Vai ir jēga kādam censties palīdzēt un mācīt atgriezties pie Dieva? – pirmais turpinājums 22.05.2017
Vai ir jēga kādam censties palīdzēt un mācīt atgriezties pie Dieva? – raksta sākums
Jautājums: Jūs rakstījāt Jēzus vārdus -“Ja tev sit pa vienu vaigu, pagriez otru vaigu.”
Varbūt varat paskaidrot sīkāk. Es gribētu saprast detalizētāk. Teiksim kara gadījumā ienaidnieks laupa mājas, slepkavo un izvaro sievas, meitas… kā rīkoties saimniekam, tēvam, vīram tādā gadījumā – pagriezt otru vaigu, noskatīties? Ļaut sevi pazemojumam?
Elvita Rudzāte atbild: Mācībā ir teikts, ka kara laikā tev ir jāaizsargājas gadījumā, ja uzbrūk tavai valstij vai ģimenei. Tas nozīmē, ka ir jābūt gatavam zaudēt pat savu dzīvību, lai aizsargātu savu valsti, ģimeni un godu. Tomēr pirms aizsargāšanās ir jādara viss, lai šāda situācija nenotiktu, t.i., ar mīlestību jārisina konfliktsituācija, kamēr karš nav sācies un iebrukums nav noticis.
Savukārt Jēzus vārdi – “Ja tev sit pa vienu vaigu, pagriez otru vaigu” šajā gadījumā nozīmē, ka tev ir tiesības aizsargāties, bet tu nedrīksti savā sirdī turēt naidu pret pāridarītājiem, jo viņi patiešām nesaprot ko dara. Ja viņi zinātu kādas sekas būs viņu rīcībai, kā vēlāk tā skars viņus pašus un viņu ģimeni, tad viņi nekad tā nedarītu, pat ja viņiem spiestu to darīt, vai arī rīkotos tā, lai nenodarītu ļaunu, piemēram, šautu garām.
Reiz man lūdza palīdzību jauna sieviete, kuras vecmāmiņa bija ieņemta kara laikā, krievu armijai iebrūkot lauku sētā un izvarojot sievietes. Tā kā izvarotāji bija kaukāzu tautības, tad bērns izskatā ļoti līdzinājās savam īstajam tēvam, kurš par bērna eksistenci neko nezināja. Bērnu ģimenē audzināja kā savējo, tomēr audžutēvs, kurš par tādu kļuva piespiedu kārtā, nespēja izjust īsti tēvišķas jūtas pret savu audžubērnu, kas bērnā radīja milzīgas bailes “mani nemīl” un šīs bailes bija atnākušas līdz trešajai paaudzei kā ģimenes neapgūtā mācība. Es mācīju jaunajai sievietei piedot vecvecmāmiņas izvarotājiem un vecvectēvam, kas nespēja pieņemt netaisnīgo situāciju, izskaidrojot, ka šī situācija notika tāpēc, ka kādā no iepriekšējām dzīvēm cietušie gari (vecvecmāmiņas ģimenes gari) paši bija izvarojuši nevainīgus cilvēkus pret viņu gribu – karma atgriezās atpakaļ. Vienmēr ir jāatceras, ka viss, kas ar tevi notiek ir absolūti taisnīgi, jo tu pats ar savu kļūdaino rīcību pagātnē esi radījis negatīvo enerģiju, kas pie tevis atgriezusies atpakaļ tagadnē.
Cilvēks jūtas pazemots tikai tad, ja viņš uzskata, ka viņam ir nodarīts netaisnīgi pāri. Ja cilvēks izprot pazemojošās situācijas cēloni, atceras Dievišķo Taisnīguma likumu, tad viņš nejūtas pazemots, lai kā pret viņu izturētos. Svētie cilvēki pat priecājās, ja kāds viņus pazemoja, jo uzskatīja, ka pazemojošā situācija palīdz viņiem dzēst viņu grēkus jeb slikto karmu, un dod iespēju ātrāk atgriezties pie Dieva. Tāpēc viņi nekad nebaidījās no nāves, bet visas negatīvās situācijas pieņēma ar pazemību, uztverot tās kā Dieva gribu.
Jēzus savu smago likteni arī uztvēra kā Dieva gribu, jo zināja, ka Viņam ir jāiziet cauri nežēlīgiem pārbaudījumiem tieši tāpēc, lai atmodinātu aizmigušās dvēseles. Viņš garā bija tik stiprs, ka bija gatavs izturēt šādas mocības cilvēces labā, ko sauc par pašuzupurēšanos. Jēzus zināja, ka Jūda Viņu nodos. Viņš zināja, kāds liktenis Viņu sagaida, bet Viņš nebēga, bet pašuzupurējās cilvēces labā, lai cilvēce varētu pastāvēt un evolucionēt.
Simts gadus atpakaļ šādu pašuzupurēšanās lomu uzņēmās Cars Nikolajs II un viņa ģimene, kā arī viņu ģimenes draugs Rasputins, kurš tika nepatiesi nomelnots kā izvirtis vīrietis. Visi viņi zināja kāds liktenis viņus sagaida, bet neviens no viņiem nebēga, kaut arī bēgšanas piedāvājumus saņēma. Šī pašuzupurēšanās nodrošināja Krievijas pastāvēšanu līdz mūsdienām, kaut arī tā vairs nebija tā Krievija, kuras dēļ šie cilvēki zaudēja dzīvību. Tagad ir pagājuši 100 gadi un 100 gadus atpakaļ radītā karma atgriežas atpakaļ. Gaismas Brālības sūtne Tatjana Mikušina ir teikusi, ja krievu tauta nemodīsies, neatgriezīsies ticībā pie Dieva un turpinās vienaldzīgi noskatīties uz to, kas notiek valstī, tad jau tuvākajā laikā notiks kaut kas tāds, kas dzēsīs Krieviju kā valsti no kartes un tā vairs nepastāvēs.
Protams, ir jautājums, kas notiks šajos juku laikos ar Latviju? To es nezinu. Es varu pateikt tikai to, ka viss, kas notiks, būs saskaņā ar Dieva gribu atbilstoši Latvijas labajai un sliktajai karmai. Mēs visi to redzēsim…