Vai ir pareizi apmeklēt kapusvētkus un veidot slaveniem cilvēkiem piemiņas vietas kapos? 26.09.2023
Kristīne jautā: Pārdomas pēc raksta “Vai tas ir grēks sazināties ar mirušajiem tuviniekiem caur gaišreģiem?” izlasīšanas.
Man ir tāda sajūta, ka, apmeklējot kapus, arī notiek saziņa ar mirušajiem cilvēkiem. Tad jau sanāk, ka arī apmeklēt kapus nebūtu vēlams, lai netraucētu garus, kas jau ir Smalkajā pasaulē.
Vēl kādu laiku atpakaļ klausījos arī Jūsu ierakstu, kurā teicāt, ka Zeme tiek piesārņota ar līķiem, jo tie slikti sadalās dēļ ķermeņa piesārņotības ar medikamentiem un ķimizētu pārtiku. Kā tad būtu pareizi rīkoties pēc fiziskā ķermeņa nāves: ķermeni aprakt vai tomēr kremēt? Kremācijas rezultātā, šķiet, piesārņojums būs mazāks. Būs vajadzīga mazāka telpa pelniem un vispār kapsētu platība tad nepalielinātos, tuviniekiem nebūs regulāri jāiet uz kapiem tos apkopt un tādejādi traucēt Smalkajā pasaulē esošos garus. Kapusvētku kultūra ir pakārtota fiziskajām apbedījumu vietām. Vai ir pareizi apmeklēt kapusvētkus? Ar kādām domām?
Kā ir ar slavenu cilvēku, piemēram, Raiņa, kapavietām. Kā ar Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem? Kā ar nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem (Kureliešiem)? Kureliešu politiskais mērķis līdz pat Otrā pasaules kara beigām palika Latvijas neatkarības atjaunošana piemērotā brīdī, kad Vācijas armija atstātu Latvijas teritoriju, bet PSRS karaspēks vēl nebūtu to ieņēmis. 1944. gada nogalē smagās kaujās ar vācu pārspēku Rendas un Zlēku apkārtnē krita ap 50 rubeniešu, bet vācu puse zaudēja ap 250 vīru. Pēc vairāku dienu kaujām munīcija beidzās, un 9. decembrī pie Cirkales rubenieši nolēma kaujas izbeigt un mazākos pulciņos izklīst. Leitnanta Rubeņa bataljona gaitas 1944. gada nogalē tiek uzskatītas par simbolu Latvijas tautas neatkarības centieniem un pretestību okupācijas varām. Jēzu? Vai fiziski ir pareizi veidot šiem cilvēkiem piemiņas vietas, stādīt puķes, kopt? No vienas puses, šķiet, pareizi, ka cilvēki tādā veidā labāk apgūst vēsturi, bet arī šo cilvēku gari taču tiek traucēti Smalkajā pasaulē.
Krišjāņa Barona kapu rotā zaļš mauriņš, ievērojot paša zinātnieka novēlējumu:
Man klintsakmeni neveļat,
Man pieminekli neceļat:
No latvju dainām tas jau celts,
Un nerūsēs šis tautas zelts.
Elvita Rudzāte atbild: Kapu apmeklēšana, kopšana un mirušo godināšana nav sazināšanās ar Smalko pasauli. Tāpēc mirušie gari netiek traucēti kapu apmeklējuma laikā. Saziņa ar Smalko pasauli, kad tiek traucēti gari, notiek citādi. Protams, kapos ir īpaša atmosfēra, un var būt sajūta, ka notiek kontaktēšanās ar mirušo, bet tas ir pavisam citādi un nav kaitīgi mirušajam garam.
Tanī pašā laikā cilvēku mirstīgo ķermeņu apbedīšanas jautājums kļūs arvien aktuālāks, tāpēc tiek meklēti jauni risinājumi, lai nepiesārņotu dabu. Cik sapratu no dabas aizsardzības speciālistiem, tad kremēšana piesārņo gaisu, tāpēc arī kremēšana netiek uzskatīta par dabai nekaitīgu.
Es varu tikai dalīties ar savām izjūtām. Man līdzīgi kā Krišjānim Baronam nav nepieciešams, lai kāds nāktu pie mana kapa. Es priecāšos, ja tas ko es paspēšu paveikt savas dzīves laikā, turpinās dzīvot arī pēc mana fiziskā ķermeņa nāves.
Ja Latvijas vēsturei svarīgu cilvēku kapa vietu kopšana un šo cilvēku godināšana palīdz neaizmirst Latvijas vēsturi, tad es personīgi atbalstu šīs aktivitātes, jo zinu, ka tiklīdz tiks aizmirsta mūsu valsts vēsture un kultūra, tā mūsu valsts beigs pastāvēt.
Kapusvētki nekādu ļaunumu cilvēkiem un gariem nenodara. Tāpēc kapusvētku apmeklēšana nav aizliegta, tā ir brīva izvēle, bet tas nav pienākums. Kapusvētki jāapmeklē ar visgaišākajām domām par aizgājušajiem, kas turpina dzīvi Smalkajā pasaulē.