Vai ir nozīme pa kuru vietu varmācīgs vīrietis iesit sievietei? – pirmais turpinājums 19.05.2020
Vai ir nozīme pa kuru vietu varmācīgs vīrietis iesit sievietei? – raksta sākums
Sintijas viedoklis: Es gribēju izteikt savu sašutumu par to cik pretīga ir jūsu atbilde rakstā ‘Vai ir nozīme pa kuru vietu varmācīgs vīrietis iesit sievietei?’. Ditai vajag palīdzību tikt vaļā no šī vīrieša. Ja viņu nogalinās, tas būs uz jūsu sirdsapziņas. Sūtu visu iespējamo slikto enerģiju jūsu virzienā.
Leldes viedoklis: Vēršos pie Jums sakarā ar 2020.gada 18.maijā mājaslapā “Domātājs.lv” publicēto atbildi uz lasītājas Ditas jautājumu “Vai ir nozīme pa kuru vietu varmācīgs vīrietis iesit sievietei?”. Šai publikācijā, tā vietā, lai aicinātu lasītāju, kura cieš no vardarbības, meklēt palīdzību, E.Rudzāte iesaka lasītājai situāciju uztvert ar pazemību un meklēt notikušajā savu vainu. Uzskatu, ka šādus ieteikumus publicēt ir ne vien neētiski, bet arī pretrunā ar vērtībām, ko paši esat pauduši kā portāla pamatprincipus.
Vardarbība nekad nav attaisnojama, un tā vienmēr ir vardarbīgās personas atbildība. Nevienam nav tiesību vērst pret otru vardarbību, neatkarīgi no tā, ko upuris ir izdarījis. Izņemot situācijas, kurās pastāv pēkšņs, reāls, neizbēgams, nopietns veselības vai pat dzīvības apdraudējums, vardarbība nav pašaizsardzība, un tā pilnīgi nekad nav pieņemama “aizstāvēšanās” pret “negatīvās enerģijas uzbrukumu” – visi cilvēki nonāk konfliktsituācijās, taču mums ir pienākums tās risināt nevardarbīgos veidos, un tiesības nekļūt par vardarbības upuriem savstarpēju konfliktu dēļ.
Jūs mājaslapas sadaļā “Domātājs.lv principi” norādāt, ka “Esam nevardarbīgi – mēs īpaši pievēršam uzmanību savām domām, vārdiem un rīcībai, lai kādam negribot nenodarītu pāri”, taču vardarbības attaisnošana un upura vainošana diemžēl ir daļa no sabiedrības struktūrām, kas uztur vardarbību, tādēļ vistiešākajā veidā nodara pāri visām personām, kas cieš vai ir cietušas no vardarbības. Tāpat arī Jūs minat, ka “mūsu vārdi (..) nevienam nenodara sāpes”, taču saturs, kas attaisno vardarbību un aicina sievietes nevis meklēt palīdzību un aizsardzību no vardarbības, bet “mīlēt bez nosacījumiem”, “mīlēt vīrieti, lai viņš justu mīlestību”, ir ne vien sāpinošs vardarbībā cietušajām sievietēm, jo noveļ atbildību par viņu partneru rīcību uz viņām, bet arī bīstams, jo vardarbībai ir tendence laika gaitā kļūt smagākai, tādējādi apdraudot upura veselību un pat dzīvību. Tā kā vardarbība ir vardarbīgās personas atbildība, tad nekādas upura rīcības nevar vardarbību apturēt un novērst, arī mīlestības izpausmes ne.
Turklāt, ja Jūsu misija ir aicināt cilvēkus strādāt ar savām negatīvajām emocijām, izprotot to sniegtās mācības, norādīšu, ka cilvēkam konstantā apdraudējumā ir daudz mazāk resursu pašrefleksijai. Tādēļ sievietes, izkļūstot no vardarbīgajām attiecībām, daudz efektīvāk varēs turpināt savu pašizaugsmi, mērķtiecīgi strādājot ar savām negatīvajām emocijām – līdz ar to, pārtraukt attaisnot vardarbību un aicināt sievietes meklēt kvalificētu palīdzību ir Jūsu interesēs.
