Vai ir tādi labie meli un sliktie meli? 02.02.2016

Raims jautā: Vēlējos uzzināt, vai ir tādi labie meli un sliktie meli? Piemēram, omei nestāstu kā ir, bet lai viņa labāk justos izstāstu tā kā viņa to gribētu dzirdēt, lai uzlabotu omu viņai. Otrs piemērs, ja gribu no kāda ko iegūt vai tamlīdzīgi meloju savtīgos nolūkos (no kā cenšos tagad atradināties), citreiz meloju vienkārši tāpat, lai uzturētu sarunu un mierinu sevi, ka tas nav nekas traks, jo kā tad Ziemassvētku Vecītis, Lieldienu zaķis u.t.t., ļoti gribētu jūsu viedokli par meliem, kur un kad tos var lietot un kad labāk nevajadzētu.

Elvita Rudzāte atbild: Nepastāv labie meli, visi meli ir tikai meli, kas agrāk vai vēlāk rada problēmas, un kas ir Dievišķā likuma pārkāpums. Piemēram, Ziemassvētku vecīti vajadzētu pasniegt kā pasaku varoni, tad tie nebūtu meli. Ja bērns ļoti tic Ziemassvētku vecītim, un pēc gadiem saprot, ka vecāki tikai izspēlēja izrādi, kurai viņš noticēja, tad viņš to tieši tā uztver, ka dažās situācijās var melot, ka nav nekas slikts, ja melo labu nodomu vadīts. Tikai viņš nepamana kurā brīdī labie meli pārtop sliktajos melos. Skumji atzīt, bet šādi mēs mācām bērniem melot. Tāpēc mūsdienu sabiedrība ir tik melīga.

Arī es agrāk, lai bērniem sagādātu prieku, rīkojos kā vairums vecāku un iepriecināju bērnus ar Ziemassvētku vecīša dāvanām, kuras viņš atstāja pie durvīm. Tikai tagad saprotu, ka tā īsti nebija pareiza rīcība.

Es padomāju par savu bērnību un atcerējos divus nevainīgus faktus, kas norāda kā bērns jūtas, kad pieaugušie, lai viņu iepriecinātu, melo. Kad man bija kādi 8 gadi, es piedalījos mammas darba vietā organizētā jaungada eglītē bērniem, bet pirmo reizi es par šo pasākumu nejutu nekādu prieku, man pat ir bildes saglabājušās, cik bēdīgi es noskatos kā citi bērni priecājas. Kāpēc? Tāpēc, ka pirms pasākuma es redzēju, ka mana mamma pārģērbjas par salaveci (Padomju laikos Ziemassvētku vecīti sauca par salaveci). Es toreiz sapratu, ka viņai šī loma bija uzticēta, jo viņa prata rotaļas un visādas izdarības, kas bērniem patika, bet jau toreiz man radās jautājums, kāpēc cenšas bērniem iestāstīt, ka salavecītis ir īsts? Zīmīgi, ka šobrīd Lapzemē esošais Ziemassvētku vecīša bizness arī ir sācis sirgt un cieš finansiālus zaudējumus. Kāpēc? Tāpēc, ka tas tiek pasniegts nepareizā veidā, melojot bērniem. Ir sācies jaunais Ūdensvīra laikmets, un visi meli lēnām atklāsies.

Otrs gadījums man bija tad, kad es centos pie vecākiem noskaidrot kā es esmu radusies? Tētis ar mīlestību man stāstīja, ka ir noskatījis mani veikalā uz plaukta un nopircis, bet, kad es šādu skaidrojumu nepieņēmu, tad teica, ka esot mani atradis kāpostos. Arī šo skaidrojumu es nepieņēmu un devos patiesību noskaidrot pie pagalma bērniem. Viena meitene bija labi izglītota un atnesa man parādīt bildes, kur bija redzams kā notiek apaugļošanās process. Es biju tik vīlusies. Kāpēc? Tāpēc, ka vecāki man neizstāstīja patiesību, tāpēc, ka man nācās to noskaidrot citur, tāpēc, ka mans mīļais tētis man meloja. Es biju zaudējusi drošības izjūtu, jo bērns uzticas saviem vecākiem un  jūtas drošs, bet kad atklājas vecāku meli, tad bērns viļas un viņam var būt problēmas ar nierēm (man tādas bija). Tagad, protams, es par šo situāciju pasmaidu, bet tanī pat laikā es saprotu, ka nepastāv labie meli, ka labie meli māca melot un tie kļūst arvien lielāki. Tāpēc mācīsimies dzīvot, iepriecināt citus un skaidrot situācijas bez meliem.