Vai laulībā var sasniegt apskaidrības līmeni jeb atbrīvošanos no reinkarnācijas? – pirmais turpinājums 09.01.2020

Vai laulībā var sasniegt apskaidrības līmeni jeb atbrīvošanos no reinkarnācijas? – raksta sākums

Jāņa viedoklis:

Bet kurš Tev ir teicis, ka jāstājas laulībā ir obligāts pasākums? Ja Dievs tev ir lēmis otru cilvēku, tad Tu viņu satiksi, ja ne, tad ir bezjēdzīgi skriet pakaļ citiem, kaut kādiem sabiedrības uzskatiem, ka ja nu citam ir, otram ir,  kaut kādam Jurim un Annai ir pa otram cilvēkam blakus, tad nu man arī vajag otru cilvēku, precēties, radīt bērnus un tā tālāk. Nepieņem, lūdzu, svešus, sliktas, samaitātas sabiedrības uzskatus kā savējos… Problēmu jūra – garantēta.. Jā, citiem Dievs ir paredzējis šādu scenāriju. Citādi paši cilvēki jau nu nemaz neietu garīgo ceļu, mēģinātu izprast vienam otru. Patiesībā ir tā, ka cilvēki tiek savesti kopā ar iemīlēšanās sajūtu. Tas ir tāds cilvēku apmuļķošanas instruments un vienlaikus savešanas kopā instruments, mēdz būt tā, ka to dara bērnu dvēseles, lai realizētu [iemiesotos] ar mērķi veikt savus mērķus, uzdevumus. Ne vienmēr visos gadījumos pašu bērnu dvēseles veic šādus vecāku kopā savešanas gadījumus. Katrs gadījums ir jāizskata atsevišķi.

No sākuma viss ir labi un tad sākas strīdi, ķildas, nesaskaņas. Kāpēc? Tāpēc ka cilvēki varbūt nevēlas iedziļināties, risināt problēmas. Jo nezina kāpēc, kā risināt, es arī daudz nezinu. Skolā nekur to nemāca, tad nu apkārt ir tik daudz sliktu piemēru. Kāpēc? Aiz nezināšanas, zināšanu, informācijas trūkuma dēļ. Tu nevari vadīt mašīnu, ja tev nav tiesību un ja pieķer, tad vari saņemt sodu, tas viss likumdošanā ir skaidri un gaiši atrunāts pants pie panta, punkts pie punkta. Tu nevari iet strādāt par elektriķi, operēt cilvēkus, griezt kaut kur kaut ko, ja Tev nav zināšanas. Tu lai kaut ko tādu veiktu, vispirms iegūsi attiecīgu specialitāti, pamatīgu teorētisko bāzi+ bagātīgu praksi, pieredzi un tikai tad Tu varēsi krāmēties gar vadiem, iet pie transformatoriem vai kļūt par ķirurgu. Un, ja cilvēkam nav nekāda saprašana ne par cilvēka anatomiju, ne par elektrības bīstamību, tad viņu nemaz nedrīkst laist ne pie vadiem, ne dot
nazi, skalpeli, lai griež kaut kur kaut ko nezin ko, jo pamatīgas problēmas un riski ir garantēti, lieli, dzīvībai bīstami.

Tas nu tā kā būtu saprotams visiem vairāk vai mazāk. Visās specialitātēs, profesijās ir iespēja iegūt apmācības, teoriju. Žēl, ka nekur plaši nemāca ko un, kā veidot attiecības ar cilvēkiem, kas ir laulība, ko tas nozīmē, kas ir mīlēt, kā tas izpaužas praktiskajā dzīvē, kāpēc bērni ir Dieva dāvana. Dāvana, kuras nozīmi mēs paši nemaz neapjaušam, varbūt minimāli katrs savas saprašanas robežās, cik tā ir vērtīga vai bezvērtīga. un vēl liela kaudze ar neatbildētiem jautājumiem attiecību jomā. Vienkārši skolās vajadzīgs jauns priekšmets tīri par attiecībām, kas tas ir, ko tas nozīmē. Citādi vienkārši aiz nezināšanas cilvēki tik daudz kļūdu izdara. Varbūt aiz muļķības, kāda nu katram tā situācija sanākusi. Padomā, kas notiks, ja Tev liktu salabot transformatorus, ja Tev galīgi nav nekāda saprašana kas tas ir. Un kopdzīve, ģimene, laulības un viss pārējais kas pie tā piederas, ir ne mazāk svarīgi un kļūdas šajā jomā maksā tikpat dārgi, ja ne vēl dārgāk kā spējam iedomāties. Ir taču Bībelē rakstīts, ka bērniem jāatbild par tēvu grēkiem līdz 7 augumam (paaudzei). Tas nav kaut kāds izdomājums, tā tas arī ir, tikai zinātne pavisam nesen to sāka atzīt, bet te zinātnei ir plašs darba lauks, jo viss šis pasākums akadēmiskajā pusē ir bērnu autiņu līmenī, varbūt valda vienkārši noliegšana.

