mācat. Un Jūsu portāls ir laba vieta, kur to darīt.
Es atceros savus skolas gadus, mums arī mācīja par Dievu un tādām lietām, bet, manuprāt, tas nebija īstais vecums, nevienu no bērniem tas īsti neinteresēja.
Jūs jautājāt vai tiešām mums ir nepieciešamas nelaimes, lai mēs atgrieztos pie Dieva? Es gribētu teikt, ka jā, bet sliktākais ir arī tas, ka pēc nelaimes gadījumiem, nekas īpaši nemainās. Pirmajā mirklī, pēc tam viss aiziet vecajās sliedēs…
Kā dzied Leps – Lai uz zemes būtu miers, ir nepieciešams karš…dziļa doma tajā rindiņā!
Elvitas Rudzāte atbild: Svētā Terēze no Kalkutas savā uzrunā ANO teica – kamēr pasaule atbalstīs abortus, tikmēr pasaulē nebūs miers.
Naids, kas rodas kara laikā, var beigties tikai tad, ja cilvēki sāks izprast Jēzus vārdus “Ja tev sit pa vienu vaigu, pagriez otru vaigu.” Mana pieredze ar neticīgajiem ir ļoti interesanta un es redzu pozitīvus rezultātus. Piemēram, tie jaunieši, kuri smīkņāja par Dievu, Smalko plānu, par to ir sākuši domāt, jo svarīgi nevis vienkārši runāt par Dievu, bet skaidrot dzīvi. Tieši caur dzīves notikumiem viņiem ir iespēja izprast Smalkā plāna, Augstāko spēku un Dieva esamību. Jaunieši redzot, ka mani viņu smīkņāšana nepazemo, ka esmu stingra savā pārliecībā un no sirds vēlos viņiem palīdzēt, novērtēja manu gara spēku, uzskatot mani par spēcīgu cilvēku.
Augstākie spēki cilvēcei dod Mācību, neskatoties uz to, ka cilvēce to nevēlas pieņemt. Kāpēc Viņi tā dara? Lai Viņi novadītu Mācību līdz cilvēcei, Viņiem ir jāiztērē ļoti daudz Savas enerģijas, bet Viņi to dara, neskatoties uz to, ka zaudē lielu enerģiju.
Es piekrītu, ka nevienam nevajag uzbāzties vai piespiest pieņemt kādu no patiesībām, bet pats svarīgākais ir dot iespēju cilvēkiem DOMĀT. Ja skolās būtu mazo domātāju pulciņi vai vēl labāk nodarbība, kur mācītu bērniem izprast dzīvi un domāt kāpēc notiek tā kā notiek, tad viņi paši nonāktu pie atziņām. Tie, kas nenoticētu, grūtā brīdī atcerētos šo informāciju, un varētu to pielietot praksē.
Mums ir zināms, ka esam nākuši iemiesojumā, kad mainās Kosmiskie cikli un cikla beigās notiek atlase, kuriem gariem ļaus turpināt evolūciju, kuriem būs jāatgriežas zemākā attīstības līmenī un kuriem būs viss jāsāk no paša sākuma. Šī dzīve mums ir kā gala eksāmens, no kura nokārtošanas vai nenokārtošanas būs atkarīga mūsu individuālā evolūcija. Vai nav vērts tomēr pielikt visas iespējamās pūles, lai pamodinātu ceļotājus, kas guļ kajītēs un nedzird, ka kuģis grimst? Vai ļausim viņiem noslīkt, sevi mierinot, ka viņi paši vien ir vainīgi, ka nespēj pamosties no miega?
Manuprāt mums tomēr viņi ir jāmēģina pamodināt, bet to var darīt dažādos veidos. Visgrūtākais ir atrast pareizo veidu, kā aizmigušos pamodināt. To vislabāk varētu izdarīt slavenības jeb cilvēki, kurus tauta mīl, bet diemžēl arī šie cilvēki guļ. Tāpēc es un visi citi Gaismas nesēji, esam līdzīgi kuģa apkalpojošam personālam, kas mēģina kaut ko darīt lietas labā bez jebkādas ietekmes un varas. Nepadosimies grūtību priekšā, bet darīsim katrs to, kas ir mūsu spēkos, lai pēc iespējas vairāk cilvēkus atmodinātu no ilūzijas, negaidot lielas nelaimes.