Vai ir pareizi sodīt bērnu par palaidnību? 21.09.2019

Justīne jautā: Vēlējos uzzināt Jūsu viedokli. Vai ir pareizi sodīt bērnu par palaidnību? Es skatos raidījumu Supernanny jeb Superauklīte. Šīs auklītes metode, kā panākt, lai bērns saprastu, ka tā rīkoties ir nepareizi, ir
ievietot viņu kaktā vai kādā citā vietā uz tik minūtēm, cik bērns ir vecs. Kad laiks ir beidzies, kādam no vecākiem ir jāpieiet bērnam klāt, jāpasaka, kāpēc tā rīkoties bija nepareizi, jāsamīļo un jāpasaka, ka mīl bērnu.

Vai vispār ir pareizi sodīt bērnu? Vai nepietiek ar izskaidrošanu, kāpēc tā rīkoties ir greizi un kādas būs sekas?

Elvita Rudzāte atbild: Bērni ir ļoti dažādi, ar ļoti dažādu apziņas līmeni, tāpēc viena metode neder visiem bērniem. Katram bērnam ir jāatrod sava, tā īpašā pieeja, ņemot vērā bērna īpatnības.

Likšana kaktā kādam bērnam var radīt traumu, bet citam tā var būt audzinoša.

Bērns nedrīkst domāt, ka ir visatļautība un anarhija, tāpēc bērnam visos gadījumos ir jāzina, ka viņš ir rīkojies nepareizi un ka šāda rīcība netiks atbalstīta. Tas grūtākais ir atrast to pareizāko pieeju bērnam, kas neklausa. Lai kāda būtu pieeja, bērnam ir jāzina, ka tu viņu mīli tādu kāds viņš ir, bet tanī pašā laikā viņam arī jāzina kāda bērna rīcība tevi apbēdina un ko tu nekādā gadījumā nepieļausi.

Ir gadījumi, kad ir jāizvēlas sods par slikto rīcību, bet sodam ir jābūt taisnīgam un bērnam ir jāsaprot, ka sods ir taisnīgs. Ja bērns uzskatīs, ka sods ir netaisnīgs, tad tas ietekmēs turpmākās attiecības un bērns domās, ka viņu nemīl.

Ļoti reti, bet var būt arī gadījumi, kad tu parādi, ka esi dusmīgs, paceļot balsi un nosaucot savas izjūtas vārdā – es esmu uz tevi dusmīgs par to, ka tu tā uzvedies. Pēc tam gan ir bērnam jāpasaka, ka vienalga tu viņu mīli, bet tādu uzvedību nepieļausi.

Lai kas notiktu, lai cik lielu kļūdu bērns pieļautu, tev vienmēr ir bērnam jāapliecina, ka tu viņu mīli, jo dažkārt bērni dara nedarbus tikai lai sev piesaistītu uzmanību. Bet arī šajos gadījumos bērnam ir jāzina robežas. Robežas ir izvēle – tu saki bērnam kādas sekas iestāsies, ja viņš turpinās neklausīt. Tādā veidā bērns sāk uzņemties atbildību par savu izvēli, jo viņš redz kādas sekas iestājas viņa izvēlei.

Visam ir jābūt adekvātam. Sods nedrīkst būt pārāk bargs, neatbilstošs nodarījumam. Piemēram, bērns atsakās mazgāt rokas pirms ēšanas. Šādā gadījumā sods nedrīkst būt ēdiena atņemšana, bet gan brīdināšana par iespējamo slimību, ja viņš nemazgās rokas, pastāstot un vēlāk parādot filmas, kur bērni guļ slimnīcā ar kādu infekcijas slimību.

Savukārt, ja bērns ēšanas laikā ķēmojas ar ēdienu, tad gan drīkst to atņemt, norādot, ka tā ir necieņa pret ēdienu, pastāstot un vēlāk parādot filmas, kur bērni staigā piepūstiem vēderiem un cieš no bada. Tiklīdz bērns atzīst savu kļūdu un saka, ka turpmāk tā nedarīs, tā jādod iespēja bērnam parādīt, ka viņš kļūdu ir sapratis un tagad pret ēdienu izturēsies ar cieņu.

Ļoti svarīgi ar bērnu pārrunāt katru kļūdaino rīcību, lai viņš saprastu, kāpēc pieaugušo acīs viņa rīcība netiek atbalstīta. Dažkārt bērni trokšņo kopā ar citiem bērniem, tādējādi izrādot prieku, bet viņi nesaprot, kāpēc pieaugušie par to dusmojas, jo viņi tikai priecājas. Viņiem grūti saprast, ka troksnis rada negatīvas emocijas. Tāpēc ar bērniem ir jāpārrunā visas situācijas, kuras pieaugušajiem nepatīk, lai bērni sapratu, kāpēc pieaugušie dusmojas vai viņus soda.