Lai nodrošinātu, ka Jūsu mājaslapas lasītājas un lasītāji, kas cietuši no vardarbības, gūst piekļuvi resursiem vardarbības novēršanai un iespējai pasargāt sevi no veselības un dzīvības riskiem, es lūdzu Jums ar saviem lasītājiem un lasītājām dalīties ar jau publiski pieejamiem, kvalitatīviem informatīviem materiāliem par rīcību vardarbības gadījumā: bez maksas tiešsaistē ir pieejams Labklājības ministrijas publicētais buklets “Droša un brīva dzīve” http://www.lm.gov.lv/upload/
Elvita Rudzāte atbild: Es priecājos par visām aktivitātēm, kuras Latvijā eksistē, lai mazinātu sabiedrībā vardarbību. Nevienu brīdi neesmu attaisnojusi varmākas uzvedību, kā arī nekad neesmu kādam teikusi, lai cilvēks cieš no vardarbības, neko nedarot. Portālā Domātājs.lv palīdzu skaidrot dzīvi un dodu padomus, lai problēmu risinātu nevis no tās bēgtu, jo no problēmām nav iespējams aizbēgt. Bieži sievietes, kas ir pārtraukušas attiecības ar vienu varmāku, nākamajās attiecībās atkal cieš no vardarbības. Kāpēc tāda neveiksmīga partneru izvēle? Tāpēc, ka sievietes nezina, ka bez fiziskā ķermeņa eksistē smalkie ķermeņi (ēteriskais, astrālais un mentālais), kur uzkrājas sliktas atmiņas, domas, pārdzīvojumi, kas kā magnēts piesaista ciešanas, ja cilvēks ar sevi nestrādā, bet lai cilvēks spētu palīdzēt pats sev atbrīvoties no uzkrātās negatīvās enerģijas un vairs nebūt upuris vai varmāka, viņam ir jāatveras piedošanai un mīlestībai, bet to spēj tikai cilvēks, kas iet apzinātu garīgās attīstības ceļu.
Piekrītu, ka mana atbilde uz Ditas jautājumu lasītājam, kas nav iepriekš iedziļinājies Dzīves likumos un Ķermeņa filosofijā var šķist dīvaina un pat nepieņemama. Diemžēl mana kļūda bija tā, ka lasot Ditas jautājumu, atbildēju tikai uz uzdotajiem jautājumiem, nepaskaidrojot plašāk domu, jo šādus jautājumus neuzdod cilvēks, kam nav nekādu priekšzināšanu dzīves likumos. Mana atbilde Ditai bija vērsta uz cēloņu likvidēšanu, jo es uzskatu, ka ar sekām cīnīties ir mazāk efektīvi, ja nestrādā ar problēmas cēloni. Vardarbība pret cilvēku un visu citu dzīvo radību ir sekas. Cēlonis, kāpēc cilvēks ir kļuvis vardarbīgs vai cieš no vardarbības jau ir cits un pamatā tas ir mīlestības trūkums. Cīnoties ar sekām, cēloņi nepazūd un sabiedrība kļūst arvien vardarbīgāka, ko pierāda arī plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija, ka COVID-19 laikā sūdzību skaits par vardarbību ģimenē ir pieaudzis visā pasaulē. Lūk, tas ir nopietns signāls, ka sabiedrība nestrādā ar šo problēmu pēc būtības, bet cīnās tikai ar sekām.
Portāls Domātājs.lv ievēro sludinātos principus un, ja mana atbilde kādam ir nodarījusi sāpes, tad es par to atvainojos. Es piedodu Sintijai viņas kļūdu, kad viņa manā virzienā raidīja negatīvu enerģiju, jo viņa patiešām nesaprata, ka tajā brīdī viņa pret mani bija vardarbīga, jo vardarbība izpaužas ne tikai fiziski, bet arī ar vārdiem un domām. Tas ir tikai mazs piemērs, cik ikdienā cilvēki cits pret citu paši nemanot var kļūt vardarbīgi. Tieši tāpēc svarīgi cilvēkiem ir skaidrot, kas ir vardarbība, kā tā rodas un kā sasniegt augstāko nevardarbības līmeni, kad cilvēks nevienam nenodara pāri ne ar savām domām, ne ar saviem vārdiem, ne savu rīcību.
Vairums cilvēku domā, ka viņi nav vardarbīgi, jo nevienam nesit, bet patiesībā maz ir to cilvēku kas patiešām ir pilnībā atteikušies no vardarbības, jo vardarbība izpaužas ļoti daudzos veidos. Man ir bijusi iespēja sniegt palīdzību sievietēm, kuras cieta no vardarbības. Šīs sievietes bija godīgas un atzina savas kļūdas, kā arī bija gatavas tās labot un rezultāti bija ļoti labi – sievietes vairs necieta no vardarbības un pat bija gadījumi, kad šķirta laulība atkal tika nodibināta un vīrietis vairs nesāpināja sievu ne fiziski, ne ar vārdiem, jo abi partneri bija mācījušies no savām kļūdām. Ne velti pastāv teiciens – pagale viena nedeg.
Nevardarbība ir vispārcilvēciska vērtība, kas ir augstākais sasniegums, ko cilvēks savā attīstībā var sasniegt. Nevardarbīgs cilvēks ir tāds, kas savās ikdienas izvēlēs balstās mīlestībā. Tomēr ikdienas notiek daudz dažādu nebūšanu un ir grūti uz visu noskatīties un balstīties mīlestībā, tāpēc to spēj tikai cilvēki ar ļoti augstu apziņas līmeni.