Oficiāli atzīt simtiem un tūkstošiem gadu laikā sen zināmas un pārbaudītas gudrības. Kad tas notiks, nezinu, bet zinātne VIENKĀRŠI BŪS SPIESTA atzīt, atzīšanas aizmetņi jau ir radušies, ledus ir sakustējies, šūmēšanās notiek. Kāpēc zinātne to neatzīst? Problēma slēpjas cilvēku domāšanā, uztverē, neatzīšanā, dogmatos, uzskatos. Ka tas ir izdomājums un pasakas. Kad tika atklāta elektrība, daudzi vienkāršie cilvēki uzskatīja, ka tā ir kaut kāda mistiska susla, kas plūst pa vadiem, šodien tas ir pašsaprotami. Tad atņemiet, izslēdziet, radio, telefonus, internetu, jo pašu elektrību un radioviļņus jau nevar redzēt. Bet tas nenozīmē, ka viņu nav. Mēs jau redzam tikai izpausmi – no mobilā telefona var pazvanīt un spuldzīti var ieslēgt. Zinātnei tas ir tikai laika jautājums, jo pasaulē, sabiedrībā radīsies tādas problēmas (ir jau radušās), kuru risināšanā daudzās grāmatās aprakstītās teorijas vienkārši ir bezspēcīgas un pati zinātne daudzu problēmu risināšanā vienkārši ir bezspēcīga.

Standarta pieejas neder, ir vajadzīga advancēta, elastīga pielāgota pieeja. Bet varbūt ir tā, ka Tev Dievs ir vēlējis ko citu. Varbūt ir tā, ka Tev, Linda, ir jāapgūst tieši tā saucamā garlaicīgā attiecību teorija. Vismaz daudziem tā liktos, ka teorija ir garlaicīga. Un tad Dievs varbūt iedos, piešķirs arī iespēju dot (realizēt) teoriju praksē. Varbūt nokļūsi situācijā, ka risināsi citu attiecības. Varbūt Dievs dos Tev vīrieti, varbūt jau ir iedevis, es nezinu. Bet ja Tev attiecību nav, un ja viņas vēlies, tad kāpēc? Pieskati, lai nav tā, ka, ja kaimiņam ir, tad nu Tev arī pa galvu pa kaklu jāskrien, jāmeklē attiecības kā mērķis vai mantiņa. Tas ir tas pats, kas skriet pakaļ modei. Daudzi tā arī dara – meklē otru cilvēku, lai.. varbūt aizlāpītu kaut kādu caurumu, kas uzplēsts, radies iepriekšējo attiecību laikā, tās nu ir beigušās un skrien pēc nākamajām.

