Liene jautā: Vēlos dzirdēt Jūsu domas par frāzēm, piemēram, “katrs pats savas dzīves noteicējs”, “katrs pats savas laimes kalējs”, “tu esi savas dzīves saimnieks”.
Citiem vārdiem izsakoties, kā tas ir iespējams, ka katrs cilvēks ir savas dzīves saimnieks jeb noteicējs, ja gala rezultātu nosaka Radītājs jeb Dievs?
Piemēram, man dzīvē nav bijusi sajūta, ka es esmu savas dzīves noteicēja. Tieši pretēji, piemēram, piesakoties darbā uz potenciālajām vakancēm, es netieku pieņemta darbā tur, kur esmu gribējusi. Tad kā gan es varu būt savas dzīves veidotāja, ja man neizdodas īstenot savu gribu? Kā gan es varu būt savas laimes kalēja, ja man ir jāpieņem tas, ko dzīve man dod nevis to, ko esmu vēlējusies. Tas, ko dzīve man dod, nekad nav sakritis ar to, ko patiesībā esmu gribējusi.
Manuprāt, iepriekš minētajos izteicienos ir pretrunas un ikviena cilvēka dzīves patiesais saimnieks ir Dievs nevis konkrētais cilvēks.
Elvita Rudzāte atbild: Dievs visiem cilvēkiem ir devis brīvo gribu jeb izvēles iespējas. Katra izvēle cilvēku tuvina vai attālina no Dieva.
Cilvēku tuvina Dievam visas viņa izvēles, kas ir saskaņā ar Dievišķajiem likumiem, bet cilvēku attālina no Dieva visas viņa izvēles, kas ir pretrunā Dievišķajiem likumiem.
Tā kā cilvēks pats izdara izvēles, tad teikt, ka Dievs ir atbildīgs par viņa likteni, nav pareizi. Ja cilvēks izdara pareizas izvēles tagadnē, tad viņš patiešām veido sev laimīgu nākotni. Ja cilvēks izdara kļūdainas izvēles tagadnē, tad viņš pats rada negatīvo enerģiju, kas nākotnē piesaistīs negatīvu epizodi vai slimību u.tml. jeb veido sev nelaimīgu likteni. Tāpēc teiciens: “Katrs pats ir savas laimes kalējs” ir patiešām pareizs un tur nav nekādu pretrunu.
Piemēram, ja cilvēks neiegūst to darbu, kuru ir vēlējies, tas nozīmē, ka viņš šo darbu nav pelnījis pagātnē pieļautu kļūdu dēļ vai viņam ir pavisam cits uzdevums. Veiksmes liecina par pagātnē izdarītām pareizām izvēlēm. Neveiksmes liecina par pagātnē vai tagadnē izdarītām kļūdainām izvēlēm.
Protams, pastāv arī Dieva griba – ja tu kaut ko dari pretrunā tam, ko no tevis vēlas Dievs, tad Viņš tavai izvēlei pieliks kāju priekšā. Piemēram, kad es pēc vidusskolas pabeigšanas stājos augstskolā, es izkritu pirmajā eksāmenā un pēc tam iestājos citā specialitātē nekā sākotnēji biju plānojusi. Es pabeidzu augstskolu, bet specialitātē nestrādāju un domāju, ka tas bija tikai tāds pārpratums manā dzīvē, bet šodien esmu spiesta veikt pienākumus, kurus apguvu specialitātē. Esmu pārliecinājusies, ka Dievs patiešām vada manu dzīvi, bet likteni es nosaku pati ar savām izvēlēm.