Kāpēc cilvēkiem ir tik grūti būt nevardarbīgiem? Tāpēc, ka cilvēki uz sevi raugās atrauti no pārējās pasaules. Ja mēs zinām, ka viss ir viens, tad mēs nevienam nedarām pāri. Nevardarbība ir attieksme dzīvot harmonijā ar citiem un sevi. Tā ir dzīvošana patiesīgi un savu pienākumu pildīšana ar mīlestību un apdomu. Kad cilvēks apzinās, ka viņš ir vienots ar visām dzīvām radībām un lietām, tad viņš izprot, ko nozīmē Vienotība. Vienotība izpaužas mīlestībā pret visām dzīvām būtnēm un lietām.
Par nevardarbīgu cilvēku mēs varam uzskatīt tikai tādu cilvēku, kas atturas no kaitējuma nodarīšanas domās, vārdos un rīcībā jebkurai būtnei, jebkurā laikā. Nevardarbība nozīmē dabas mīlestību, izprotot visas dzīvās radības vērtību un savstarpējo saistību. Ja dzīvniekam ir atļauts nogalināt citu dzīvnieku, lai sevi pabarotu, tad cilvēkam nav atļauts nogalināt citu cilvēku, lai ko šis cilvēks būtu nodarījis, jo cilvēkam atšķirībā no dzīvniekiem Dievs dāvājis saprātu.
Nevardarbība nozīmē ne vien atturēšanos no kaitējuma nodarīšanas citiem, bet arī aktīvi rīkoties, lai atvieglotu citu ciešanas. Nevardarbība nav lēnprātīga pakļaušanās citu gribai, tā prasa lielu drosmi. Piemēram, Mahatma Gandijs ir teicis: “Nevardarbība nozīmē bezgalīgu mīlestību, kas savukārt nozīmē bezgalīgu spēju panest ciešanas.”
Nevardarbīgs cilvēks ir tāds, kas sirdī izvērtē katru situāciju un pieņem lēmumu, balstoties mīlestībā. Nevardarbība ir dziļa izpratne par cilvēka pamata kvalitāti, kas nozīmē izprast un praktizēt garīgās vērtības, piemēram, saprast, kas ir mīlestība un ko tā nozīmē; kas ir pareiza rīcība un kā to noteikt; kas ir patiesums un kāpēc nedrīkst melot; kas rada iekšēju mieru un spēku īstenot savus sapņus utt.
Cilvēki var pieņemt likumus, bet tas vardarbību nemazinās, ja cilvēce nekļūs mīlošāka, jo ar likumu nevar piespiest mīlēt. Tāpēc nav cita risinājuma kā tikai cilvēces garīguma attīstība, tā ir vienīgā, kas var glābt cilvēci no vardarbības.
Visa veida vardarbību var pārtraukt tikai tad, ja Valsts iegulda resursus sabiedrības apziņas līmeņa celšanā. Jo dzīves gudrāka būs sabiedrība, jo mazāk sabiedrībā izpaudīsies vardarbība. Jo vairāk cilvēku strādās ar sevi un atbrīvosies no savām sliktajām emocijām, jo mazāk būs varmāku.
Šīs rindas ir teikusi Māte Terēze no Kalkutas: “Cilvēki bieži mēdz būt muļķi un ietiepīgi, egoistiski un neloģiski. Jebkurā gadījumā, piedod viņiem.
Ja tu esi laipns, cilvēki var tevi apvainot egoismā un slēptos nodomos. Vienalga paliec laipns.
Ja tu esi guvis panākumus, tad tev var parādīties daudz viltus draugi un īsti ienaidnieki. Jebkurā gadījumā, esi veiksmīgs.
Ja tu esi godīgs un atklāts, tad cilvēki var tevi apmānīt. Vienalga esi godīgs un atklāts.
To, ko tu esi cēlis gadiem, var tikt sagrauts stundas laikā. Vienalga turpini celt.
Ja tu esi ieguvis mieru un laimi, cilvēki var tevi apskaust. Jebkurā gadījumā, esi laimīgs.
To labo, ko tu dari šodien, visdrīzāk rīt cilvēki aizmirsīs. Jebkurā gadījumā, dari labu.
Atdod pasaulei visu to labāko, kas tev ir, un tas vienmēr būs nepietiekoši. Vienalga atdod pasaulei visu to labāko, kas tev pieder.
Un, visbeidzot. tu sapratīsi, ka tas viss notika starp tevi un Dievu. Un nekad tās nav bijušas attiecības starp tevi un viņiem.”