No garīgā skatpunkta skatoties – ja nesaprati kāpēc attiecības izjuka, kur slēpjas, kas ir tie grābekļi, kas to veicināja, tad jaunās attiecības izvēršas tāpat. Tie paši grābekļi. Bet smagākā izpausmē.. Vai laulībā var sasniegt apgaismību? Pieļauju, ka ir cilvēki, kam tas izdevies. Vai ir jāiet klosterī, kļūt par mūku vai mūķeni, lai sasniegtu apgaismību? Arī šis ceļš ir ne sliktāks par ģimenes cilvēku ceļu. Savi trūkumi, savas iespējas. Tev Dievs iedos tādu ceļu, kas ir vispiemērotākais Tev, Tavai garīgajai, dvēseles, Gara izaugsmei. Manā skatījumā: katra Dvēsele izvēlas tādus dzīves apstākļus (gadsimts, laikmets, valsts, kontinents, ģimene un citi parametri) un katram cilvēkam situācija ir savādāka, atšķirīgāka. Ja Dvēseles scenārijā paredzēts, ka Gara izaugsme vislabāk izdosies, dodoties laulības ostā, ģimene, bērni, tad Dievs savedīs kopā vīrieti un sievieti. Tiks doti, radīti apstākļi, situācija, lai divas rokas sadotos. Ja Dvēselei garīgajai izaugsmei paredzēta vienatne, būt, kļūt par jogu, mūku, dzīvot klosterī, tad cilvēks tur arī nokļūs. Vienkārši šim cilvēkam garīgajai izaugsmei vajadzīgi citi apstākļi, varbūt viņam ir pavisam cita misija dzīvē un laulība, laicīgā dzīve vienkārši bremzēs, traucēs Dvēseles izaugsmei. Cik cilvēku, tik variantu. Scenārijs jau ir iepriekš noteikts, ir daļas, noteiktie parametri, kas ir iepriekš nolemti, varētu teikt- fatalitāte (nolemtība) un ir daļa, ko paši varam ietekmēt. Cik man zināms, ir trīs daļas (komponentes, sākumkapitāls, resurss).

Dvēseles garīgās izaugsmes ceļā: karma (fatalitāte, nolemtība->kur, kad, kādos dzīves apstākļos (garīgajos un laicīgajos) Dvēsele nokļūs, izvēlas nokļūt), otrs ir brīvā griba un trešais elements ja nemaldos iedzimtība (dzimums, īpašības, īpatnības personības raksturojums plaši un vispārīgi). Procentuāli karma un iedzimtība ir pa 25% un brīvā griba sastāda 50% un ar brīvo gribu Dvēsele pārvar, ietekmē, maina, atstrādā, neitralizē, izmaina pirmos divus elementus, kuru rezultātā iegūst arī pieredzi, apgūst ko jaunu, iziet pieredzi. Bet mēdz būt gadījumi, kad pats cilvēks izvairās, neiet, nepilda scenāriju, iemesli jau var būt dažādi un tad sākas vai nu postaža vai Dvēsele izvēlas veikt savus mērķus, uzdevumus, misiju, iziet pieredzi pavisam citos apstākļos nekā sākumā ir paredzēts. Tas ir apmēram tas pats, kas, ja Tev dotu uzdevumu sarakstu: nomazgāt traukus, izslaucīt istabas, nomazgāt logus un aiziet uz veikalu. 4 uzdevumi. Bet tas kā un kādā kārtībā to paveiksi, secību, ar ko sāksi – tas paliek Tavā ziņā (brīvā griba). Slikti ir tad, ja neko no 4 uzdevumiem neizdara, tad dzīve skaitās veltīgi nodzīvota, vismaz man tāds priekšstats.

Brīvība šodien ir pārprasta. Daudzi saprot brīvības jēdzienu kā visatļautību. Dari ko gribi. Tikai reti kurš aizdomājas par sekām. Un brīvība iet kopā ar atbildību. Jeb monētai ir divas puses. Lielāka brīvība, lielāka atbildība. Jā, var dzīvot laicīgi, apmierināt ego vēlmes, tas viss ir pieejams. Bet ja Dvēsele to nevēlas, vēlas ko citu, tad dzīve viņai sagādā ciešanas. Kaut kas tiek atņemts, izpostīts, dzīvē notiek ne tā kā visiem citiem. Vai arī Dievs baudas padara nebaudāmas. Jeb kas agrāk bija jauks un patīkams, tas kļūst apnicīgs, nedod prieku, kļūst nebaudāms, bauda kļūst par šķērsli un ciešanu nastu, ne prieka gūšanas avotu. Tavas vēlmes rada Tev ciešanas. Arī vēlme kā tāda pēc ģimenes, vīra, sievas, bērniem rada ciešanas. Ja negribi izjust sekas, ciest, tad iznīcini vēlmes. Atsakies. Vēlmes rada ciešanas- tā ir viena no budisma pamattēzēm.

Atteikties no vēlmēm, kārdinājumiem, atrodoties šajā pasaulē, neejot klosterī, bet paliekot te, šajā pasaulē, kur dzīšanās pēc naudas, varas un baudām sit augstu vilni, tas ir īsts izaicinājums katram. Daudzi uz to iekrīt un pazaudējas, pazaudē sevi.. Brīvo gribu mums dod Dievs, tas kam mēs viņu izmantojam – paliek mūsu pašu ziņā.

Linda, vai Tu vēlies sasniegt apgaismību caur klostera dzīvi vai laulības ostu, to atstāj Dieva ziņā. Apgaismības sasniegšana, izeja no sansāras riteņa, pārtraukt reinkarnāciju ir katras Dvēseles uzdevums, nav teikts, ka katram
šis pasākums beigsies šajā dzīvē. Ka šī dzīve ir pēdējā. Un nevajadzētu to uztvert kā mērķi. Jā var sasniegt apgaismību, visu izprast, iziet no sansāras, bet ar to jau viss nebeidzas. Tur, Augšā, Tava Kalpošana tad tikai
sāksies, pastiprināsies, Tu redzēsi visu tādu kāds tas ir, Tu vēlēsies palīdzēt visām dzīvajām būtnēm, bet nebūs fiziskā ķermeņa, ar ko ietekmēt tieši fizisko plānu, jo ir jomas, ko varam ietekmēt tikai no fiziskā plāna. Arī Augšā notiek apgaismības (pieredzes iegūšanas) process, tikai parametri ir citi. Augšā apgaismības apgūšana, pieredzes apgūšana notiek daudz straujāk, jo nav jādomā par laicīgo dzīvi tik ļoti. Vismaz man tāds aptuvens priekšstats. Tāpēc tieši daudzi Gari cenšas iemiesoties te, fiziskajā plānā, jo tagad ir tāda iespēja, agrāk tāda nebija, jo nebija pienācīgi apstākļi. Daudzi Gari vēl tikai gaida savu kārtu, pašreizējie apstākļi kādos dzīvojam, nav piemēroti šo Garu atnākšanai uz Zemes. Es domāju, ka daudzu, iespējams, visu problēmu cēlonis ir dievišķo likumu nezināšana, neizpratne, sagrozīta izpratne. Ja jau te mēs esam šajā portālā, tad mēs JAU ejam ceļu uz apgaismību, tikai kad katram šis līmenis tiks sasniegts, tas ir laika jautājums, tas jāatstāj Dieva ziņā, Viņam vislabāk viss ir zināms par mums kas mums nāks pa labu. Tā vien šķiet, ka mēs esam daudz bagātāki, nekā spējam to novērtēt..

Varbūt jums, Elvita, ir kas piebilstams, papildināms, sakāms par visu augstākminēto?

Elvita Rudzāte atbild: Paldies Jānim par tik izvērsto savu redzējumu. Kopumā piekrītu Jāņa viedoklim un uzskatu, ka skolā jau būtu jāmāca Ģimenes mācība. Es šobrīd Ģimenes mācību mācu Sirdsapziņas skolā, piedāvājot to vecākiem, pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem, bet atsaucība ir ļoti niecīga. Toties bērniem ļoti patīk runāt par dzīvi un tāpēc es ieguldu daudz resursus, lai vestu pa pareizo ceļu bērnus un attīstītu izglītību, kur garīguma un intelekta attīstība ir līdzsvarā.

Paldies visiem portāla Domātājs.lv lasītājiem, ļoti priecājos par jūsu viedokļiem, kas var nesakrist ar manu viedokli. Jāņa komentāru: “…Ja jau te mēs esam šajā portālā, tad mēs JAU ejam ceļu uz apgaismību…” uztvēru kā komplimentu, kas apliecina man, ka jāturpina iesāktais darbs, ka portāls kādam patiešām ir nepieciešams.

Atvainojos, ka man nav tik daudz laika resursu, lai atbildētu uz visām vēstulēm pietiekami ātri, jo atbildes sniedzu rindas kārtībā.